No ekspedīcijas Grenlandē atgriezušies Latvijas polārpētnieki – ģeoloģijas doktori Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Māris Krievāns un Mg. sc. ing. Agnis Rečs, kā arī ģeoloģijas bakalaura studiju programmas students Reinis Pāvils, «Ziņas» informēja uzņēmuma «Igate» pārstāvis Jānis Stundiņš.
Ekspedīcijā savākti nepieciešamie dati to tālākai apstrādei, iegūts vairāk nekā 200 paraugu, kā arī uzņemts vairāk par 2000 fotogrāfijām, no kurām labākās drīzumā būs aplūkojamas izstādē. Ekspedīcijas norise filmēta, un no gandrīz piecu stundu video materiāla plānots izveidot dokumentālo filmu.
Pirmajā pētnieku ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē izdevies izpildīt visus izvirzītos uzdevumus. Vairākas dienas zinātnieki pavadīja uz paša ledāja, veicot ģeofizikālos mērījumus, kā arī ievācot ledus un ūdens paraugus no virsledāja un pieledāja ezeriem. Tāpat pētnieki izstaigājuši plašu pieledāja teritoriju un ievākuši augsnes un nogulumu paraugus. Kopējais paraugu skaits pārsniedz divus simtus. To analīzei, kam nepieciešami vismaz daži mēneši, piesaistīti vēl vairāki eksperti. Iegūtie dati zinātniekiem ļaus noskaidrot zemledāja reljefa izmaiņas, iekšledāja tuneļu izplatības likumsakarības un tādus ekoloģiskus jautājumus kā augšņu veidošanās pēc ledāja atkāpšanās, aļģu un ciānbaktēriju attīstība gan virs ledāja, gan pieledāja ezeros. Tāpat arī tiks analizēta cilvēku un dabisko procesu ietekmē radīto kvēpu ietekme uz ledāju kušanu Grenlandē.
Ekspedīcijas dalībnieks K.Lamsters stāsta, ka pirmie elpu aizraujošie iespaidi radušies, jau pārlidojot Grenlandes ledus vairogu: «No 11 kilometru augstuma novērot, kā liela daļa ledus vairoga virsmas kūst, ir patiesi grandiozi. Ledus virsmu kušanas zonu izraibina spilgti zilu virsledāja ezeru un upju tīkls. Tik blīvu un zarotu virsledāja upju tīklu ir grūti iedomāties.» Kā stāsta pētnieks, Grenlandes ledus vairoga kušana šā gada aprīlī sākusies īpaši strauji un jūlijā ledus virsmas kušana ietekmējusi gandrīz 50 procentu no visa ledus vairoga platības. Uz Rasela ledāja novērots, kā iespaidīgs ūdens daudzums, plūstot pa virsledāja upēm, kuras izgrauzušas ledū kanjonveidīgus padziļinājumus, dobji šņācot, ietek ūdensrijējos – vertikālās ledāja akās. Polārpētnieki cer, ka ar ģeoradaru iegūtie mērījumi ļaus pilnvērtīgāk izprast ledājūdeņu plūsmu ledājā un zem tā.
Finansiālu atbalstu ekspedīcijai nodrošināja SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»», akciju sabiedrība «Latvijas balzams» un Latvijas Universitātes Studentu padome.
