Organizācija dibināta 1919. gada 20. martā. 1919. gada martā sākās Latvijas valsts atbrīvošana no ienaidniekiem.
Organizācija dibināta 1919. gada 20. martā. 1919. gada martā sākās Latvijas valsts atbrīvošana no ienaidniekiem. Kārtības uzturēšanai aizmugurē bija vajadzīgs militārs spēks, un Aizsargu organizācijā klaušu kārtā tika iesaistīti uzticami vīri vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas neatradās frontē.
1921. gada 18. augustā Iekšlietu ministrija izdeva noteikumus par Aizsargu organizācijas pārkārtošanu uz brīvprātības principiem. Līdz 1940. gadam aizsargu, aizsardžu un jaunsargu rindas apvienoja aptuveni 68 000 dalībnieku. Katrā apriņķī bija aizsargu pulks, valstī – dzelzceļnieku pulks, jūrnieku vienība. Pagastos ar kultūras pasākumiem galvenokārt nodarbojās aizsargi un aizsardzes, jaunsargi sportoja.
1940. gadā, komunistu spiests, Kārlis Ulmanis izdeva savu pēdējo pavēli par Aizsargu organizācijas likvidēšanu un atbruņošanu. Daudzi aizsargi tika deportēti vai zvērīgi noslepkavoti. 1941. gadā daļa aizgāja partizānos, vēlāk – leģionā un pēc Vācijas armijas kapitulācijas – partizānos.
Jau 1945. gada martā partizāni izcīnīja savu lielāko kauju ar Sarkanās armijas vienībām Balvu rajona Stampaku purvā.
Aizsargu organizācija atjaunota 1990. gada 17. maijā, Jelgavā – 1992. gada 5. augustā.
Interesenti var vērsties pa tālruni 3022691.
Ēriks Arvīds Narkevics, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Jelgavas nodaļas priekšnieks, aizsargu komandieris
