AS «Dobeles dzirnavnieks» tuvākajos gados pievērsīsies ekoproduktu ražošanai un turpinās izvērtēt cieto kviešu audzēšanas tehnoloģijas.
Graudaugu pārslu un musli ražotne, kas ekspluatācijā nodota jau pagājušajā gadā, un graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudas palielināšana ir pēdējo divu gadu lielākie projekti, ko īstenojusi akciju sabiedrība «Dobeles dzirnavnieks». Investīcijas pērn mērāmas 10 miljonos eiro, kas ieguldīti pārslu un musli ražotnē, kā arī elevatora un trīs graudu torņu izbūvē. Kopējās graudu torņu projekta izmaksas ir 6,5 miljoni eiro, tādējādi uzņēmuma graudu uzglabāšanas iespējas palielinātas par trešdaļu, sasniedzot 150 000 tonnu. Izbūvētas divas jaunas graudu pieņemšanas vietas un graudu attīrīšanas tornis. Paralēli meitas uzņēmumā «Dobeles eko», piesaistot bankas finansējumu, par 11 miljoniem tiek būvēta koģenerācijas stacija. Plānu uzņēmumam netrūkst.
Graudu kvalitāte laba
«Pēdējos gados Latvijā aug gan apstrādājamās platības, gan ražība. Zemnieki gūst arvien vairāk pieredzes un zināšanu. Jauni projekti ir loģiska ķēde – jo vairāk iekuļam no lauka, jo vairāk vajag vietas graudu uzglabāšanai. Tas bija likumsakarīgs solis, turklāt uzglabāšanas kapacitātes palielināšanā sen nebijām investējuši,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. «Dobeles dzirnavnieks» iepērk mīkstos un cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas un tritikāli, rapšus, griķus, zirņus un pupas. Lielākā daļa graudu tiek pārstrādāta, daļa realizēta nepārstrādātā veidā vai uzglabāta. Šobrīd Dobelē darbojas septiņas ražotnes – īsās un garās formas makaronu ražošanas līnijas, mīksto un cieto kviešu dzirnavas, jau pieminētā pārslu ražotne un sauso maisījumu ražotne, kurā top, piemēram, pankūku un kēksu maisījumi. Atsevišķs segments ir lopbarības ražotne. «Esam daudznozaru uzņēmums, bet visu mūsu produktu pamatā ir grauds,» tā K.Amsils.
Vērtējot šī gada ražu, K.Amsils teic, ka ražas novākšanas periods būs ilgs mainīgo laikapstākļu ietekmē. «Pašlaik tie zemniekus nelutina. Skaidrs, ka lietus laikā nav iespējams kult labību, zemnieki izmanto katru dienu, kad nelīst, lai novāktu maksimāli daudz. Sākums ir izaicinošs,» vērtē K.Amsils. Taču vidēji graudu kvalitāti viņš vērtē kā labu. Atsevišķu zemnieku graudiem pietrūkst tilpummasas, taču tiek arī vesti pat tik augstas kvalitātes graudi, kam proteīna saturs pārsniedz 16 procentu.
Cietie kvieši aug arī pie mums
Lielākie piegādātāji ir Latvijas zemnieki, kas uzņēmumam nodrošina 90 procentu izejvielu. Vairums to ir vietējie zemgalieši, taču graudi uz Dobeli tiek vesti arī no pārējiem reģioniem – papildu graudu pieņemšanas punkts darbojas arī Gulbenē. «Kāpēc vietējo izejvielu ir 90, nevis 100 procentu? Katru gadu raža ir atšķirīga, un katrā reģionā ir savas kvalitātes nianses. Tā kā mums ražošanai nepieciešami graudi ar dažādiem kvalitātes rādītājiem, nereti kādas grupas Latvijā trūkst. Mūsu zemnieki tendēti audzēt augstas kvalitātes kviešus, kuri mums arī aug, jo ir labi klimatiskie apstākļi un zeme. Ja izaug tikai pārtikas kvieši, skatāmies, varbūt kaimiņiem Lietuvā vai Igaunijā nav veicies tik labi, un lopbarības graudus piepērkam klāt no kaimiņvalstīm,» stāsta K.Amsils.
Uzņēmums iepērk arī cietos jeb «durum» kviešus no Kazahstānas, Francijas, Kanādas. Tie no Latvijā audzētajiem mīkstajiem kviešiem atšķiras pēc konsistences – cietos kviešus izmanto pārsvarā makaronu ražošanā, tad tos nav tik viegli pārvārīt. Jau trešo gadu sadarbībā ar Stendes graudaugu selekcijas institūtu (pēc reorganizācijas tas ietilpst Agroresursu un ekonomikas institūtā – red.) tiek pētītas šo kviešu audzēšanas iespējas Latvijā, un iepriekšējo divu gadu rezultāti apliecina, ka tie aug labi. Seši zemnieki eksperimentālā kārtā vismaz 250 hektāru platībā šogad iesējuši cietos kviešus savās saimniecībās, no «Dobeles dzirnavnieka» saņemot 70 procentu atbalstu sēklas iegādei.
Ekoprodukti – perspektīvs virziens
Otrs virziens, kurā «Dobeles dzirnavnieks» plāno attīstīt ražošanu, ir ekoloģiski produkti – gan pārtika, gan lopbarība. Šo virzienu uzņēmums uzskata par perspektīvu. «Vietējā tirgū pēc ekoproduktiem joprojām ir mazs pieprasījums. Ja skatāmies uz eksporta tirgiem, sevišķi Skandināvijā tas ir ļoti strauji augošs tirgus, kurā pēc tiem jūtam pieprasījumu. Esam pabeiguši sertifikāciju un pēc šīs ražas uzsāksim ekoproduktu ražošanu. Pamatā tās būs pārslas, taču ejam laikam līdzi un meklējam jaunas iespējas arī lopbarības segmentā,» atklāj K.Amsils. Viņš uzsver, ka sevišķi pēdējos gados lopkopjiem klājas ļoti smagi gan piena cenu krīzes, gan Āfrikas cūku mēra ietekmē, kad ganāmpulki tiek samazināti vai vispār likvidēti. «Redzam, kā daudzas saimniecības pārorientējas, pievēršas ekoloģiskajai lopkopībai. Kopumā tā ir perspektīva nozare, ko mums Latvijā attīstīt un ar ko varam būt konkurētspējīgi. Par to pašu cūkkopību runājot – esam blakus Polijai, Vācijai, kur ir pavisam citi ražošanas apjomi, pašizmaksa un kur mums ir grūtāk konkurēt. Esam gatavi sākt ražošanu, tāpēc aktīvi strādājam pie potenciālo piegādātāju apzināšanas. Ja būs pieprasījums pēc mūsu produktiem, tad arī aizvien vairāk mūsu piegādātāju – zemnieki – pievērsīsies ekoloģisku graudaugu audzēšanai. Tas ir ilgāka termiņa projekts – vienā dienā ir neiespējami sasniegt rezultātus, bet mēs uz to iesim,» spriež K.Amsils. Zināms, ka ekoloģiskas pārtikas ražošanas pašizmaksa ir augstāka, līdz ar to arī realizācijas cena būs augstāka. «Tas ir jautājums par pirktspēju – jāatzīst, ka mēs Latvijā un Baltijā kopumā veikalu plauktos joprojām pārsvarā skatāmies uz akcijas precēm, kvalitāti atstājot otrajā plānā. Bet es ticu, ka, augot pirktspējai, ekoloģisko produktu segments attīstīsies un kļūs arvien populārāks.»
Reversais PVN nāk par vēlu
Pēdējo gadu uzņēmuma izaugsme lielā mērā skaidrojama ar eksporta pieaugumu – tā apgrozījums pērn palielinājies par gandrīz 20 miljoniem eiro, sasniedzot 60 miljonu. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» produkciju piegādā uz vairāk nekā 40 valstīm – galvenokārt tās ir trešās pasaules valstis Āfrikā un Āzijā, kur ir arī augsta konkurence un par savu vietu nākas pacīnīties. Pēdējos divos gados audzis eksports uz Skandināviju, kur nākotnē plānots palielināt eksporta apjomu.
2014. gadā «Dobeles dzirnavniekā» strādāja vidēji 195 darbinieki, patlaban tas nodarbina jau aptuveni 230 cilvēku. «Likumsakarīgi – izbūvējot jaunu ražotni, palielinās arī darbinieku skaits. Klāt nākuši ražošanas operatori, darbinieki fasētavā, noliktavā, loģistikā,» stāsta K.Amsils. Pamatā uzņēmumā strādā dobelnieki, taču brauc arī no Jelgavas un Rīgas. «Sekojam līdzi, lai darbinieki justos novērtēti un motivēti. Ne velti otro gadu esam apbalvoti kā Zemgales labākais darba devējs. Darbinieki mums ir ļoti svarīgi – neesam ieinteresēti cilvēku rotācijā,» teic K.Amsils.
Kopš jūlija graudkopībā ir ieviesta reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība. Tas nozīmē, ka zemnieki izaudzēto labību pircējam pārdod, nepiemērojot PVN. To, ražojot un realizējot preci, pievieno ražotājs un nomaksā valsts kasē. K.Amsils uz reversā PVN ieviešanu nozarē uzstājis jau labu laiku. «Ļoti labi, ka reversais nodoklis beidzot ir ieviests, tikai diemžēl novēloti. Pārāk dārgi mums tas izmaksāja,» teic K.Amsils. Viņš piesauc gada sākumā valsti pāršalkušo uzņēmuma konfliktu ar Valsts ieņēmu dienestu (VID). Lai arī negodprātīgi rīkojies kāds no uzņēmuma piegādātājiem, VID paziņoja par «Dobeles dzirnavnieka» nodokļu parādu un veica nodokļu uzrēķinu. Tas ietekmēja uzņēmuma reputāciju un nekavējoties raisīja karstas diskusijas nozarē – vairums nozares pārstāvju saprata, ka izveidojusies situācija ir absurda. Uzņēmums uzsver, ka visi nodokļi vienmēr ir samaksāti. «Dobeles dzirnavnieks» ir pārsūdzējis VID audita lēmumu tiesā un nākotnē raugās pozitīvi. «Taisnībai jāuzvar,» nosmaida K.Amsils.
