Jelgavas 4. vidusskolas vadība, skolotāji un skolēni vienmēr lepojušies ar mūziku, teātri un basketbolu, gluži tāat kā ar šajās jomās aizrautīgajiem pedagogiem un jauniešiem.
Jelgavas 4. vidusskolas vadība, skolotāji un skolēni vienmēr lepojušies ar mūziku, teātri un basketbolu, gluži tāpat kā ar šajās jomās aizrautīgajiem pedagogiem un jauniešiem.
Kā tad skolotāji un skolēni vērtē dzīvi skolā?
Mūzika
Jolanta Brīdaka:
– Ar mūziku pie mums viss ir kārtībā – notiek koru un orķestra mēģinājumi, koncerti. Pati gan nedziedu un neko nespēlēju, tomēr koncertus man ļoti patīk apmeklēt, jo tajos uzstājas arī daudzi klasesbiedri.
Andris Šmits:
– Mūzikas dzīve skolā ir augsti attīstīta. Mums taču ir gan kori, gan orķestri. Vienmēr ar prieku esmu klausījies koncertus.
Aldis Anhalts:
– Mūzika skolā vienmēr bijusi augstākajā līmenī. Es gan ar to neesmu aizrāvies.
Inese Bandeniece:
– Mūzika ir skolas pamats – neatņemama daļa. Tieši ar to varam atšķirties citu vidū.
Basketbols
Jolanta Brīdaka:
– Basketbols skolā tiek daudz spēlēts, piemēram, fizkultūras stundās visbiežāk tas tieši arī jādara. Daudzi ar basketbolu nodarbojas arī ārpus skolas.
Andris Šmits:
– Man liekas, ka pašlaik jaunieši to vairāk spēlē ārpus skolas. Agrāk gan tas mums bija ļoti labi attīstīts – skolas komandas pat uzvarēja republikas sacensībās.
Aldis Anhalts:
– Basketbolu spēlē daudzi. Pats arī kādu laiku tajā trenējos. Cik zinu, arī agrāk skolā basketbolu spēlēja aktīvi.
Inese Bandeniece:
– Tas varēja būt labāk attīstīts, nekā ir pašlaik. Šim sporta veidam ir senas tradīcijas – par to liecina kaut vai populāri basketbolisti, kas absolvējuši mūsu skolu.
Teātris
Jolanta Brīdaka:
– Teātri vada Hermanis Paukšs, un pie viņa spēlēt ir tiešām interesanti. Daudzi iesaistās šajās nodarbībās.
Andris Šmits:
– Arī teātris, manuprāt, agrāk bija populārāks, tajā pat pedagogi bija iesaistīti. Arī es pirms gadiem 15 vai 18 tēloju kādā izrādē fizikas skolotāju.
Aldis Anhalts:
– Par teātri gan neko nezinu.
Inese Bandeniece:
– Kad teātri vadīja Ilze Vazdiķe, tas bija klasiskāks. Ar izrādēm iegūta atzinība visā Latvijā. Tagad Hermaņa Paukša un Jāņa Ulmes vadībā teātris kļuvis citāds, laikam jauniešiem interesantāks, jo to apmeklē ļoti daudzi skolēni.
Skolotāji
Jolanta Brīdaka:
– Tie, kā vienmēr, ir dažādi – gan labi, gan stingri. Man vislabāk patīk fizikas skolotāja Andra Šmita stundas. Saistoši mājturību māca Aija Pridāne.
Andris Šmits:
– Kolosāli! Starp kolēģiem valda ļoti labas attiecības.
Aldis Anhalts:
– Jauki skolotāji! Man ļoti patīk Andris Šmits, arī latviešu valodas skolotāja Līga Šmite.
Inese Bandeniece:
– Pēdējā laikā strādāt atnākuši daudzi jauni pedagogi. Es skolu absolvēju 1983. gadā, un no tā laika pedagogiem strādā tikai viena skolotāja.
Skolēni
Jolanta Brīdaka:
– Ar viņiem kopā ir jautri un interesanti. Daudz draugu.
Andris Šmits:
– Mūsējie – labi. Vidusskolā klāt nāk citu skolu audzēkņi, un atšķirības ir redzamas. Pirms kāda mēneša tika atskaitīti nesekmīgie, un izrādījās, ka tie nav mūsējie, bet gan klātpienācēji.
Aldis Anhalts:
– Ja vien nav jādežurē gaiteņos, skolēni ir jauki. Citādi gan iznāk ar mazajiem «pakarot».
Inese Bandeniece:
– Kā jau vienmēr – savi stiķi un niķi. Skolēni visos laikos ir vienādi, varbūt ar nelielām atšķirībām, kas raksturīgas katram laikam.
Direktors
Jolanta Brīdaka:
– Direktors mums ir visforšākais.
Andris Šmits:
– Burvīgs – stingrs, bet demokrātisks. Nekad pārmetumi nav dzirdēti nevietā. Viņš labi tiek galā ar nepaklausīgajiem.
Aldis Anhalts:
– Labs, bet man maz pie viņa iznācis būt… vismaz šajā gadā.
Inese Bandeniece:
– Mūziķis un mākslinieks…
