1946. gada 18. augustā
Linu fabrikas lielie uzdevumi
«1950. gadā Jelgavā būs linu kombinats, kas dos 12 līdz 13 tonnas produkcijas diennaktī. Fabrikā strādās 2500 strādnieku. Būs iekārtotas 11 tūkstoš vērpjamās un 1070 šķetināmās vārpstas, 500 stelles. Jāatjauno balināšanas nodaļa.
Fabrikas atjaunošanai paredzēti pavisam 25 miljoni rubļu kapitalieguldījums,» laikrakstam ziņo Kudrjašovs, Jelgavas linu vērptuves direktors.
«Minētie skaitļi rāda, ka 1950. gadā būs atjaunots nevien linu vērptuves pirmskara līmenis, bet tas pat vēl pārsniegts. Fabrikas techniskā iekārta pirmskara līmenī mums jāatjauno jau 2 gados un 6 mēnešos,» turpina b. Kudrjašovs. «Pēc minēto darbu veikšanas mūsu fabrika būs lielākā šāda veida fabrika nevien Padomju Latvijā, bet visās Baltijas republikās. Mūsu fabrikā saplūdīs lini no tuvas un tālākās apkārtnes, ko mēs pārstrādāsim dzijās un audumos. 13 miljonu rubļu atvēlēts fabrikas kolektīva sadzīves vajadzībām. Piecgadē mums jāatjauno 3 un jāuzbūvē 6 nami strādnieku dzīvokļiem ar 15 tūkstoš kvadrātmetru apdzīvojamo platību.»
Piena piegādei traucē degvīns
«Jau vairākas reizes Valgundes pagasta izpildkomiteja ziņojusi par piena piegādes nepildītājiem – Vāvērīti Ērgļos, Lūsi Mežēnos un Kārklu Pumpuros. Aizrādījumi un brīdinājumi no pagasta izpildkomitejas nelīdzēja: pienu no šīm saimniecībām uz pienotavu neveda,» vēsta «Zemgales Komūnista» korespondents.
«Pagasta izpildkomiteja lūdza apriņķa izpildkomitejas palīdzību. Piegādes jaucējiem paziņoja dienu, kad jāierodas apriņķa izpildkomitejā sniegt paskaidrojumus par savas rīcības iemesliem. Nolaidīgie zemnieki redzēja, ka piegādes jaukšana vairs neizdosies, un jau pēc dažām dienām piena piegādi izpildīja par vairākiem mēnešiem.
Pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs b. Rieksts izsakās, ka ar piegādi veiktos daudz labāk, ja sagādes aģents b. Bertulsons tik daudz nelietotu degvīnu.»
Dobeles pagasts kulšanas pirmrindniekos
«Dobeles pagastā pašlaik kuļ 3 kūlēji, kas līdz 16. augustam nokūla rudzus no 25 ha sējuma. Viņiem seko tērvetnieki, kas strādā arī ar trim kūlējiem un nokūluši labību no 24 ha sējuma. Labi kulšanas darbi veicas arī Zaļenieku, Vircavas un Lielvircavas pagastos, kuros strādā pašlaik katrā 2 kūlēji. Šajos pagastos ir vairākas mašīnas, kas varēja jau sākt strādāt, tomēr pagastu izpildkomitejas nav pienācīgi rūpējušās, lai tās jau ar pirmām kulšanas dienām sāktu strādāt,» ziņo «Zemgales Komūnists».
«Kult vēl nav sākts Sīpeles, Sniķeres, Ukru, Īles un Naudītes pagastos. Šo pag. izpildkomitejām nopietni jāraugās, lai darbu sākšanu nevilcinātu ne brīdi.
Kulšanas gaita pēdējās dienās paātrināta Sesavas, Elejas un Vilces pagastos, nodarbinot katrā pagastā pa divi kūlējiem. Tomēr arī šeit vēl stāv dīkā vairākas kuļmašinas. Tā Elejas MT (mašīnu un traktoru – red.) stacijā vēl atrodas divi kūlēji, kas domāti Elejas pagastam, viens Lielplatonei un viens Vilcei. Tiem jau sen vajadzētu izbraukt uz vietām un sākt darbus. Tomēr pagastu izpildkomitejas ar kūlēju pieprasīšanu nesteidzas, un tie mierīgi stāv MTS pagalmā.»
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
