2. aprīlī pie mums ieradās tā saucamie tautas skaitītāji. Saskaitīja, lai gan tāda skaitīšana vairāk būtu piemērota 1. aprīlim.
2. aprīlī pie mums ieradās tā saucamie tautas skaitītāji. Saskaitīja, lai gan tāda skaitīšana vairāk būtu piemērota 1. aprīlim.
Ienāca divi jaunieši, puisis un meitene, izņēma no somas ar balto svītru kaut kādu burtnīciņu un sāka mani skaitīt. Vispirms paprasīja, kā sauc. Piedāvāju pasi, bet skaitītāja teica, ka mans personas kods jau viņai esot, pasi nevajadzēja. Sāka jautāt, kuru skolu beidzu, cik klašu, kāda tautība, no kā iztieku, cik ir bērnu, kādu svešvalodu protu, cik mājai liela kvadratūra, no kāda materiāla ēka celta.
Mājā pierakstītais kungs nesaprata, kāpēc viņam neko nevaicāja par bērniem. Viņš neesot dzemdējis, tādēļ arī bērni neskaitoties. Trešā persona ir tikai pierakstīta, mājā nedzīvo, tātad arī neskaitās.
Domāju, ka tautas skaitīšana ir kaut kas svarīgs un atbildīgs, bet nebijām vairāk vērti, kā būt atzīmētiem necilā burtnīciņā. Skaitītājam ejot projām, jautāju, vai viņiem maksā, vai tas ir sabiedrisks darbs, atbilde bija, ka sabiedrisks.
Vakarā piezvanīja meita no Zirgu ielas 9a un pastāstīja, ka viņi arī esot saskaitīti. Bijušas lielas drukātas veidlapas, trīs cilvēku skaitīšana ilgusi 20 līdz 25 minūtes. Ieradies ļoti laipns jaunietis, 2. kursa students, iedevis telefona numuru, lai varētu piezvanīt, ja tāda vajadzība rodas. Tā kā mūs, vecos pensionārus, tāda skaitīšana neapmierināja, piezvanīju pa tālruni 8005008, un man paskaidroja, ka skaitītāji slēguši darba līgumu un par darbu saņem Ls 130. Lūk, cik dažādi ir tautas skaitītāji.
Pensionāri no Lielupes ielas Jelgavā
Atbild Jelgavas pilsētas un rajona Statistikas pārvaldes vadītāja Ināra Aināre.
Tautas skaitītājas studentes, ejot pildīt darba pienākumus, nereti kā pavadoņus līdzi aicina savus draugus un kursa biedrus, jo, zinot Jelgavas kriminogēno situāciju, vienām doties uz svešiem dzīvokļiem ir bail. Tas netiek uzskatīts par pārkāpumu, tāpat kā veidlapu neizmantošana, skaitot mājokļa iemītniekus. Necilā kladītē vai burtnīcā pierakstītos datus skaitītāji pēc tam pārraksta veidlapās, kas jāaizpilda tehniskajā rakstā. Izmantot palīglīdzekļus skaitītājiem vajag tāpēc, ka daudzviet viņus neaicina ienākt mājās un dzīvokļos vai arī nepiedāvā apsēsties. Stāvot kājās vai atrodoties kāpņu telpā, aizdurvē vai gaitenī aizpildīt veidlapas ir praktiski neiespējami. Veidlapu skaits ir ierobežots, tāpēc skaitītāji, cik iespējams, cenšas tās nesabojāt.
Vīriešiem par bērniem nejautā tāpēc, ka viņi bērnus nedzemdē. Anketas jautājums ir: sievietei dzīvi dzimušie bērni.
Ar visiem tautas skaitītājiem Statistikas pārvaldei ir noslēgti līgumi, un viņi saņem algu.
I.Aināre aicina mūs būt savstarpēji pieklājīgiem, tad arī pārpratumu būs mazāk.
