Izpētot Svētes pagasta Atpūtas
ciemā atrastos gliemežus, Latvijas Dabas muzeja speciālists
secinājis, ka pagastā atrodami bīstamie Spānijas
kailgliemeži, ziņo Jelgavas novada pašvaldība.
Spānijas kailgliemeža (Arion
lusitanicus (mabille)) izplatību veicina pēdējo gadu
siltās ziemas un lietainās vasaras. Augu aizsardzības dienesta
speciālisti informē –
lai atbrīvotu dārzus no kailgliemežiem, jāveic virkne pasākumu.
Spānijas
kailgliemeži Latvijā pirmo reizi konstatēti pirms 2010. gada. Līdz
šim tie jau atrasti daudzās vietās, taču gliemežu negatīvā
ietekme uz vietējām sugām vēl nav pētīta un apstiprināta.
Rietumeiropā konstatēts, ka Spānijas kailgliemeži izspiež
vietējo sugu –
sarkano kailgliemezi (Arion
rufus).
Tas ar laiku izzūd no teritorijām, kur ieviešas Spānijas
kailgliemeži. Sarkanais kailgliemezis Latvijā konstatēts vienīgi
bijušā Liepājas rajona teritorijā (divās vietās) un uzskatāms
par retu sugu.
Augu aizsardzības dienesta
speciālisti informē, ka Spānijas kailgliemežiem ir ļoti liels
populācijas blīvums, tāpēc kaitnieki savā ceļā noēd visu. Lai
no tiem izvairītos, dārzu īpašniekiem jācenšas gliemežiem
neradīt piemērotus dzīves apstākļus. Viens no pasākumiem, kas
traucēs gliemežu attīstību, ir augsnes virskārtas apvēršana
vai irdināšana. Jāizvairās no gliemežiem tīkamu kultūraugu
sēšanas mitrās augsnēs un meža tuvumā. Der atcerēties, ka zem
ēnā augošu augu lapām gliemeži barošanos turpina arī dienas
laikā. Arī augsnes nosusināšana negatīvi ietekmēs gliemežu
izplatību. Starp lauku un vietām, kur pulcējas gliemeži, var
veidot aizsargjoslas (smilts, grants, neapsēta un veģetācijas
periodā rušināta augsnes josla un tamlīdzīgi), kas traucētu
gliemežu pārvietošanos līdz barības augam.
Veģetācijas periodā arī
jāierobežo nezāles kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī
lauka vai dārza malā. Nezāles nodrošina gliemežiem patvērumu un
mitrumu saulainā dienā. Nedrīkst aizmirst, ka par slēptuvi
gliemeži var izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu
atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas
laikā saglabājas mitrums. Šos apstākļus var izmantot gliemežu
mehāniskai ierobežošanai nelielās platībās. Dārzā izvieto
ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var
patverties, regulāri tos nolasa un iznīcina.
Gliemežus var nolasīt arī
tieši no augiem, kad tie ir vieglāk pamanāmi. Gliemežu
pievilināšanai vairākos literatūras avotos tiek ieteikts izmantot
rūgstošus šķidrumus, piemēram, alu. Gliemežus un to olas savā
barībā izmanto skrejvaboles un putni, piemēram, sīļi, ķīvītes,
vārnas.
Palīdzēt cīņā ar gliemežiem
var arī mājputni, īpaši mājas pīles. Ķīmiskai mīkstgliemežu
(Deroceras sp.) un kailgliemežu (Arion sp.)
ierobežošanai mazdārziņos var lietot preparātus «Ferramol» un
«Gusto». Tie ir ļoti efektīvi preparāti, bet, ja gliemežu
populācija ir liela, tie jālieto ilgstoši.
Balstoties
uz vācu pētījumiem, speciālisti iesaka izmantot varu (kā metālu
vai preparātu veidā). Vara plāksnes var izvietot dārzā tā, lai
gliemeži zem tām labprāt salasītos vienkopus. Tās jāizvieto
pietiekami mitrās dārza vietās. Vara preparātus lieto kā
vienprocentīgu šķīdumu. Uz augiem izsmidzina vēlu vakarā, ap
vai pēc saulrieta, kad augu virsma jau ir ar rasu. Vienīgi
jāatceras, ka varš ir augu mikroelements, tādēļ jāievēro, lai
tas netiktu pārdozēts, ko veicinās izsmidzināšana uz sausas
augu virsmas, kā arī pārmērīga izsmidzināšana. Ja vara
preparātus izsmidzinās uz sausiem augiem, tam arī nebūs efekta
gliemežu ierobežošanā. Speciālisti iesaka apsmidzināt zāli un
zemu augošus augus. No teritorijas,
kur konstatēti Spānijas kailgliemeži, nekādā gadījumā nedrīkst
izvest augsni, augu stādus ar augsni, pļautu zāli un nepārbaudītus
grieztos augus.
Aģentūras
LETA arhīvs liecina, ka 2009. gada augusta sākumā Pastendē
atrasti Spānijas kailgliemeži «Arion lusitanicus», kas lielākajā
Eiropas daļā ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis un invazīva
suga.
Spānijas kailgliemezis ir raksturīgs Vidusjūras reģionam, kur tam
ir dabiskais izplatības apgabals. Pagājušā gadsimta laikā šai
sugai sākās strauja ekspansija un areāla paplašināšana ziemeļu
virzienā. Nokļuvis jaunās dzīvotnēs, Spānijas kailgliemezis
tajās savairojās masveidā un kļuva par nopietnu kaitēkli.
Kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šī suga bija
sasniegusi Vāciju, kļuvis skaidrs, ka tā savu areālu uz ziemeļiem
turpinās vēl palielināt, nokļūstot līdz Latvijai. Pagājušajā
gadā šī suga tika konstatēta Igaunijā un Somijā.
Spānijas kailgliemežu pieauguši īpatņi var sasniegt pat 15
centimetru garumu, un tie parādās augustā, aktīvi barojas un
rudenī dēj olas. Vienā dējumā var būt vairāk par 200–300
olām. Gliemji ziemo olu stadijā un izšķiļas pavasarī.
Spānijas kailgliemezis barojas ar dažādu sugu augu zaļajām
daļām, kā arī citiem gliemežiem. Sava lielā skaita un ēdelības
dēļ tie var nodarīt jūtamu kaitējumu lauksaimniecības kultūrām.
Spānijas kailgliemezis ir tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā,
tā garums ir no pieciem līdz pat 15 centimetriem. Kailgliemeža
mēle atgādina nelielu rīvīti. Tas ēd visu, ko ar mēli var
sasmalcināt, piemēram, augus, bet labprātāk barojas ar jau
beigtiem dzīvniekiem.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
