Patlaban par premjera Andra Šķēles valdības nākotni gaisā virmo daudz puspateiktu patiesību un neziņas.
Patlaban par premjera Andra Šķēles valdības nākotni gaisā virmo daudz puspateiktu patiesību un neziņas. Pats premjers, kas nule kā atgriezies no bezalgas atvaļinājuma, paudis pārliecību, ka pašreizējā koalīcija joprojām ir ļoti stipra. «Latvijas ceļa» («LC») sestdien steidzīgi sasauktajā konferencē partijas valde un frakcija tika pilnvarota pieņemt galīgo lēmumu par attieksmi pret premjeru Andri Šķēli. Tas liecina, ka vismaz «LC» iekšienē viennozīmīga atbalsta pašreizējai valdībai nav.
Iemesls atbalsta trūkumam meklējams starp partijas finansiālajiem atbalstītājiem, starp kuriem var atrast arī Ventspils tranzītbiznesa pārstāvjus ar pilsētas mēru Aivaru Lembergu priekšgalā. Pēdējais, starp citu, nesen kādā intervijā sadalīja «LC» divās daļās: «šķēlistos» un pārējos, kas, iespējams, identificē tranzītbiznesa pārstāvju intereses. Par to, šķiet, «sociķi» ir ierosinājuši uzticības balsojumu attiecībā uz finansu ministru Edmundu Krastiņu, kas atteica valsts galvojumu ofšorizētajai un pārofšorizētajai Ventspils ostai.
Par koleģialitātes principu. «LC» it kā nevajadzētu «apvainoties» uz premjeru, jo pēdējais, riskēdams ar Ministru prezidenta krēslu, tik kaislīgi aizstāvēja «LC» biedru Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoru Jāni Nagli. «LC» to ir neticami ātri aizmirsis, un partijas kuluāros jau pavīd potenciālo A.Šķēles aizstājēju vārdi – Ojārs Kehris, Aija Poča. «LC» štata jokupēteris Kārlis Leiškalns premjera amatam nominējis «LC» Saeimas frakcijas vadītāju Kristiānu Lībani. Kandidatūra nopietna un cienījama. Var rēķināties, ka pēc zināma laika jaunā politiķe varētu arī iesēsties premjera krēslā, taču ne tagad, kad gaidāma «Latvenergo», «Latvijas kuģniecības» un citu lielo uzņēmumu privatizācija, kuras ietvaros uz premjeru gulstas neiedomājams spiediens. Tāpēc gan premjera, gan Privatizācijas aģentūras vadītāja amati būtu jāieņem rīcībspējīgiem un «ideoloģiski» neatkarīgiem cilvēkiem. Tāpēc no «LC» «aprunātajiem» kandidātiem reāli uz premjera posteni varētu pretendēt tikai Aija Poča, profesionāle finansu un nodokļu jautājumos, par kuras godīgumu līdz šim nav bijis pamata šaubīties. Taču, lai varu pārņemtu jauns premjers, ir «jānogāž» iepriekšējais. Un Andris Šķēle vēl ieņem šo amatu, nevajadzētu to aizmirst. Finansu analītiķi aizvien biežāk sāk runāt par valsts ekonomikas augšupeju iezīmējošiem procesiem, bezdarba līmenis kārtējo reizi valstī ir samazinājies par 0,1% un nu veido tikai 9%. Tas ir reāls un jūtams valdības panākums.
Tomēr vairāk ir gribētāju, kas labāk redzētu Šķēli ejam nekā nākam, taču realitātē maz ir tādu, kas varētu to izdarīt. Pret pašreizējo kabinetu neiestāsies pat «tēvzemieši», kas pēc «LC» un Jaunās partijas (JP) kopīgās gatavības startam nākamā gada pašvaldību vēlēšanās kļuvuši pavisam domīgi. Pat ar neapbruņotu aci var izskaitīt, ka valdība, pieaicinot JP, ar kuru «LC» jau ir kopīga valdības darba pieredze, gluži labi varētu iztikt bez «tēvzemiešu» pakalpojumiem. Taču pašreizējo situāciju var raksturot ar vienādības zīmi starp līdzdalību valdībā un lielo uzņēmumu privatizācijā. Un to «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK) saprot, lai cik smagi viņiem arī nebūtu šo atziņu sagremot.
«LC» sestdienas konferencē esot daudz runāts, ka «LC» kā pozīcijas partijai neklātos atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, tostarp arī par neuzticības izteikšanu valdības locekļiem, taču neviens nav papūlējies atcerēties šādas balsojumu prakses priekšvēsturi. Tā sākās brīdī, kad daļa «LC» un «TB»/LNNK deputātu balsojumā pauda atbalstu Jāņa Ādamsona provokācijām. Atcerēsimies, VDK štata darbinieks J.Ādamsons savāca 52 marasma atbalstītāju parakstus. Skaidrs, ka bez dažu koalīcijas partiju deputātu atbalsta šis skaitlis nebūtu tik liels. Tātad pozīcijas ietvaros jau tad veidojās opozīcija, kuras aktivitāšu rezultātā pašlaik valdība atrodas pie sasistas siles. «Tēvzemiešiem» gribas valdībā, gribas uzņēmumu padomēs, gribas kļūt par pilnvarniekiem, gribas… Tamdēļ tiek upurēti jebkādi principi. Agrāk ar savu izteikto labējumu atpazīstamā partija pašlaik pat nav spējīga izlemt par Saeimas deputāta mandāta anulēšanu tam pašam Ādamsonam. Pareizi. Kāpēc ķēpāties ar sīkumiem, ja par to nemaksā, ja no tā nevar «izsist» kādu labumu – dividendes vai akcijas kādā uzņēmumā?
Tamdēļ pašreizējās partiju konsultācijas par jaunas valdības izveidi vai izmaiņām vecajā būs ārkārtīgi interesantas, tās kārtējo reizi parādīs, kas ir kas. Un vēlētāji varētu nākt pie jaunām atziņām. Mūžu dzīvo, mūžu mācies…
