«Spēle ir zaudēta, bet turnīrs vēl turpinās,» par šī gada labības kulšanu un sēju teic SIA «Lielvircava agro» agronoms Kaspars Antīpins. Ražu viņš vērtē kā labu, taču pašlaik no lauka neko vairāk par lopbarības graudiem novest nav iespējams – tie sākuši dīgt vārpās.
Kuļ līdz rītam
Šosezon uzņēmumam ir ap 3000 apsaimniekojamu hektāru, no kuriem kuļami ziemas kvieši (1800 hektāru), rapši (600 hektāru), vasaras kvieši (200 hektāru), mieži un pupas (no katra vairāk par simt hektāriem). Lielākā daļa kūluma aiz muguras, vēl palikušas pupas, visi vasaras mieži un 250 hektāri ziemas kviešu. Kulšanas sezona atklāta 21. jūlijā – tikko novākti rapši, uzreiz ķērušies pie kviešiem, neviena kulšanai atbilstoša diena nav pavadīta dīkā. Arī tagad kombainam uz lauka seko salmu prese, nezaudējot saulainās stundas. Uzņēmumam ir pašiem savas kaltes, kurās labība arī kaltēta, taču vēsajā jūlijā tā vienalga negribējusi žūt.
Lai gan šobrīd laukos dūcošos kombainus ieskauj putekļu mākonis, neko labu tas vairs nenozīmē. Tādu ražas vākšanas laiku, kad pēc gatavas labības uz lauka nevar tikt, vismaz pēdējos gados K.Antīpins neatminas. Prātā nāk vien nelabvēlīgs pavasaris sējas laikā, kad tehnika uz lauka grima. «Pozitīvi, ka kopš sezonas sākuma labība mums nav bijusi veldrē. Ir saimniecības, kam labība jau no paša sākuma guļ, tad ir pavisam smagi,» stāsta K.Antīpins. Labos laikapstākļos tiek kults līdz vieniem diviem naktī, kombainos ir sagaidīti pat seši rītā. Sevišķi žēl, ja darba palicis 30 minūtēm, bet uznāk lietus, kā tas bija svētdienas naktī. Strādnieki ir saprotoši un neprotestē pret garām darba stundām, par ko K.Antīpins viņus uzteic. «Mums diena var sākties arī sešos vakarā. Paldies komandai – vīri saprot, ka tie nav priekšnieka untumi, bet ekstremāli apstākļi, kuros jāatbrīvo lauki,» tā K.Antīpins. Šovasar sevi attaisnojuši divi no četriem kombainiem, kuriem ir kāpurķēdes, kas neļauj nogrimt.
Lai gan ražas novākšanas cīņa ir zaudēta, priekšā vēl sēja. K.Antīpins teic, ka 25. augusts ir optimāls rapšu sējas termiņš, taču skaidrs, ka šodien plānotos 300 hektārus papildus jau apsētajiem 400 nepieveikt. Cerības tiek liktas uz nedēļas nogali. Tāpat aiz kalniem vairs nav kviešu sēja, kam jāsākas septembra sākumā. Taču līdz tam lauki jānokuļ, tiem jānožūst un tie jāapstrādā. Skaidrs, ka negaidīti zemā labības kvalitāte rada arī finansiālus zaudējumus, kas kavē ieguldīt saimniecības attīstībā.
Jānovāc sēklas lauki
Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu prognozēm, šobrīd graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte, lai gan kopējā raža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu. Zemgalē kulšanu pabeiguši daži saimnieki, daļa vēl cer uz saulainu laiku. LLKC norāda – slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas, jo graudu kaltēšana maksā no 2,85 līdz 4,5 eiro par tonnu, bet, kuļot graudus, kuru mitrums ir 20–22 procenti, izmaksas palielinās līdz 25 eiro par tonnu. Ja raža ir aptuveni sešas tonnas no hektāra, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem, palielinās degvielas patēriņš.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norāda – iespējami ātrāk jānovāc sēklas lauki: ja lietavas turpināsies, graudiem var pasliktināties dīgtspēja. Problemātiska ir arī ziemāju sēja, jo ziemas rapši, ko parasti sēj uzreiz pēc kviešiem, šogad iesēti ļoti maz – Zemgalē dažas saimniecības iesējušas vien 50 procentu no plānotā, bet daļa saimniecību darbu nav pat sākušas. Arī Kurzemē un Latgalē ziemas rapšu sēja nav sākta. Lai rapši labi pārziemotu, Zemgalē tos var sēt līdz 25. augustam. O.Balodis pozitīvi vērtē faktu, ka jau apsētie lauki ir ļoti labi sadīguši, ko veicinājis pietiekams mitrums.
