1991. gada augusta pučā Jelgavas rota nenolika ieročus, un tie noderēja atjaunotajai Latvijai.
Arī šogad – 19. augustā – Jelgavā sapulcējās aptuveni divdesmit trīsdesmit vīru, kurus visciešāk saista 1991. gada notikumi, jo īpaši augusta pučs, no kura viņi izgāja kā varoņi. Tie ir 1990. gada beigās dibinātā Iekšlietu ministrijas Atsevišķā patruļdienesta bataljona Jelgavas rotas dalībnieki.
Divvaldība pēc 4. maija
1991. gada augustā gan Maskavā, gan Rīgā pučisti mēģināja ar varu pavērst atpakaļ padomju laikus, tostarp atbruņot visus tos, kuri bija uzticīgi Latvijas Republikas atjaunošanai. Jelgavas rota puča dienās, aizejot pagrīdē, saglabāja ieročus. Tie drīz vien noderēja, lai apsargātu Latvijas Republikas Augstāko Padomi un pārņemtu Valsts drošības komitejas ēku, apcietinātu redzamāko puča atbalstītāju kompartijas līderi Alfrēdu Rubiku un apsargātu Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu, kurš tūlīt pēc demokrātu uzvaras Maskavā ieradās Latvijā neoficiālā vizītē.
Atgriežoties vēsturē, jāatgādina, ka Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemto Neatkarības deklarāciju, kurā tika noteikts neskaidrs pārejas periods varas atjaunošanai, neviena valsts, ieskaitot Krieviju, neatzina. Kaut arī Baltijas valstīs sāka veidot muitu un citas institūcijas, kādas pienākas neatkarīgām valstīm, iekšlietās, policijā, ko vēl aizvien kā padomju laikos sauca par miliciju, pastāvēja divvaldība. Vienā pusē bija milicijas īpašu uzdevumu vienība OMON, kas pakļāvās PSRS varas struktūrām un bāzējās Rīgā, Vecmīlgrāvī, otrā pusē – valsts atjaunošanai lojālie milicijas darbinieki, kas bija bruņoti vienīgi ar pistolēm un dažām triecienšautenēm. Viņiem palīdzēja kārtības sargi, jaunizveidotie pašvaldību policisti, kuru bruņojums bija trūcīgs. Turklāt OMON vēl veica operācijas, cenšoties atbruņot Latvijai lojālos spēkus. Īpašs dadzis acī tai bija Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons, ko jelgavnieks majors Juris Vectirāns sāka veidot 1990. gada beigās un kurā sevišķi daudz jaunu puišu stājās 1991. gada janvāra barikāžu laikā.
Par ieroču kontrabandas bīstamību nedomāja
Jelgavnieku bataljonā sanāca ap četrdesmit, tādēļ tika nolemts izveidot atsevišķu Jelgavas rotu. Tā bāzējās agrākās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Kara katedras ēkā Dobeles ielā. Par rotas komandieri tika iecelts divdesmit sešus gadus vecais Ozolnieku meliorators Jelgavas rajona padomes deputāts un brīvprātīgais kārtības sargs Guntis Kupčus. Padomju gados obligātajā dienestā Guntis bija dienējis gaisa desantniekos. Jau tur viņš bija attīstījis savas komandiera dotības. Guntis bija arī saglabājis sakarus ar agrākajiem dienesta biedriem. Tie noderēja, lai nelegāli iegūtu bataljonam ieročus. Vienā no nelegālajiem braucieniem pēc patronām, granātmetējiem un citiem ieročiem piedalījās jelgavnieks Aivars Kalveitis. Viņš atceras, ka toreiz ar žiguli braukuši uz Austrumprūsiju jeb Kaļiņingradas apgabalu. Atceļā uz Krievijas un Lietuvas robežas ar ieročiem pielādētais auto apturēts, taču robežkontrole aprobežojusies tikai ar personas dokumentu apskati. «Mēs tolaik bijām jauni un nedomājām, ka tāds brauciens ir ļoti bīstams. Mūs varēja apcietināt, tiesāt par ieroču kontrabandu, taču toreiz galvenā doma bija – Latvijai trūkst ieroču, un ar gumijas stekiem mēs OMON neapturēsim,» saka Aivars.
Pretoties – kopīgs lēmums
1991. gada 19. augusta rītā Jelgavas rota kopā ar rīdziniekiem plānoja doties uz mācībām, lai gatavotos x stundai, kas tajā dienā arī pienāca. 19. augusta vakarā, pučistiem cenšoties nostiprināt savu varu, OMON ar bruņutransportieri izgāza vārtus bataljona bāzei Rīgā, Grostonas ielā. Pēc komandiera vietnieka Gunāra Diļevkas rīkojuma Rīgas rotas bāzē bija nodevušas ieročus, un paši vīri izklīduši. Lielajam militārajam pārspēkam tika nolemts nepretoties. Tā nu Rīgas rotu ieročus un arī karogu pievāca OMON.
Jelgavas rotas bāzei pučisti neuzbruka, taču viņu radiostacija «Sodružestvo» aicināja ieročus nolikt arī jelgavniekus. 19. augusta pirmspusdienā rotas komandieris Guntis Kupčus nostādīja savus vīrus ierindā un ierosināja nepakļauties pučistu rīkojumiem un ar visu bruņojumu un tehniku aiziet pagrīdē. Priekšlikums tika vienbalsīgi pieņemts. Ieročus un automašīnas rotas vīri noslēpa lauku mājās Jelgavas apkārtnē. Slēpās arī komandiera Gunta Kupčus sieva ar bērniem. Taču rota bija kaujas gatavībā.
Izglāba Rubikam dzīvību
21. augusta pēcpusdienā, kad militārais pučs sāka zaudēt varu, jelgavnieku rota saņēma rīkojumu doties uz Rīgu, lai apsargātu Augstāko Padomi, kas vakarā pulksten 19.20 deklarēja pilnīgu valsts neatkarību. Atceroties to dienu notikumus, Guntis Kupčus saka – vairākas reizes esot glābis vietējā pučistu līdera Alfrēda Rubika dzīvību. Kāds vīrs dusmās gribējis viņu nošaut, tādēļ to nācies neitralizēt. Ar Rubiku izrēķināties gribējis arī pūlis, kuram jelgavnieki izveda apcietināto cauri.
Savukārt vēlākais rotas komandiera vietnieks Aldis Lapiņš teic, ka mūžam atcerēsies 21. augusta vakarā pie Augstākās Padomes sapulcējušos cilvēku aplausus, kad viņi ar ieročiem rokās gājuši apsargāt deputātus. Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, redzot deputātu satraukumu par ienākušajiem bruņotajiem jelgavniekiem, uz brīdi pārtraucis sēdi un paskaidrojis: «Viņi dara savu darbu, un mēs darīsim savējo.»
