Vasarā tikai krāsotāju un remontētāju pieskandinātā (tiesa, netrūkst arī atsevišķu mūzikas entuziastu, kas savas prasmes papildina bez lieka trokšņa un individuāli) Jelgavas Mūzikas vidusskola, tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, no pirmdienas rīta pamodusies un san un zum vai visās malās. Izskaidrojums vienkāršs – sākusies vasaras radošā muzikālā nometne, kurā šogad piedalās ap astoņi desmiti jaunāko klašu jeb, kā kādreiz teica, bērnu mūzikas skolas audzēkņu, «Ziņām» pastāstīja pamatdarbības struktūrvienības vadītāja izglītības jomā Inta Slaveika.
Nodarbības visu nedēļu sparīgi rit stīgu orķestra, kora, pūtēju orķestra un sitaminstumentu klasēs, lai rīt, 26. augustā, audzēkņi nometnē apgūto varētu parādīt noslēguma koncertā, uz kuru pulksten 15 laipni (turklāt bez maksas) aicināts ikviens interesents, pat ja tiešas saistības ne ar mūzikas skolā notiekošo, ne ar tās audzēkņiem nav.
«Audzēkņi, pretēji paredzētajam, uz nometni nāk labprāt,» I.Slaveika novērojusi, ka atkaltikšanās prieks gan ar skolasbiedriem, gan, gribētos ticēt, mūziku ir lielāks nekā iespējamās skumjas par aizejošo vasaru. «Šī gan ir tikai otrā nometne, bet, domāju, izdosies ne sliktāk par pirmo un kļūs par labu mūsu skolas tradīciju.»
Tā kā par topošajiem stīdziniekiem, pūtējiem un sitaminstrumentālistiem esam stāstījuši ne reizi vien, šoreiz «Ziņas» pirmajā radošās nometnes dienā viesojās pie kora klases un tās vadītājas Edītes Bergmanes.
– Jums un mūzikas skolas korim «Allemanda» aizvadītais pavasaris pagājis uz panākumu nots, kas dod iemeslu labam garastāvoklim, arī jauno mācību gadu sākot.
Latvijas Mūzikas akadēmijā piedalījāmies ceturtajā Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkursā «Lai skan!». Mūsu rezultāts, izpildot latviešu tautas dziesmu «Vai priedīte, vai eglīte» Jēkaba Graubiņa apdarē, Romualda Jermaka «Zirņu skolu», kā arī Petera Ebena garīga rakstura skaņdarbu «Mater Cantan Silio» (latīņu valodā), izrādījās labākais savā kategorijā 14 kolektīvu konkurencē. Finālā Latvijas Universitātes aulā, kur sacentās visu grupu labākie, līdz Lielajai balvai gan vēl pietrūka, bet ar savu sniegumu nopietnajā konkurencē varam būt apmierināti, arī nopelnītais Zelta diploms apliecina kolektīva augsto līmeni.
– Ko nozīmē kora skanīgais nosaukums «Allemanda»?
Allemanda ir sena deja, līdzīgi kā kuranta, sarabanda vai žīga. Jaunu popularitāti tās ieguva, pateicoties Baha čella svītām, kurās izcilais komponists neliek dejot kājām – instrumenta izdziedātās dejas svin visaugstākos svētkus dvēselei. Bet čells jau izsenis tiek uzskatīts par cilvēka balsij radniecīgāko instrumentu.
Tomēr tas nenozīmē, ka repertuārā, kā to liecina arī piedalīšanās nule pieminētajā konkursā, mums būtu galvenokārt senā mūzika.
– Radošā nometne audzēkņiem ir obligāts pasākums?
Jā, tas pieder pie mācību programmas. Protams, sanāk ne simtprocentīgi visi, jo tā ir mūsu pirmā pulcēšanās pēc, nē – faktiski vēl vasaras brīvlaikā. Daži ir aizkavējušies, iespējams, tālās zemēs, bet visi ir informēti. Manas savtīgās intereses visvairāk vērstas uz jaunpienācējiem – uz kādu materiālu varam cerēt nākotnē. Pašreiz esam 26 bērni, tas ir apmēram tikpat, cik citus gadus.
Ņemot vērā pagājušā gada veiksmīgo pieredzi, šajā vasaras nogalē koristiem, pūtējiem un «sitējiem» piepulcējušies arī stīdzinieki. Nedēļas laikā tiek apgūts jauns repertuārs, un noslēguma koncertā rādām, ko nu šajā nelielajā laika periodā esam sagatavojuši. Paredzēts arī kopprojekts, piemēram, mūsu koris ar stīgu orķestri izpildīs Ulda Marhileviča un Guntara Rača «Saule aust». Pārējās būs a cappella dziesmas.
– Tās taču ir latviešu kora mūzikas pamatu pamats. Jums kā pedagoģei labi redzams, kāda ir bērnu attieksme pret mūsu mūzikas klasiskajām vērtībām.
Ja dziesmas ir «smukas», tad patīk. Arī tādiem nu jau diezgan spurainiem tīņiem, kādi ir mūsu kora bērni – no trešās līdz astotajai klasei, kas faktiski atbilst bērnu mūzikas skolai. Ja dziesmas ir mākslīgi samudžinātas un konstruētas, tad bērniem nepatīk. Ar bērniem ir gluži tāpat kā ar lielajiem – melodiskas un skanīgas dziesmas patīk visiem, bet tas jau nenozīmē, ka melodisks ir vienlīdzīgs vienkāršam. Labu melodiju sacerēt nav nemaz tik viegli.
– Un ko dara mazākie, kuri vēl nav izauguši līdz trešajai klasei?
«Allemanda» Jelgavas bērnu mūzikas skolā ir vienīgais koris, mazākajiem, pirmajai un otrajai klasei, ir vokālais ansamblis. Mūzikas vidusskolā savukārt ir mācību koris Gunta Paviloņa vadībā.
– Pirms nometnes droši vien nav iespējams pateikt, kādā kvalitātē būs jaunais papildinājums?
Gandrīz vai jāpiekrīt. Gandrīz – tāpēc ka gluži no zila gaisa jaunie klāt nenāk, daļa pārstāv jau minēto pirmo divu klašu ansambli, ko vada Kristīne Bīmane.
– Jaunajiem tāda nometne droši vien ir svarīga arī kā sapazīšanās vieta.
Tāds arī ir viens no mērķiem – kopā iekustēties un sajust septembra smaržu. Notiek jauno sapazīšanās ar vecākajiem. Pagājušajā gadā bija ekskursija uz Tērveti, nezinu, kā būs šogad, cerēsim, ka tāda vai līdzīga iespēja tiks rasta. Kad jau visi ir kopā, parādās kopīgas intereses, kas bieži vien par ļaunu nenāk.
– Ja atgriežamies pie darba praktiskās puses – ko koris «Allemanda» grasās sagatavot nometnes laikā?
Latviešu tautas dziesmu Lūcijas Garūtas apdarē «Silta, jauka istabiņa», kuras izpildījumam talkā nāks vijoles solo, kā arī poļu tautas dziesmas apdari «Tur, aiz muižas pakalnā». Poļu dziesmā arī es, iespējams, ņemšu rokā vijoli. Pagājušajā mācību gadā «Allemanda» nometnē vairāk sadarbojās ar pūtējiem, bet šogad ar stīdziniekiem.
– Kora klasē mācās tikai topošie kordiriģenti un vokālisti?
Pamatā jā. Protams, ir daži izņēmumi – kora klasē mācās arī divi nākamie pianisti. Pagājušajā gadā bija viena vijolniece. Tā ka izņēmumi ir iespējami, bet, kā būs šogad, kad prasības, kā jau nākamajā klasē, kļūst augstākas kā vienā, tā otrā nodaļā, grūti spriest.
– Kā ir pēc astotās klases – vai liela daļa aiziet uz Mūzikas vidusskolu?
Pagājušajā gadā mūsu kora klasi beidza viena meitene – Lioneta Roze – un iestājās Jelgavas Mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. Nākamgad paredzam nedaudz vairāk.
Bet domas mainās, sevišķi šajā vecumā. Ir man divas vokālās nodaļas pretendentes, bet vienai ļoti iepatikusies arī oboja. Viņa veiksmīgi piedalījās jauno obojistu konkursā.
– Un kā ar kora konkursiem – pēc pavasara panākumiem Jāzepa Vītola konkursā apstāties nebūtu vēlams.
«Allemanda» piedalīsies jaunrades dziesmu konkursā «Kas mēs bijām, būsim, esam», kas 22. oktobrī norisināsies Alojā. Mazliet jāpaskaidro, ka šeit ar jaunradi jāsaprot ne mūsu skolas audzēkņu, bet jaunās latviešu kora dziesmas vispār, šo konkursu jau vairākus gadus organizē Māra Skride. Diemžēl Jelgava šajā jauno autoru pulciņā nav pārstāvēta, bet mūs uzaicināja nodziedāt Madaras Pētersones (mūzika un vārdi) «Kas ko dara nepareizi?». Kopā ar citiem koriem piedalīsimies arī Selgas Mences kopdarba atskaņojumā.
Šādos konkursos gūstam jaunu pieredzi un varam iemācīties jaunu repertuāru, jo vietas un godalgas šoreiz piešķir nevis koriem, bet dziesmu autoriem. Taču nozīmīgs ir jau pats fakts, ka mums uztic dalību šādā konkursā.
– Bez «Allemandas» vadīšanas esat uzņēmusies arī citus darbus – galvenokārt vokālajos konkursos.
Mana audzēkne Katerina Sretenska, kas nu jau mācīsies sestajā kora klasē, aizvadītajā rudenī guva atzinību mūsdienu dziesmu izpildītāju konkursa «Balss pavēlnieks» finālā. Es gan vairāk spiežu uz akadēmisko dziedāšanu, tāpēc vēl vairāk priecājos par pirms gada Aglonā jauno vokālistu konkursā «Dziedu Dievmātei» Katerinas saņemto otrās pakāpes diplomu un atzinību par labāko latgaļu tautas dziesmas izpildījumu. Pirmo vietu izcīnīja Jānis Landmanis.
Pēnruden uz starptautisku konkursu Viļņā braucām ar Līvu Letīciju Pekarsku un Darju Antoņenko. Līva atgriezās ar pirmās, bet Darja otrās pakāpes diplomu.
Šajā mācību gadā kora klasē būs valsts konkurss, un tajā jāpiedalās pilnīgi visiem audzēkņiem. Skatāmies labākos, jo konkurss notiek trīs kārtās: vispirms mūsu skolā, tad reģionā un trešā kārta – valsts mēroga fināls Rīgā. Tur trešo vietu ieguva Jānis Landmanis, kurš šogad mācīsies astotajā klasē.
Labas vokālās dotības parādīja arī Dagnis Roziņš, kuram tuvāks gan izrādījās saksofons, ko viņš tagad turpina apgūt Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļā. Džeza vokālu Doma korskolā apgūst Eliāna Sanda Veinberga, bet Santa Šillere (džezu) un Jānis Liepiņš (diriģēšanu) studē Latvijas Mūzikas akadēmijā, kamēr Veronika Vdova tuvu tās absolvēšanai un jau strādā par pedagoģi Ozolnieku Mūzikas skolā.
