Sāmsala jeb Sāremā atrodas tikai dažus desmitus kilometru no Kurzemes piekrastes, ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijā.
Igaunijā – lielākā
Par Sāremā simboliem uzskatāmi kadiķi, kas klāj lielāko salas daļu, dolomīts, vējdzirnavas un slavenais mājas alus, ko brūvē vietējie iedzīvotāji. Sāmsala pieder pie Rietumigaunijā esošā Monzunda salu arhipelāga, kurā ietilpst vairāk nekā 500 salu. Sāmsalā dzīvo aptuveni 32 800 iedzīvotāju, tās lielākā pilsēta ir Kuresāre (Kuressaare).
Sala var lepoties ar zilo jūras klaju, savdabīgajām kadiķu pļavām – alvāriem –, seniem un neredzētas formas dievnamiem, vēstures pieminekļiem – pilskalnu, pili, vējdzirnavām –, iespaidīgo meteorīta krāteri, senatnīgiem zvejnieku ciemiem un citām salas iezīmēm (īpatnībām). Sāremā ir Igaunijas lielākā sala (2673 m2), iemīļota vieta gan ceļošanai, gan atvaļinājumu pavadīšanai.
Salas galvaspilsēta Kuresāre (līdz 1917. gadam Ārensburga) izvietojusies dienvidaustrumu piekrastē un ir viena no skaistākajām Igaunijas mazpilsētām ar senu rātsnamu un rātslaukumu un vienu no iespaidīgākajām viduslaiku pilīm Baltijā, kurai pēc izskata nav līdzīgu. Kuresāre ir salas administratīvais, ekonomiskais, kultūras dzīves centrs, kā arī lielākais kūrorts. Kuresārē ir vērts pasēdēt kādā no pilsētas krodziņiem. Sala ir īsta paradīze ne tikai mierīgas atpūtas meklētājiem, bet arī visa veida aktīvās atpūtas piekritējiem – kājāmgājējiem, velobraucējiem, jūras viļņu vagotājiem un dabas vērotājiem!
Lai nokļūtu Sāremā, vispirms ar prāmi jāpārceļas uz Muhu salu, kuru ar Sāmsalu savieno trīs kilometrus garš dambis – garākais Baltijā. Prāmis parasti ir ļaužu pārpilns, tajā iespējams apmeklēt kafejnīcu, veikaliņu, nobaudīt tēju, kafiju, saldējumu un citus gardumus. Tāpat ir iespēja visu brauciena laiku pavadīt uz klāja un ķert foto mirkļus 20–30 minūšu garajā ceļā uz Sāremā.
Pie slavenā krātera
Ceļojuma sākumā viens no mūsu apskates objektiem ir Valjalas pilskalns (Valjala maalinn) – visai neparasts pilskalns, kas ir mākslīgi veidots piecus līdz astoņus metrus augsts apļveida krāvums (aizsargvalnis no akmeņiem, kaļķakmens gabaliem un smilts). Valjalas pilskalns slēpj senu vēsturi. 12.–13. gadsimtā vaļņa iekšpusē bijusi apdzīvota pilskalna sēta. Lai arī līdz 13. gadsimta pirmajai pusei pilskalns bijis viens no spēcīgākajiem militārajiem nocietinājumiem reģionā, tomēr 1227. gadā to izdevās nopostīt vācu krustnešiem, un pilskalna militāri stratēģiskā nozīme zuda.
No Valjalas ceļš tālāk ved uz Kuresāri (16 000 iedzīvotāju), kas tulkojumā no igauņu valodas nozīmē «dzērvju sala».
Vēl viens unikāls Igaunijas ģeoloģiskais objekts ir Kāli meteorīta krāteris (Kaali meteoriidikraater) pie Kāli ciema. Viens no iespaidīgākajiem un slavenākajiem apskates objektiem Sāmsalā, ierindots astotajā vietā pasaulē pazīstamāko lielo krāteru sarakstā, vienlaikus tas ir Eirāzijas iespaidīgākais krāteru lauks. Krātera diametrs ir 110 metru, bet dziļums – 22 metri. Triecienā izsviestā dolomīta vaļņa augstums sasniedz 16 metru. Apkārtnē atrodami vēl astoņi mazāka izmēra krāteri kvadrātmetra platībā. Kāli meteorīta nokrišanas aptuvenais laiks ir pirms 7500–7600 gadiem. Piecu līdz desmit kilometru augstumā meteorīts sadalījās un nokrita uz zemes, radot šos deviņus krāterus. Krāterī ir izveidojies zaļgans dīķis, kura diametrs atkarībā no laika apstākļiem ir 30–60 metru, bet dziļums līdz sešiem metriem.
Nozīmīga tūristu apskates vieta salas galvaspilsētā ir Kuresāres bīskapa cietoksnis, kas tautā tiek saukts arī par Kuresāres pili. Tā ir Baltijā vislabāk saglabājusies viduslaiku pils, kas būvēta 14. gadsimtā no cirstiem dolomīta blokiem. Celtnes pamati ir kvadrāta formā, kura sienas garums ir 43 metri. Pils ziemeļu galā paceļas divi iespaidīgi sargtorņi. Celtnes vidū ir kvadrātveida iekšpagalms, ko ietver velvju galerija, tā saucamā krusta eja. Pilī var iepazīt Sāmsalas muzeja ekspozīciju par salas un Kuresāres vēsturi un vietējo dabu.
Tālākais ceļš ved uz Serves ragu (Sõrve säär) Sāremā salas dienvidos, kuru no Kurzemes piekrastes šķir tikai trīs desmiti kilometru. Kuresāre atrodas 48 kilometrus no Serves pussalas. No Serves raga līdz tuvākajam punktam Latvijā pāri Irbes jūras šaurumam ir aptuveni 32 kilometri. Serves pussala ir putnu vērotāju iemīļota vieta, pirmo reizi minēta 1234. gadā. Melni baltā Serves raga Sēres bāka redzama jau no tālienes. Esot Serves ragā, zūd laika izjūta.
Neliels (nedaudz ekstrēms) pārgājiens mūs aizved arī pie Pangas klintīm (Panga pank) – vienām no skaistākajām klintīm Sāremā, kas atrodas sešus kilometrus uz ziemeļiem no Vihmu (Võhmu) ciema. Pangas klintis ir augstākās Sāmsalā, kas aptver Pangas zemesraga ziemeļu un ziemeļrietumu piekrasti, ir 2,5 kilometrus garas un 10–15 metru augstas, pašā augstākajā vietā sasniedzot pat 21 metru. Pastaiga pa šauro akmeņaino taciņu, kas stiepjas gar klinšu pakāji un jūras malu, kā arī rāpšanās pa virvi, un augšup klintīs paveras viena no gleznainākajām ainavām visā Baltijā.
Ceļojuma noslēgumā no Pangas klintīm dodamies uz Anglas vējdzirnavām, kas ir unikālas ar to, ka tur līdzās atrodas piecas vējdzirnavas (senāk bijušās pat deviņas) – četras ir angļu jeb stabu tipa (griežas viss dzirnavu korpuss), bet vienas – holandiešu tipa vējdzirnavas (tai griežas ne tikai spārni, bet arī augšējā konstrukcija, būvētas 1927. gadā). Šīs piecas mūsdienās apskatāmās vējdzirnavas Anglā uzbūvētas 20. gadsimta sākumā. Holandiešu tipa vējdzirnavās iekārtota suvenīru tirgotava, kā arī var iepazīties ar dzirnavu darbības mehānismiem. Anglas vējdzirnavas ir vispazīstamākās Sāmsalas vējdzirnavas.
Mājupceļā pavadām saulainu pēcpusdienu Pērnavā, izstaigājot vecpilsētu.
