Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde «Baltvācu mākslinieku gleznas», kas sniedz ieskatu mākslas pirmsākumos Latvijā.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde «Baltvācu mākslinieku gleznas», kas sniedz ieskatu mākslas pirmsākumos Latvijā.
Pavisam eksponētas 40 gleznas no Latvijas Valsts mākslas muzeja un Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas, kas atspoguļo tēlotājas mākslas sasniegumus Latvijā
18. gs. otrajā pusē un 19. gs.
Šī ekspozīcija noteikti var lepoties ar apskatei piedāvāto darbu autoru klāstu. Izstādē, piemēram, redzama L.Šorera glezna. Viņš, sākot ar 1748. gadu, trīsdesmit gadu strādājis hercoga galmā Jelgavā. Turpat apskatāms arī Jelgavas un Rundāles pils mākslinieka P.Rotari gleznotais portrets.
Skatītājiem sagādāta iespēja aplūkot arī J.H.Baumana (dzimis 1753. g. Jelgavā) slaveno 19. gs. divdesmitajos gados gleznoto pašportretu un kluso dabu (1824. g.), J.K.Eginka, spilgtākā 19. gs. pirmās puses gleznotāja Latvijā un ilggadēja Jelgavas ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja, gleznu «Kņazs Vladimirs I 988. gadā izvēlas reliģiju» (1882. g.). Redzama arī J.J.Dēringa, kas Jelgavā pavadījis 50 mūža gadu, strādādams ģimnāzijā par zīmēšanas skolotāju un vākdams materiālus par Baltijas kultūrvēsturi, iespaidīgo gleznu «Konrādina fon Hoenštaufena (1252 – 1268) sodīšana ar nāvi» (1871. g.).
Šī izstāde ir arī kā savdabīgs veltījums pirmās augstskolas Latvijas teritorijā Pētera akadēmijas 225. gadadienai, kas muzejā tiks atzīmēta Starptautiskajā muzeju dienā 18. maijā ar zinātnisku konferenci par pirmās augstskolas likteņiem un tās pasniedzēju un audzēkņu ieguldījumu kultūrvēsturē.
