Projekta autore: «Saprotam, ka uzdāvināt bildi nav tas pats, kas uzcelt skolu, slimnīcu vai remdēt izsalkumu, taču uzskatu, ka ar bildi var «pabarot» dvēseli».
Kāda Holivudas filmu redaktore īsteno aizkustinošu projektu – viņa fotogrāfijās iemūžina Indijas nabadzīgo cilvēku skatienus brīdī, kad viņi pirmo reizi sevi ierauga fotogrāfijā.
Kādā bildē redzams sirms ubags sēžam pie savas mājvietas – lepras nomocītajās rokās viņš ir satvēris fotogrāfiju, kurā pirmo reizi mūžā ieraudzījis pats sevi un seju rotā plats smaids. Citā bildē sevi un piecus mēnešus veco dēliņu uzlūko kāda jauna māmiņa, kura dzīvo būdiņā bez elektrības un tekoša ūdens. Viņai nav fotogrāfiju no pašas kāzām, taču tagad būs savs portrets.
Luksusa prece
Šie ir tikai divi no daudziem simtiem indiešu, kurus Holivudas filmu redaktore Bipaša Šoma (Bipasha Shom) aplaimojusi ar rokās turamiem portretiem. Un šie ir tikai divi no stāstiem, kuri pamudinājuši fotogrāfi šo nejauši iesākto projektu turpināt, turklāt ne tikai Indijā.
«Daudzi no šiem cilvēkiem mēģina izdzīvot pat par nepilnu dolāru dienā. Fotogrāfija viņiem ir luksusa prece,» raidsabiedrībai BBC stāsta B.Šoma. «Viņiem nav līdzekļu, lai nopirktu fotoaparātus, kur nu vēl meklēt vietu un tērēties bilžu attīstīšanai.» Viņa novērojusi, ka dažās ģimenēs ir mobilie telefoni, taču paši parastākie modeļi vai nu bez kameras, vai ar ārkārtīgi zemu izšķirtspēju.
47 gadus vecā B.Šoma ir dzimusi Kalkutā, bet uzaugusi ASV, Ņūdžersijā. Viņa bija vēl gados jauna, kad, ciemojoties pie radiem Indijā, sākusi atdot vietējiem fotogrāfijas, kuras turpat bija uzņēmusi.
«Uzņemt bildes ir tas, ko es protu, tāpēc tas bija kas tāds, ko vietējiem varēju piedāvāt. Viņiem fotogrāfija nav prioritāšu saraksta augšgalā, tāpēc tam, ko darīju, redzēju vērtību, jutu, ka cilvēkiem šis foto ir svarīgs. Iedomājieties, kā būtu, ja jums nebūtu nevienas bildes no jūsu kāzām, nevienas jūsu bērna vai vecāku fotogrāfijas.»
Burtiski rāva ārā ģimeni
Pērnajā decembrī B.Šoma atkal atgriezās dzimtajā Kalkutā – šoreiz līdzi brauca arī viņas vīrs, Amerikā populārā drāmas seriāla «Trakie vīrieši» kinematogrāfs Kriss Menlijs, pāra abas atvases un kāds ģimenes draugs, arī fotomākslinieks. Viņi Indijā pavadīja četras nedēļas, aplaimojot vietējos ar fotogrāfijām, kuros viņi redzami. Kamēr B.Šoma deva bildes, abi kungi jau citās bildēs iemūžināja brīdi un emocijas, kad cilvēks sevi ieraudzīja fotogrāfijā. Bildes viņi arī uzreiz attīstīja un atdeva foto varoņiem.
«Bija neticami redzēt cilvēku reakciju, veroties fotouzņēmumos. Kad mēs tuvojāmies vietējiem, viņi izskatījās tādi kā nobijušies, taču pēc mirkļa, kad ieraudzīja fotoattēlu, sejas burtiski pārvērtās – tās rotāja plaši smaidi,» stāsta B. Šoma. «Mātes prasīja viņas nofotografēt kopā ar bērniem. Cilvēki skrēja uz mājām, burtiski rāva ārā savus vecākus vai vecvecākus, lai varētu tikt pie vienīgā ģimenes foto.»
Īpaši viņai paticis fotografēt indiešu bērnus kopā ar pašas dēlu un meitu. «Tas viņiem bija iespaidīgs notikums. Mēs tik daudz ko Amerikā saņemam un uztveram kā pašu par sevi saprotamu. Mēs neapzināmies, cik daudz mums ir dots un cik patiesībā greznas ir mūsu dzīves.»
Grib, lai projekts turpinās
Lai būtu iespēja šim projektam turpināties, ģimene ir nodibinājusi bezpeļņas organizāciju, caur kuru tiek vākta nauda, lai nopirktu fotokameras un arī citi fotogrāfi varētu aizbraukt uz Indiju un citām nabadzības pārņemtām valstīm.
B.Šomas projekts ir saņēmis starptautisku atzinību, tomēr viņa nereti uzdodot sev jautājumu, kāda vērtība un vai vispār tāda ir to cilvēku acīs, kuriem dzīve devusi tik maz. «Taču tad ātri sev atbildu, ka bieži tas, ko cilvēks ķer kā pirmo brīdī, kad māju pārņēmušas liesmas, ir ģimenes bildes.»
«Mēs saprotam, ka uzdāvināt bildi nav tas pats, kas uzcelt skolu, slimnīcu vai remdēt izsalkumu, taču uzskatu, ka ar bildi var «pabarot» dvēseli. Ir grūti pateikt, kā šādi attēli ietekmē cilvēku dzīves, taču domāju, ka esam tajās ienesuši mazumiņu laimes,» saka B.Šoma.
