Ir sporta veidi, ko piemin bieži, cenšas sekot līdzi sacensību rezultātiem. Dambrete drīzāk tiem nepieder. Daudziem jelgavniekiem to nemaz nenojaušot, mūsu pilsētas iedzīvotājs Vladislavs Bedinovs ir kļuvis par Latvijas čempionu dambretē.
Ir sporta veidi, ko piemin bieži, cenšas sekot līdzi sacensību rezultātiem. Dambrete drīzāk tiem nepieder. Daudziem jelgavniekiem to nemaz nenojaušot, mūsu pilsētas iedzīvotājs Vladislavs Bedinovs ir kļuvis par Latvijas čempionu dambretē.
Kā tu sāki spēlēt dambreti?
– Mācījos Ventspils 1. vidusskolas 1. klasē, kad pie mums no Pionieru nama atnāca dambretes treneris un aicināja mācīties spēlēt. Skolā notika dambretes turnīrs. Vienam spēlētājam bija
I sporta klase, un viņš, protams, uzvarēja, toties es ieguvu otro vietu. Pēc tam treneris teica, ka mana dambretes spēles prasme noteikti jāpilnveido. Kā jau tajā vecumā mēdz gadīties, pēc pusgada dambrete man apnika. Tētis ļoti gribēja, lai es spēlēju šahu, un beigās iznāca tā, ka tobrīd nepievērsos ne vienam, ne otram, toties paspēju patrenēties gan airēšanā, gan boksā.
Vēlāk tēva ietekmē sāku spēlēt šahu un pat izcīnīju
III sporta klasi, bet tad sapratu, ka labāk man tomēr patīk dambrete. Kad atsāku trenēties, laikam mācījos 6. klasē. Nopietni pievērsties dambretes spēlei laikam pamudināja arī tas, ka man veicās. Pēc gada ieguvu I sporta klasi, vēl pēc gada biju jau meistara kandidāts. Sāku startēt jauniešu čempionātā, kur jau pirmajā reizē ieguvu ceturto vietu, pēc tam kļuvu par Latvijas jauniešu čempionu. Pēdējā vidusskolas klasē 1989. gadā pirmo reizi piedalījos pieaugušo čempionātā un paliku priekšpēdējā vietā. Patiesībā tas man bija sasniegums, jo, pirmo reizi spēlējot ar augstākās klases dambretistiem, nobijies, protams, biju ne pa jokam. Pirmo partiju toreiz zaudēju tik šausmīgi, ka pašam kauns pat atcerēties. Beigās jau gan biju ar situāciju apradis un laikam trīs partijās pat uzvarēju. Pēc tam katru gadu piedalījos Latvijas čempionātā, iegūdams vietu no trīspadsmitās līdz piektajai. Pagājušajā gadā pirmo reizi izcīnīju trešo vietu, bet šogad uzvarēju.
Daudzi nepārzina dambretes noteikumus un veidus. Kādi tie ir?
– Tiešām ir ļoti daudz dambretes paveidu, piemēram, kanādiešu, poļu, itāļu. Atšķiras galdiņu izmēri – 100, 64 lauciņu un kanādiešu spēle ar 164 lauciņiem. Latvijā lielākoties spēlē divas – parasto jeb krievu dambreti ar 64 lauciņiem un starptautisko ar 100 lauciņiem. Var spēlēt arī «uz padošanu» – tas nozīmē, ka uzvar tas, kurš atdod visus kauliņus.
Vai tu varētu spēlēt jebkurā no šiem veidiem?
– Divos populārākajos noteikti. 64 lauciņu dambrete bija tā, kurā sāku trenēties. Galvenais šajā spēlē ir prast paredzēt situāciju daudzus gājienus uz priekšu. Starptautiskajā tas ir grūtāk, bet mazajā (64 lauciņu) dambretē to jau pēc pirmā gājiena var izdarīt līdz spēles beigām.
Jaunu situāciju iespējas taču ir ierobežotas. Vai viss jau nav līdz galam izpētīts un zināms?
– Mazajā dambretē tiešām tā ir – kā jau es teicu, pēc pirmā gājiena nereti var paredzēt visu spēli. Arī starptautiskā dambrete daudz pētīta un analizēta, bet šīs spēles iespējas ir pārāk plašas, lai tās visas varētu apzināt.
Vai tu uzspēlē dambreti arī ar tiem, kuri speciāli netrenējas?
– Principā tas viņiem liekas smieklīgi, jo visi jau zina, ka es trenējos, un izspēlēt kādu partiju piedāvā tikai pa jokam. Nav jau viņiem arī necik lielas iespējas uzvarēt, ja vien es tīšām nepadodos.
Vai neprofesionālim var būt tāda «cūcene», ka uzvar meistaru?
– Jā, bet tādas iespējas ir ļoti niecīgas. Šādam gadījumam esmu bijis liecinieks – kāds lielmeistars zaudēja III sporta klases meistaram. Līmeņu starpība ir milzīga, bet, protams, gadās visādi.
Kādās kategorijās dambretē iedalās līmeņu atšķirības?
– Īsti nezinu, vai pašlaik vēl eksistē iedalījums sporta klasēs. Zinu, ka ir meistarkandidāti, nacionālie meistari, starptautiskie meistari un starptautiskie lielmeistari.
Kādā kategorijā esi tu pats?
– Esmu nacionālais meistars. Iekļūstot Latvijas čempionāta trijniekā, automātiski iegūst nacionālā meistara kategoriju. Pirms tam skaitījos tikai meistarkandidāts, kaut arī starptautiskā meistara normu biju izpildījis vismaz reizes piecas sešas.
Kā tev ir gājis starptautiskās sacensībās?
– Pagājušajā gadā starptautiskā turnīrā Prāgā ieguvu pirmo vietu. Rīgā notikušajās starptautiskajās sacensībās, kurās piedalījās ļoti spēcīgi spēlētāji, biju trešais. Tajās Guntis Valners bija pirmais, Zoja Golubeva, desmitkārtīga pasaules čempione sievietēm, – otrā. Esmu spēlējis arī vairākos turnīros Igaunijā, Francijā, Holandē.
Kuru valstu pārstāvji ir spēcīgākie dambretisti pasaules mērogā?
– No Holandes, Krievijas, Latvijas un Ukrainas, varbūt vēl arī no Francijas, bet ne tik izteikti. Pašlaik rangu tabulā visaugstāk ir Krievijas pārstāvji, Guntis Valners ir ceturtajā vai piektajā vietā.
Kāda tev šķiet situācija Latvijā?
– Diezgan bēdīga. Piemēram, bija paredzēts, ka čempionātā piedalīsies 16 spēlētāju, taču trīs dažādu iemeslu dēļ nestartēja. Tie gan nebija nopietnākie spēlētāji, tomēr tas ir daudz, ja trīs nepiedalās. Turklāt turnīra gaitā vēl divi izstājās. Līdz ar to čempionāts kļūst īsāks un katrai partijai ir milzīga nozīme.
Tev ir arī savas autoritātes dambretē?
– Noteikti. Savā ziņā tas ir Guntis Valners. Ar viņu esmu spēlējis, tomēr arī baidos to darīt. Daudz esmu viņam zaudējis, bet bieži ļoti asu un sarežģītu spēli ir izdevies beigt neizšķirti. Guntis jau tik labi pārzina visus noteikumus un situācijas, ka viņam ļoti jākļūdās, lai zaudētu.
Autoritāte man ir pasaules čempions holandietis Harms Virsma. Viņš tiešām spēlē fantastiski – ļoti radoši un interesanti, vienmēr izdomā kaut ko jaunu.
Vai katram ir tāds acīmredzams stils?
– Lielākoties, jā. Dambrete ir psiholoģiska spēle ar domu – kurš kuru. Viens sarežģītās situācijās ir ļoti piesardzīgs, savukārt cits vienmēr riskē.
Vai Latvijā cilvēki interesējas par dambreti?
– Nē. Izņemot tos, kuri personīgi pazīst kādu dambretistu.
Bet ne tā kā par citiem sporta veidiem – dambrete jau nav futbols, NHL vai pirmā formula. Lai dambretei sekot līdzi būtu interesanti, tā ir jāsaprot.
Guntis Valners Latvijā kādu brīdi bija tiešām populārs. No kā, tavuprāt, tas atkarīgs?
– Milzīgi daudz kas izmainās, ja sportistam, piemēram, izdodas kļūt par pasaules čempionu – kā Serģim un Rasmanim. Pirms tam nemaz tik daudzi viņus nezināja, bet tagad katrs latvietis viņiem jūt līdzi.
Kādi ir tavi nākotnes plāni?
– Oktobrī būs jāpiedalās pasaules čempionātā, kas laikam notiks Rīgā, tāpēc jau tagad jāsāk intensīvi gatavoties. Piedaloties Latvijas čempionātā, es pārstāvu pats sevi, bet pasaules čempionātā – valsti. Jāgatavojas būs nopietni.
