Valdības lēmumu ar šā gada 1. jūniju atcelt cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus nevar vērtēt citādi kā par saprātīgu.
Valdības lēmumu ar šā gada 1. jūniju atcelt cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus nevar vērtēt citādi kā par saprātīgu. Minēto pasākumu ieviešana jau no paša sākuma bija kļūda, kas teju teju pārāk dārgi izmaksāja Latvijas sviesta ražotājiem. Cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanas galvenais iniciators, ja atmiņa neviļ, bija Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija (VITAK) ar tās apšaubāmo un tendenciozo ziņojumu par situāciju valsts cūkgaļas tirgū.
Uz šīs «makšķeres» uzķērās nu jau bijušais ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs, kura atbalstīti, cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi tika arī apstiprināti. Latvijas valdība tolaik neieklausījās nedz kaimiņvalstu, nedz Eiropas Savienības (ES) institūciju kritikā. Jau tad citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie prognozēja, ka šāds solis Latvijai var dārgi maksāt. Nedaudz džentlmeniski nogaidot, ES tomēr uzturēja savu prasību, un radās reāli draudi Latvijas sviesta eksportētājiem, kuriem ES draudēja atcelt atvieglojumus sviesta eksportā uz savienības dalībvalstīm. Jāsaprot, ka šāda prasība nav «mājiens ar slotu», jo Eiropas Komisija ir izteikusi apņemšanos pie tik radikāliem līdzekļiem ķerties tikai tad, ja Latvijas puse nebūtu ar mieru atcelt ierobežojumus cūkgaļas eksportam no ES. Kandidātvalstij Latvijai kārtējo reizi tika dota iespēja izvēlēties – turpināt lobēt vienu lauksaimniecības nozari uz citu rēķina vai arī ļaut visām lauksaimniecības nozarēm valstī attīstīties uz līdzīgas konkurences noteikumiem. Pēdējā gadījumā brīvais tirgus būs tā vieta, kur tiks noteiktas dzīvotspējīgās un dzīvotnespējīgās agrārās saimniecības nozares Latvijā. Piensaimniecība pagaidām, kā zināms, ir vienīgā lauksaimniecības nozare, kas spējusi simtprocentīgi izpildīt eksporta kvotas uz ES. Kāpēc likt sprunguļus šīs plaukstošās nozares attīstībā?
Šajā lietā ir vēl viens apstāklis, kas pagaidām nav skaļi iztirzāts. Tas ir jautājums – kādu tēlu veidos ES kandidātvalsts Latvija? Latvijā visos līmeņos tiek apspriestas eventuālās kaimiņzemes Krievijas ekonomiskās sankcijas pret mūsu valsti, taču pašmāju diskusiju dalībniekiem ir grūti atzīt, ka gadījumā ar cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu realizāciju īstenojam ļoti līdzīgu ekonomisko politiku, kurai kārtējo reizi trūkst liberalitātes. Skaidrs, ka šādai politikai nav nākotnes, tās vienīgais «efekts» var būt pilnīgi saprotamie pretpasākumi no ES puses un Eiropas lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmas zināma valsts izolācija.
Patiesībā ar integrāciju saistītās ekonomiskās tendences Eiropā ir gluži pretējas. Viens no ES paplašināšanās lielākajiem ieguvumiem būs neizbēgama nodokļu samazināšanās, īpaši uz robežām, kas jau pamazām sākusies. Tā ir viena no Eiropas vienotā tirgus koncepcijas pamatnostādnēm – maksimāli brīva un neapgrūtināta preču, tostarp arī lauksaimniecības, kustība jaunizveidotās ES iekšienē. Reāla iecere ir Eiropas muitas ūnija, attiecībā uz Latviju arī lokālāka – Baltijas muitas ūnija, kas nenoliedzami atvieglotu uzņēmējdarbības apstākļus un veicinātu eksporta attīstību. Šķiet, minētais Latvijas lēmums par aizsardzības pasākumu piemērošanu cūkgaļas tirgum nav solis vajadzīgajā virzienā. Tas liecina tikai par pašmāju lauksaimnieku vājumu un nespēju atzīt, ka īstie šādas situācijas iemesli cūkgaļas tirgū meklējami nevis Igaunijā, Lietuvā vai ES, bet gan tepat uz vietas. Kāpēc šādu problēmu nav Igaunijas vai Lietuvas cūkaudzētājiem, bet Latvijā ir? Ne vienreiz vien izskanējis viedoklis, ka igauņu cūkgaļa ir ne tikai ievērojami lētāka, bet arī kvalitatīvāka. Dzīvojam taču līdzīgos platuma grādos.
Andra Šķēles valdība tomēr ir izlēmusi līdz šā gada beigām ar subsīdijām atbalstīt veiksmīgākos, kā uzsvēra premjers, Latvijas cūkaudzētājus. Pēdējie šā gada subsīdijām pieprasa apmēram divus miljonus latu, taču lauksaimniecības ministrs Aigars Kalvītis kā reālu iespēju min subsīdiju piešķiršanu viena miljona latu apmērā. Lauksaimniecības ministrijai ārkārtīgi piesardzīgi jāizvērtē šā vēl nepiešķirtā miljona iztērēšanas iespējas. Būtu laiks lauksaimniecības politiku valstī veidot pēc brīvā tirgus noteikumiem.
Der arī atcerēties nesen A.Kalvīša izteikto viedokli, ka tieši lauksaimniecības sadaļu dēļ iespēju līdz 2003. gadam pabeigt iestāšanās sarunas ar ES var uzskatīt par naiviem sapņiem. Šos lauksaimniecības ministra vārdus ļoti sāpīgi uztvēra eirocentrētā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Taču A.Kalvītis laikam zina, ko runā. Riņķa dancis ap cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumiem ir tverams pamatojums ministra teiktajam.
