Pagājušo sestdien uz desmito kongresu devītajā Jauno zemnieku kluba pastāvēšanas gadā pulcējās ap 40 organizācijas biedru.
Pagājušo sestdien uz desmito kongresu devītajā Jauno zemnieku kluba (JZK) pastāvēšanas gadā pulcējās ap 40 organizācijas biedru. Kluba prezidents ir Jelgavas tipogrāfijas direktors Juris Sīlis, kas cenšas apvienot biznesu ar darbu vecāku zemnieku saimniecībā «Taigas» Valgundes pagastā.
Jauno zemnieku klubs ir sabiedriska jaunatnes organizācija, kas dibināta 1990. gadā, bet kopš 1993. gada ir Eiropas Jauno zemnieku un mazpulku organizāciju komitejas locekle. Klubs apvieno lauku un pilsētu jauniešus, kas interesējas par lauksaimniecību. Nav jābūt ne zemnieku saimniecības īpašniekam, ne lielražotājam, pietiek ar to, ka jaunieti interesē lauku dzīvesveids un lauksaimniecība, uzskata J.Sīlis. JZK organizē izglītojošus un izklaides pasākumus, kā arī veicina jauniešu stažēšanos Eiropas valstu zemnieku saimniecībās. Organizācijas biedru vecums ir no 16 līdz 35 gadiem.
No zemnieka – par uzņēmēju
J.Sīlis beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Viņa vecākiem Valgundes pagastā pieder 40 hektāru liela zemnieku saimniecība, kur tiek audzēti graudi, kartupeļi un īpašnieki nedaudz nodarbojas ar piena lopkopību. Pēdējā laikā Jurim tur saimniekot iznākot vienīgi nedēļas nogalēs, un arī ne visās. Karjeru sācis ar darbošanos savā saimniecībā. Aktīvi iesaistoties Jauno zemnieku klubā un izmantojot tā piedāvātās iespējas, iegūstot papildu izglītību un valodu zināšanas, Juris pamazām virzījies uz augšu. Tad parādījusies izdevība sevi apliecināt biznesā Jelgavas tipogrāfijā. Tāda ir mūsdienu realitāte: ja jaunietis ir aktīvs, viņš atrod arvien jaunas iespējas sevi parādīt dažādās jomās.
Jauniešu aktivitāte varētu būt lielāka
Juris ar nožēlu atzīst, ka Zemgales pusē, tāpat kā citviet Latvijā, JZK rosība ar gadiem samazinās. Ja pastāvēšanas pirmsākumos klubā bijis ap 800 biedru, tad tagad to ir nepilns simts. Organizācija tiek veidota no vairākiem rajonu klubiem, no kuriem Jelgavā aktīvākie pašlaik ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) jauno zemnieku klubs un Zaļenieku jauniešu izveidotā organizācija. Abas JZK nodaļas aktīvi iesaistās pasākumos Latvijā, seši LLU un četri Zaļenieku kluba pārstāvji piedalījās arī kongresā. Tas, ar ko ikdienā nodarbojas rajonu klubi, atkarīgs vienīgi no pašu biedru vēlēšanās un, protams, no spēcīga līdera, kas spēj jauniešus vienot. Lielākoties tiek organizētas tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem vai savā starpā pārspriestas aktualitātes.
Kā tuvāko Latvijas mēroga pasākumu, kas solās būt sevišķi interesants, Juris min Ventspilī rīkoto semināru par lauku tūrismu. Vasarā notiks jauno zemnieku sporta spēles, bet rudens pusē plānots Eiropas jauno zemnieku un mazpulku organizācijas komitejas rīkotais seminārs Līgatnē. Tas mēroga un nozīmības ziņā pielīdzināms Rīgā notiekošajam Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas rīkotajam pasākumam.
Laukos jācīnās pret panīkumu
Juris Sīlis izsaka nožēlu, ka Jelgavas rajonā nav viena liela, vienojoša jauno zemnieku kluba un arī pagastos jaunieši neesot aktīvi organizāciju veidotāji. JZK nevar lepoties ar lielu biedru skaitu. Pašlaik notiek pārreģistrācijas process, un par jaunu reģistrējušies ap 100 jauniešu. Reāli biedru skaits varētu būt ap 150, bet pasākumos piedalās vairāk jauno lauksaimnieku.
Juris Sīlis uzskata, ka pašlaik laukos valda panīkums un tas ietekmē arī jauniešus. Jaunam cilvēkam pieņemt lēmumu palikt laukos un saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību nozīmē pieņemt lēmumu visai turpmākajai dzīvei. Diemžēl daudzi straujiem soļiem dodas uz pilsētām un meklē darbu tur. J.Sīlis stāsta, ka JZK uzdevums nav par katru cenu pārliecināt jauniešus palikt laukos, jo jāizvēlas katram pašam. Kluba kā sabiedriskas organizācijas misija ir palīdzēt saprast ar Eiropas Savienību saistītās lietas. Ja jaunietis ir apguvis svešvalodu, viņš ar kluba starpniecību var doties uz kādu no Eiropas valstīm stažēties vai piedalīties semināros. Tur var iepazīties, kā iet citiem lauksaimniekiem, ko viņi dara, ko domā, un tas palīdz dziļāk izprast Latvijā notiekošos procesus un izvēlēties.
– Ja jaunajam cilvēkam laukos nepatīk, viņš no tiem tāpat attālināsies. Jāņem vērā arī finansiālās problēmas, kas nav mazsvarīgas, lai kādi ideālisti mēs būtu. Taču ne vienmēr pilnīgi jāsarauj saites ar laukiem. Vienmēr var atrast iespēju apvienot biznesu ar darbošanos lauksaimniecībā, – domā Juris Sīlis.
Cenšas arvien aktīvāk iesaistīties politikā
JZK ne tikai piedāvā braukt uz ārzemēm, bet aicina jauniešus būt aktīviem tepat Latvijā. Izglītojošos pasākumos var gūt ieskatu jaunākajās norisēs laukos, un klubs cenšas aizvien aktīvāk iesaistīties arī lauksaimniecības politikas veidošanā. Par to liecina fakts, ka JZK pārstāvji piedalās zemnieku pašpārvaldes organizāciju sadarbības padomes veidošanā, kā arī sarunās ar Zemkopības ministriju.
Eiropas jaunie zemnieki iestājas par palielinātu subsīdiju nepieciešamību jaunajiem saimniekiem, lai viņi neaizplūstu no laukiem uz pilsētām. J.Sīlis ir par to, ka arī Latvijā nepieciešams lielāks atbalsts. Pirms dažiem gadiem tieši JZK izteica priekšlikumu, ka nolikumā jāiestrādā norma par subsīdijām jaunajiem zemniekiem. Tas arī tika izdarīts, un šis punkts pastāv vēl tagad. Var rasties jautājums, kāpēc tieši jauniešiem nepieciešams vairāk līdzekļu salīdzinājumā ar tiem, kuru saimniekošanas pieredze ir daudz lielāka. Taču tas ir jautājums par nākotni – par to, vai pēc vairākiem gadiem cilvēki vēl dzīvos un strādās laukos, jo paaudžu maiņa vienmēr ir smags process jebkurā sfērā.
– Investējot naudu lauku jauniešiem, mēs investējam nākotnei, – uzskata Juris Sīlis.
Sabiedriskajā darbā gūtā pieredze dzīvē noderēs
Rezumējot savas organizācijas darbu, Juris Sīlis atzīst, ka JZK mērķis ir piedāvāt jauniešiem būt sabiedriski aktīviem, izglītot sevi, iepazīt citas zemes un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Klubs turpinās strādāt, lai palielinātu organizācijas biedru skaitu, un pievērsīs lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai par savām aktivitātēm, kā arī sadarbosies ar citām jauniešu organizācijām. Tam jau izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Zemnieku federācijas jaunatnes organizāciju, ar kuras biedriem kopīgi apmeklēti Dānijas un Zviedrijas jaunie lauksaimnieki, bet šovasar plānots rīkot kopīgas sporta spēles. Taču galvenais, par spīti apkārt valdošajam pesimismam, ir organizācijai turpināt pastāvēt.
J.Sīlis novēl visiem jauniešiem īstajā laikā pieņemt pareizu lēmumu un būt sabiedriski aktīvākiem. Nav obligāti jāiesaistās tieši Jauno zemnieku klubā, pastāv arī daudzas citas jauniešu organizācijas, kurās var sevi apliecināt.
– Ticiet man, tā pieredze, kas uzkrāta, darbojoties sabiedriskā organizācijā, turpmākajā dzīvē lieti noderēs, – atzīst Juris.
