Lai arī pilna iebildumu, kolēģes Dr. Rasmas Opincānes atsauksme par rakstu «Rītam cerība, dienai darbs, vakaram miers…» «Zemgales Ziņu» 5. aprīļa numurā man sagādāja prieku.
Lai arī pilna iebildumu, kolēģes Dr. Rasmas Opincānes atsauksme par rakstu «Rītam cerība, dienai darbs, vakaram miers…» «Zemgales Ziņu» 5. aprīļa numurā man sagādāja prieku. Pārsteidz, ka kāda atsevišķa vecumposma psiholoģisko īpatnību izklāsts šķiet tik nepieņemams. Protams, patīkami redzēt možus, darbīgus un ar dzīvi apmierinātus ļaudis jebkurā vecumā. Diemžēl dzīves grūtības, ekonomiskās problēmas un nomākts garastāvoklis daudziem sagādā ciešanas, kas īpaši sāpīgas kļūst vecumdienās (tāda ir mana subjektīvā pieredze).
Jebkura pāreja jaunā kvalitātē saistīta ar krīzi – gan profesijas izvēle jaunībā, gan miers dzīves nogalē. Krīzi bieži raksturo smagas pārdomas un citas nepatīkamas izjūtas. Kā cilvēks tiks galā ar attīstības krīzi, atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Kopš padomju laikiem saglabājušies vairāki domāšanas stereotipi: katram pašam jātiek ar visu galā, atzīties grūtībās liecina par rakstura vājumu. Nepatīkamu lietu pieminēšana nereti rada nemieru un kauna izjūtu, liekas, ir tikai jāsaņem sevi rokās un jāatrod izeja. Taču tā tas nav. Šodien arvien vairāk attīstās dažādi psiholoģiskās palīdzības dienesti. Slikta pašsajūta, apātija, bezcerība un izmisums nebūt nav norma, un ne vienmēr cilvēks pats spēj to uzveikt. Brīnišķīgi, ja tas izdodas, bet, ja ne, meklējiet palīdzību, meklējiet to tādā veidā, kāds jums ir pieņemams! Ceru, ka mani sadzirdēs tie, kam nepieciešams atbalsts, un priecājos par tiem, kam tas nav vajadzīgs.
Daudzās anekdotes par psihologiem un psihoterapeitiem parāda, ka pie mums šīs «jaunās» profesijas mēģina atrast savu vietu sabiedrībā. Šis process nereti saistīts ar pārspīlējumiem un kurioziem. Nesapratne un piesardzība vērojama arī no sabiedrības puses, un tā ir normāla reakcija uz jauno. Tādēļ vēl jo vairāk gribu paust cieņu cilvēkiem, kas ar psihoterapijas palīdzību risina savas emocionālās problēmas un grib sevi saprast. Tas ir nopietns un nebūt ne viegls darbs. Šķiet tik dabiski lepoties ar augstskolas diplomu, kas apliecina prāta attīstību un gudrību, bet tikpat nozīmīga ir arī emocionālā labsajūta, dvēseles inteliģence.
Ar cieņu – Dr. Baiba Gerharde, veselības centra «Juventa» psihoterapeite
