«Tradicionālais latviešu kultūraugs – cūku pupa – nepamatoti palicis ēnā mūsdienu pārtikas klāstā. Lai to mainītu, esam radījuši olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu cūku pupu uzkodu «Pupuchi»,» savu produktu piesaka māsas Kristīne Ozoliņa un Zanda Ozola.
Produkts ir gluži jauns – pirmais pozitīvais rezultāts cūku pupu apstrādes tehnoloģijas meklējumos gūts šī gada februārī. Vēlāk tehnoloģija pilnveidota, sasniedzot iecerēto – cūku pupas ir viegli baudāmas un kraukšķīgas.
Kristīne ir diplomēta pārtikas tehnoloģe un, sākot uzņēmējdarbību, cēlusi augšā noglabātās zināšanas, jo līdz šim strādāts citās jomās. Arī Zandai ir 13 gadu pieredze valsts un pašvaldības institūcijās. Tagad māsas priecājas, ka uzņēmušās strādāt pašas sev. Kristīne apmierināti secina: «Ir tāds gandarījums par to, ko dari, ļoti svarīgi to gūt. Savu apmierinātību un laimi nevar atrast citu kurpēs!»
Tapšanas process – pārbaudījums zobiem
«Jāatzīst godīgi, izstrādes laikā maniem zobiem bija ko turēt,» smejas Kristīne. Kā nekā citādi atrast labāko produktu nav iespējams – vien pagaršojot. Pirmie rezultāti nav bijuši tādi, kā gribētos, – kraukšķi sanākuši pārāk cieti. Jau no pirmajām izmēģinājuma reizēm māsas izstrādājumus devušas testēt paziņām. Tagad abas atzīst – atsauksmes bija ļoti vērtīgas, jo lika domāt, kā produktu padarīt vēl labāku.
Lai gala rezultāts taptu kraukšķīgs un garšīgs, ļoti liela nozīme ir izejmateriālam, diemžēl Latvijā pārtikas pupas audzē mazos apjomos, pārsvarā laukos zaļo lopbarībai sastādītās. «Esam sākušas sarunas ar Priekuļu selekcijas staciju, lai radītu tādu sēklas materiālu, kas ļautu produktu radīt atbilstošu mūsu kvalitātes prasībām,» lielo darbu, kas jāiegulda idejas īstenošanā, raksturo Zanda.
Zemniekus, kuri īpaši daudz pārtikā izmantojamās cūku pupas neaudzē, varot saprast, jo tas nemaz nav tik viegli, kā šķiet. Pirmkārt pupas novāc ar rokām, līdz ar to jau pašam izejmateriālam ir gana augsta cena. Turklāt tās nav viegli arī uzglabāt. «Par laimi, Tukuma novadā esam atradušas zemnieku, kurš cūku pupās, ja tā var teikt, ir iemīlējies tikpat ļoti kā mēs,» atzīst Kristīne. Māsas ir jaunās ražas gaidās un ar prieku gatavas pieņemt cūku pupas arī ļoti nelielos apjomos, tām gan jāatbilst kvalitātes prasībām un labi jāpakļaujas apstrādei.
Vieta izaugsmei
Māsas uzņēmējas ir ļoti gandarītas par sadarbību ar Jelgavas novada pašvaldību. «Telpas uzņēmējdarbības paplašināšanai sākām meklēt pavasarī, un tas nav viegls uzdevums. Tik fantastisku attieksmi, ar kādu saskārāmies Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļā, citur neesam piedzīvojušas. Un, lūk, tā visa rezultātā mums ir telpas, kurās radīt savu produktu,» gandarīti teic Kristīne.
Jelgavas novada dome atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz saimnieciskajai darbībai izīrēt nedzīvojamās telpas 44,1 kvadrātmetra platībā pašvaldības nekustamajā īpašumā «Jaunlīdumi» Jaunsvirlaukas pagasta Dzirniekos, kur tad arī tiek radīta «Pupuchu» jaunā mājvieta.
Plānots arī, ka ar pašvaldības atbalstu uzņēmums sniegs pieteikumu projektu konkursā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmā. Šī programma sniedz atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai, ražošanas procesā nodrošinot darba vietas sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Tā kā māsu uzņēmējdarbības pamatā ir rūpīgs roku darbs – cūku pupu šķirošanā, lobīšanā, vēlāk arī fasēšanā –, plānots iesaistīt tieši sociāli mazaizsargātos, piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām vai pirmspensijas vecuma ļaudis. Kristīnei ir pieredze darbā sociālajā jomā, tāpēc šāda atbildība viņu nebiedē.
Par pupām brīnās
Uzņēmums tirgo četru veidu cūku pupu kraukšķus – sālītus, ar ķiploku garšu un oregano, kā arī bez piedevām un ar olīveļļu.
Tikko kā pirmoreiz uzņēmums ar savu produkciju piedalījās izstādē «Riga Food». Abas uzņēmējas atzīst, ka tā bijusi grūta, bet ļoti vērtīga pieredze. Zanda stāsta: «Nebija viegli visu dienu un vairākas pēc kārtas izturēt, stāvot kājās. Pie mūsu stenda visu laiku bija interesentu pulciņš, tāpēc nesanāca ne atpūsties, ne paēst. Tā arī dzīvojām, uzēdot vien savus kraukšķus.» Viņa nosmej, ka tas noteikti nav labais piemērs – pārtikt tikai no uzkodām –, bet šajā gadījumā «Pupuchi» glābuši.
«Žēl, ka pie mūsu stenda neuzlikām nelielu videokameru, lai nofilmētu apmeklētāju reakciju, kad viņiem piedāvā pamēģināt uzkodas no cūku pupām. Neticība un izbrīns sejās mijās ar prieku un gandarījumu,» atceras Zanda.
Secinājums pēc izstādes dienām, kad jaunās uzkodas pamēģināja ļoti daudzi, – lielākoties tās visiem garšo. Tie, kuriem pupu kraukšķi negāja pie sirds, bijuši uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi.
«Mums padomā ir arī saldais variants,» sola Kristīne. Tiesa gan, tas nav gluži tuvākajos plānos, jo pagaidām jātiek galā ar jaunās ražotnes iekārtošanu un jāīsteno jau pārbaudīto veidu ražošana. Tuvākajās iecerēs ir sāļo cūku pupu kraukšķu garšu dažādošana. Apmeklētāji izstādē izteikuši idejas, ka tie varētu būt arī, piemēram, ar čili un vasabi garšu.
