Katru gadu marta nogalē un aprīļa sākumā Latvijā ierodas stārķi.
Katru gadu marta nogalē un aprīļa sākumā Latvijā ierodas stārķi. Lai arī vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka šogad lielie putni atgriezušies īpaši agri, bioloģijas zinātņu doktore, Bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas pētniece Māra Janaus uzskata, ka tie no siltajām zemēm ir ieradušies tāpat kā citās reizēs.
Līdzīgi kā gulbji, arī stārķi nereti ilgu laiku nodzīvo kopā ar vienu partneri, tomēr, kā atzīst speciālisti, tas lielā mērā ir tikai tādēļ, ka stārķi ļoti pieķeras ligzdai. Katru gadu tie cenšas atgriezties jau iepazītajā mājoklī. To apstiprina arī tas, ka Āfrikā, kur stārķi pavada rudeni un ziemu, pāri neturas kopā.
Pirmais uz ligzdu atlido tēviņš. Mātīte viņam pievienojas pēc pāris dienām. Aprīlī stārķi izdēj olas, no kurām jau pēc viena vai pusotra mēneša izšķiļas putnēni. Parasti stārķu pāris izaudzē divus līdz trīs stārķēnus, tomēr īpaši raženās vasarās izdodas izaudzināt pat piecus un sešus bērnus.
Līdzīgi kā citi dzīvnieki, arī stārķi pirmām kārtām baro spēcīgākos putnēnus, un tikai pāri palikušais tiek vārgākajiem. Ja stārķu pārim sliktā vasarā izšķiļas daudzi putnēni, ir zināmi arī gadījumi, kad pieaugušie mazos noknābā un apēd. Tomēr tas notiekot ļoti reti, un drauds tikt apēstam stārķēnam ir tikai agrā bērnībā.
Līdz augustam stārķiem jaunā paaudze ir jāapmāca lidot, jo jau augusta beigās vai pašā septembra sākumā putni dodas atpakaļ uz Āfriku.
Baltie stārķi ļoti labprāt ligzdas izbūvē māju tuvumā – jo īpaši, ja cilvēki tam ir izveidojuši labvēlīgus apstākļus. Tomēr nevajadzētu atvilināt stārķi uz savas mājas pagalmu, jo tas tomēr ir liels putns, kas daudz ēd un var radīt arī lielus nesmukumus.
