Gaidot Eiropas Valodu dienu 26. septembrī, mēneša garumā (no 1. septembra līdz 5. oktobrim) Latvijā norisinās tai veltīti pasākumi.
Uzsverot mediju nozīmi latviešu valodas procesu ietekmēšanā, Latvijas institūtā aizvadīta Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizēta žurnālistu un korektoru tikšanās ar valodniekiem. «Pār pasauli valda tie, kas stāsta stāstus,» teic LVA direktora vietniece un Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa.
No prezidenta līdz skolai
Eiropā tiek lietotas vairāk nekā 200 valodu, un 24 ir oficiālās ES valodas, vēsta Eiropas Komisija. Eiropas valodu diena tiek rīkota, lai uzlabotu informētību par valodu dažādību Eiropā, veicinātu kultūras un valodu daudzveidību, kā arī mudinātu visu vecumu cilvēkus apgūt svešvalodas. Pirmo reizi Valodu dienu atzīmēja 2001. gadā – Eiropas Valodu gadā –, un kopš tā laika to atzīmē katru gadu. Latvijā pasākumus organizē LVA. Pasākumos piedalās valodas un kultūras institūti, apvienības, augstskolas un it īpaši skolas.
Latvijā ar valodas politiku nodarbojas vairākas institūcijas. Tās ir Valsts valodas komisija, kas pakļauta Valsts prezidentam, LVA, Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļa, Terminoloģijas komisija, skolas, augstskolas, LU Latviešu valodas institūts, kuri darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē. Savukārt Tieslietu ministrijai pakļauts Valsts valodas centrs (VVC) ar Latviešu valodas ekspertu komisiju, bet Iekšlietu ministrijai – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvalde.
Noslēdzies latviešu valodas monitorings
Kā uzsvēra LVA Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, aģentūrai ir trīs darbības prioritātes: analizēt valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku, sekmēt latviešu valodas attīstību un kvalitatīvu lietojumu, kā arī nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs. Nupat apkopoti 2010.–2015. gada valodas monitoringa dati par situāciju Latvijā. Plašāka sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta 5. oktobrī, kad arī nāks klajā pats pētījums.
Savukārt VVC pamatfunkcijās ietilpst valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzība, tiesību aktu tulkošana latviešu valodā un svešvalodās, terminoloģijas un tulkošanas metodikas izstrāde, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisijas darbības nodrošināšana. VVC direktors Māris Baltiņš informē, ka tulkošanas un terminoloģijas jomā centrs turpina jau iesāktos darbus, nodrošinot oficiālos tulkojumus valsts pārvaldes iestādēm, veicinot latviešu valodas pilnvērtīgu funkcionēšanu ES institūcijās (tai skaitā rīkojot ikgadēju konferenci «Latviešu valoda Eiropas Savienībā»), sagatavojot priekšlikumus vienotas, latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas lietošanai normatīvajos aktos, kā arī izstrādājot un attīstot tiesību aktu tulkošanas metodiku. Savukārt centram piesaistītajā Latviešu valodas ekspertu komisijā darbojas trīs apakškomisijas, kura strādā ar vietvārdiem, latgaliešu rakstu valodu un kalendārvārdiem.
Visvairāk grēko komunikācijā
VVC pilda arī valodas kontroles funkcijas. Biežāk konstatētie pārkāpumi ir valsts valodas nelietošana nepieciešamajā apjomā profesionālo un amata pienākumu veikšanai (67 procenti visu gadījumu), kā arī informācijas nesniegšana valsts valodā uzrakstos, izkārtnēs (4,1 procents) un nepilnīga vai neprecīza informācija valsts valodā preces marķējumā, lietošanas instrukcijās un tamlīdzīgi (22 procenti). VVC pilnvaro sabiedriskos palīgus patstāvīgi vai kopā ar centra vecāko inspektoru konsultēt personas par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē, informēt iestāžu un komersantu atbildīgās personas par normatīvo aktu prasībām valsts valodas lietošanas jomā, kā arī skaidrot veidus, kā iespējams novērst minēto prasību neievērošanu. Regulāri tiek izsludināti konkursi un apmācīti pretendenti. Pašlaik darbojas 16 sabiedrisko palīgu, kuru skaitu plānots palielināt līdz 100–150.
Andrejs Veisbergs, profesors, habilitēts filoloģijas doktors
Valodniekiem ir dažādi viedokļi, vai valoda attīstās vai mainās. Diezgan daudzi, galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki, uzskata, ka attīstība ir kaut kas labs un maiņas – kaut kas slikts. Kad mēģinām formulēt, kāda ir atšķirība starp attīstību un maiņu, īsti nevar pateikt. Nezinām, vai pārmaiņas valodā ir labas vai sliktas. Domāju, tās ir vairāk vai mazāk neitrālas. Piemēram, pirms kāda laika parādījās defissavienojumi ar i-, e- (i-banka, e-talons – red.), līdz tam tādas formas latviešu valodā nebija. Ja kaut kas mainās, tad attīstās. Maiņas parasti ir straujas, nekontrolētas, galvenokārt no ārpuses ietekmētas. Parasti tās nāk no kontaktvalodas vai maiņām realitātē.
Dite Liepa, filoloģijas doktore, LVA galvenā lingviste
Valoda ir ļoti atšķirīga, un dažāda tā ir arī preses izdevumos. Par to mums bieži vien zvana un uztraucas vecākā paaudze. Cilvēki nespēj pieņemt, ka plašsaziņas līdzekļu valodā saplūst vairāki stili. Žurnālistikā var rakstīt populārzinātniskā stilā, izmantot sarunvalodas un interneta atsauces. Kādreiz nebija pieņemts, ka intervē visus – arī dzīves pabērnus. Un kur gan citur šī dažādā valoda var parādīties, ja ne radio, televīzijā, presē.
Andris Akmentiņš, dzejnieks, tulkotājs
Katrs valodu saprot citādi. Negribas mācīt nevienu, kurš izmanto vārdus, lai Latvijā sētu naidu, sašķeltību, aizstātu kvalitatīvu žurnālistiku ar sazvērestības teorijām, melno PR, mitoloģiju par veiksmes stāsta izdošanos vai izgāšanos, sorosītu sazvērestībām un tamlīdzīgi. Mācieties kritizēt nenogalinot! Kāpēc tas ir svarīgi? Jo mēs atrodamies kaujas laukā, kur dažādi stāstnieki cīnās par ietekmi pateikt mums, kas īsti ir īsts. Mūsu auditorijas veselais saprāts ir ķīlnieks šajā kaujā.
Tulkojot latviešu valodā, ir vairākas problēmas. Pirmkārt, tieksme meklēt problēmas. Ja mēs nemeklētu, tādu nebūtu. Otrkārt, latviešu valodas vārdos ir daudz zilbju un šņācošu skaņu. Treškārt, mēs vienmēr zinām labāk un cenšamies uzlabot pat to, kas peld pa virsu. Dziesmas «I like to move it, move it» kaifs ir atkārtojuma maģijā, nevis tulkotāja spējā atrast 20 sinonīmu vārdam «kusties». Ceturtkārt, daudz uzņēmības. Mazā tirgū visi cenšas tulkot visu. Labāk būt laimīgam, strādāt mazāk un pelnīt mazāk, bet darīt tieši to, kas sanāk vislabāk. Pārējo atstāt draugiem, lai draugi pūlas. Piektkārt, mums ir vārgas slenga sistēmas. «Forši» ir kuras desmitgades vārds? Taču lepojamies, ka esam viena no apmēram 55 valstīm, kurās centralizēti dublē animācijas filmas. Lielajos «grāvējos» jau kādu laiku ir tikai titri.
