Jau piekto mēnesi Valsts policijas Zemgales reģionālajā pārvaldē turpinās izmeklēšana par naudas piesavināšanos lielā apmērā Bauskas novada pašvaldībā. Šopavasar tur tika atklāts, ka nozagta liela summa, kas varētu būt pat vairāki desmiti tūkstoši eiro, kas ir pārsteidzoši arī ārpus Bauskas novada robežām. Nauda vairāku gadu garumā pa daļām pārskaitīta kādā privātā kontā. Vēl līdz šim šajā lietā nav neviena apsūdzētā, bet vienai personai piemērots liecinieka statuss. Pēc neoficiālas informācijas, šī persona grāmatvedības pakalpojumus sniedza Vecsaules pamatskolai. No 1. augusta Bauskas novada pašvaldībā viņa vairs nestrādā. Policija šai personai piemērojusi ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.
No aprīļa līdz jūlijam – klusums
Pēc «Ziņu» neoficiālas informācijas, naudas iztrūkumu izdevās atklāt pašvaldības grāmatvedības nodaļas darbiniekam, kurš uz laiku aizvietoja nodaļas vadītāju. Saistībā ar notikušo daži deputāti rosinājuši, ka jāvērtē arī pašvaldības galvenās grāmatvedes atbilstība amatam, tomēr šāds priekšlikums tika noraidīts. Bauskas novada pašvaldības grāmatvedības nodaļā tagad strādā 24 grāmatveži, kas apkalpo 37 pašvaldības iestādes.
Kā skaidro Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece, kriminālprocess pēc 179. panta 3. daļas (par naudas piesavināšanos lielā apmērā) ierosināts jau aprīlī, bet plašākai sabiedrībai tas kļuva zināms tikai augustā un septembrī. 1. jūlijā laikrakstā «Bauskas Dzīve» bija publicēta informācija, ka uz paša vēlēšanos no darba aiziet Vecsaules pamatskolas direktors Egons Brazauskis. Viņš bija cienīts pedagogs un šajā amatā nostrādājis 36 gadus. E.Brazauskis savu lēmumu publiski pamatoja ar vajadzību pasaudzēt veselību. «Bauskas Dzīves» galvenā redaktore Anita Rozentāle teic, ka augusta novada domes sēdē deputāti bija neizpratnē, kāpēc direktors, kuram gads atlicis līdz pensijai, pēkšņi iesniedz atlūgumu. «Tas, ka novada pašvaldībā pazudusi liela nauda, no sabiedrības līdz pēdējam tika slēpts. Sākumā tika runāts par 80 tūkstošiem, tagad figurē 70 tūkstoši, kas pazuduši, sākot no 2011. gada. Taču, iespējams, nauda piesavināta arī agrāk,» stāsta A.Rozentāle.
Grāmatvedei nebija pat sava auto
Tikai vēlāk, žurnālistiem šķetinot mīklaino E.Brazauska aiziešanu no amata, sabiedrībai atklāts rupjais finanšu pārkāpums. Skolas direktors Bauskas novada pašvaldības grāmatvedei bija uzticējis sava paraksta tiesības un arī bankas kodu karti. Anonīms avots «Ziņām» minēja, ka grāmatvedes vēlēšanās piesavināties pašvaldības naudu varētu būt saistīta ar viņas azartspēļu atkarību. Savukārt agrākie kolēģi Bauskas novada pašvaldībā šo personu raksturo kā gudru un pieticīgu cilvēku, kuram pat nebija personīgā auto. Ar viņu pašu redakcijai sazināties neizdevās.
A.Rozentāle piebilst, ka beidzamajā laikā šis gan nav pirmais gadījums, kad Bauskas novada pašvaldībā tiek piesavināta nauda. Pirms trim gadiem gadiem tai pašā Vecsaules pagastā skaidru naudu piesavinājās kasiere. Arī šī lieta vēl nav nonākusi līdz tiesai. Valsts policijas pārstāve I.Sietniece atzīst, ka izmeklēšana saistībā ar pašvaldības naudas piesavināšanos lielā apmērā ir ļoti apjomīga, tādēļ vēl nav zināms, kad prokuratūra varētu celt apsūdzību.
Lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos, Bauskas pašvaldība izstrādājusi riska mazināšanas plānu, kas paredz grāmatvežu rotāciju, lai turpmāk nebūtu tā, ka viens grāmatvedis apkalpotu konkrētu iestādi un tik ļoti satuvinātos ar tās vadītāju.
Tikai speciālisti var atklāt noziegumu
Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips, kas no 2009. līdz 2013. gadam bija Bauskas novada domes priekšsēdētājs, teic, ka ir ļoti pārsteigts par naudas piesavināšanos šajā pašvaldībā. «Naudas pārskaitījumi ir gan grāmatveža, gan iestādes vadītāja atbildībā. Vecsaules skolas direktors Egons Brazauskis, ko ilgus gadus pazīstu kā ļoti solīdu vīru, acīmredzot ir rupji kļūdījies, nododot grāmatvedei savu bankas konta paroli un karti. Domāju, nekādu personīgu labumu viņš no šīs naudas piesavināšanās nav guvis,» teic V.Veips. Pēc viņam sniegtās informācijas, piesavinātās naudas pārskaitījuma dokumenti bija viltīgi sastādīti tā, ka adresē norādīta ar Vecsaules skolu saistīta iestāde vai uzņēmums, taču tās bankas konta vietā minēts grāmatvedes privātais konts.
LLU profesore Inguna Leibus uzsver, ka likums «Par grāmatvedību», kā arī profesionālās ētikas normas pieprasa, lai darījumos tiktu ievērots «četru acu princips». Proti, nevar būt tā, ka viens darbinieks gan izraksta rēķinu, gan arī pārskaita naudu. Viņasprāt, šajā gadījumā skolas direktoram pirmkārt bija jākontrolē, kā tiek tērēti iestādei atvēlētie līdzekļi. Profesore noliedz, ka banka varētu pieņemt maksājumu, kuros adresāts nesakristu ar konta numuru. «Šādus piesavināšanās gadījumus var atklāt tikai uzņēmuma vai iestādes iekšējais audits, jo zvērinātajiem revidentiem nav pienākums pārbaudīt katru darījumu,» teic profesore.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone informē, ka jau pērn pašvaldībā tika izstrādāts korupcijas novēršanas plāns un tādējādi izvērtēti arī tās riski. «Protams, varētu augstprātīgi teikt, ka nekas tāds mūsu pašvaldībā nav iespējams, jo dokumentu un naudas plūsmai ir ļoti caurredzama dokumentālā un hierarhiskā kontrole. Taču situācijas vienmēr var būt dažādas, kā to redzam arī citās institūcijās. Drīzāk varētu teikt, ka Jelgavas novada pašvaldībā nekas tāds līdz šim nav bijis iespējams un iekšējās kontroles sistēma strikti reglamentē katra darbinieka pilnvaras. Ja rīkojas negodprātīgi, tas var tikt atmaskots,» tā D.Kaņepone.
Savukārt Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Evita Kairiša raksta, ka viņiem risks nepastāv, jo darba organizācija Finanšu un grāmatvedības daļā ir centralizēta un strukturēta tā, ka maksājuma uzdevumus sagatavo viena persona, pārskaitījumus veic cita, bet banku izrakstus pārbauda un apstrādā vēl cita. Tātad vienu darījumu pārskata vairāki speciālisti. Turklāt tiek veikts grāmatvedības darba audits.
