Spītējies vai nespītējies, viss liecina, ka rudens tomēr klāt. Atbilstoši neizbēgamajai gadalaiku maiņai arī kultūrai nu pēdējais brīdis pārvākties no zaļām pļavām uz apjumtām ēkām.
Jelgavas kultūras dzīvē tas liecina, ka no Pasta salas laiks pārcelties uz kultūras namu. Vai muzeju un torni, kas gan bagātīgu kultūras piedāvājumu sniedza arī gada siltākajos mēnešos. Vēl varēja šaubīties, vai tikai pēdējais atvasaras akords Pasta salas pievārtē nav dzejas profesionāļu un amatieru rotaļas ar skatītājiem tā saucamajā dzejas slamā, kad saulei rietot, skatītāji sāka lūkot pēc biezāka apģērba gabala. Tagad, izlasot paziņojumu, ka jau nākamajā sestdienā, 1. oktobrī, kuģis «Jūrmala» aicina uz pēdējo šīs sezonas braucienu līdz Jūrmalai un Rīgai, paliek pavisam skumīgi. Optimismu gan atjauno apgalvojums, ka kuģis tur tikai pārlaidīs ziemu, lai nākamgad atkal atgrieztos Jelgavā.
Atsvaidzinātais mūsu pilsētas kultūras nams, kura pulkstenis tagad skaita ne vairs galvaspilsētas, ne arī «pilsētas ar rītdienu» un pat ne «pilsētas izaugsmei», kas būtu tikai loģiski, laiku, bet nosacīto uz skatuves notiekošās dzīves ritējumu (laiku līdz izrādes vai koncerta beigām), sācis darboties arvien intensīvāk.
Rudens un ziemas sezonas oficiālais sākums gan paredzēts tikai 1. oktobrī, bet jau bija iespēja noskatīties «Ezīti miglā» – kā paši aktieri apgalvo, neatkarīgas aktieru trupas (Mārtiņš Vilsons, Arnis Līcītis, Ivars Kalniņš) sniegumā. Nedaudz pārsteidza ne pārāk piepildītā zāle, lai gan aktieri apgalvo, ka skatītāju bijis pat neparasti daudz. Protams, ne tik daudz kā Krievijā, kur viņus uz neatgriešanos sūtīja kāds varen nacionālistiski noskaņots interneta «komentārists». Protams, «Ezītis miglā» kā tipisks vakarēšanas procesa demonstrējums nav nekāda vieglā izklaide, varbūt šis tas bija «pazudis tulkojumā», jo – liela daļa tautiešu tējas dzeršanu saprot tikai kā tējas dzeršanu, nevis visai intīmu procesu.
Toties jau šovakar uz mūsu kultūras nama skatuves – Valmieras teātris, kas vienmēr saistījis skatītāju ar izrādēm par cilvēku dzīves problēmām, bet sestdien – nupat Rēzeknes festivālā citkārt slavētais, taču nu kā pārāk sadzīvisks nopeltais pašu jelgavnieku «Koridors». Teātra pulkstenis sācis skaitīt!
