Jelgavas Dome, pieņemot lēmumu par Jelgavas Siltumtīklu reorganizēšanu akciju sabiedrībā, veikusi kārtējo lēcienu tumsā.
Jelgavas Dome, pieņemot lēmumu par Jelgavas Siltumtīklu reorganizēšanu akciju sabiedrībā, veikusi kārtējo lēcienu tumsā. Šāda lēmuma stratēģiskais plāns un pamatojums Domes papīros nav atrodams, tādēļ atliek tikai minēt, kā interesēs un ar kādu mērķi pārkārtojumi tiks īstenoti.
Lēmums savā kailumā ir līdzīgs bijušās padomijas kompartijas saukļiem. Tajā nav minēti ne termiņi, kādos iecerētā reorganizācija jāuzsāk un jāpabeidz, ne arī amatpersonas vai darba grupa, kam tā jāveic. Acīmredzot reorganizāciju īstenos Siltumtīklu uzņēmuma (STU) direktors Genādijs Dupužs, no kura deputāti tā arī nespēja «atbrīvoties», – laikam jau pārlieku daudz «pateicības» tam parādā vairāki pašvaldības lēmējvaras darboņi.
Attiecīgās krimināllietas vēl tikai gaida savu kārtu un atrisinājumu, bet tikmēr haoss turpinās: virs deputātu galvām «karājas» divpakāpju tarifa (ne)likumības jautājums, siltummezglu nelikumīgā izbūve, no iedzīvotājiem nelikumīgi iekasētās maksas utt.
1999. gada 19. oktobrī starp Valsts kasi (kas ir viens no lielākajiem STU un pašvaldības debitoriem) un SIA «Invest – Rīga» tika noslēgts līgums par auditorpārbaudes veikšanu STU. 23. decembrī Valsts kasē iesniegtajā slēdzienā secināts, ka STU biznesa plāns, ko Jelgavas domnieki apstiprināja «konceptuāli» un kas paredzēja siltumtīklus rehabilitējošā uzņēmuma parādu «rehabilitāciju», ir jāpārstrādā. Starp Valsts kasi un Jelgavas Domi par to tika panākta mutiska vienošanās, taču līdz pat šim laikam minētais dokuments dienas gaismu tā arī nav ieraudzījis. STU nokavēto maksājumu parāds par a/s «Latvijas gāze» debitora parāda atmaksu 17. martā bija 654 000 latu*.
Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss savā 21. marta vēstulē Jelgavas Domei brīdina: «Ja pārstrādātais biznesa plāns netiks iesniegts Valsts kasē līdz 2000. gada 7. aprīlim, Valsts kase izskatīs iespēju risināt jautājumu par minētā parāda piedziņu ar tiesas starpniecību.» 1. aprīlī nokavēto maksājumu parāds palielinājies līdz 754 000 latu*, un pašreiz Valsts kase «konsultējas ar juristiem» par tālāko rīcību.
«Konceptuāli» pieņemtais biznesa plāns paredzēja palielināt siltumenerģijas tarifus, kas saprotamu iemeslu dēļ palikuši nemainīgi – nelikumīgi. Tā vietā, lai pievērstos reāla un dzīvotspējīga STU biznesa plāna izstrādei, sauktu pie atbildības nolaidību, nesaimnieciskumu un nelikumības pieļāvušās amatpersonas, pašvaldības lēmējvara izsludinājusi akciju sabiedrības «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» veidošanu. Deputātiem «ieteikumu izteikšanai» Domes juristi izsnieguši akciju sabiedrības statūtu projektu – visai savdabīgu dokumentu, kas vairāk vērsts uz deputātu izglītošanu, nevis kaut ko pasaka par iecerēto gadsimta kantori.
Pēc būtības tie ir akciju sabiedrības paraugstatūti, kuros siltumtīklu specifikai nav veltīta nekāda uzmanība. Statūtu projekta autori pat aizmirsuši (apzināti?) starp jaunveidojamās sabiedrības darbības virzieniem iekļaut siltumenerģijas ražošanu… Nav skaidrs, no kā veidosies akciju sabiedrības pamatkapitāls, ja STU «pašu kapitāls» rakstāms ar mīnusa zīmi.
No projekta izriet, ka sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Jelgavas pilsētas Dome. Taču, mainot formu (no pašvaldības uzņēmuma uz pašvaldības akciju sabiedrību), STU «saturs» nemainīsies. Par parādu problēmu, kas kā milzu ēna gulst pār pašvaldības attīstības iespējām un Jelgavas iedzīvotājiem, statūtu projekts klusē. Tā kā plānota STU reorganizācija, nevis jauna uzņēmuma veidošana, akciju sabiedrība, šķiet, mantos arī visas STU saistības.
Vai STU jaunā ietērpā būs interesants investoriem – jāšaubās. Situāciju būtiski varētu mainīt tikai investors, kuram piederētu vismaz 51 procents akciju jeb uzņēmuma kontrolpakete. Taču vai tāds «atradīsies», lai ielīstu Pasaules Bankas un Valsts kases arvien ciešāk savilktajā cilpā?
Šajā gadā STU jāsamaksā parādi 1 890 021 latu ** apjomā. Ne pašvaldības budžets, ne arī STU «biznesa plāns» neatbild uz jautājumu, kur šāda nauda tiks rasta, ja nebūs panākta (un pagaidām nekas neliecina, ka būs) vienošanās ar Valsts kasi par parāda «Latvijas gāzei» samaksas grafika maiņa. STU reorganizācija ir tikai salmiņš, pie kura ķeras Dome, reālās darbības imitācija, aiz kuras vīd pašvaldības bankrots, lai arī kādos vārdos to nedēvētu. Gan domniekiem, gan pašvaldības administrācijai vēl joprojām nav īstas izpratnes un skaidrības, kas īsti notiek STU. Uzņēmuma direktors pārliecina par zaudējumiem, ko STU nesuši Domes lēmumi un nesaņemtās zaudējumu kompensācijas. Savukārt Domes administrācija, aprēķinot reālos siltumtīklu uzņēmuma ieņēmumus (precīzāk, kādiem tiem vajadzētu būt, vadoties no STU atskaitēm par piegādāto siltumenerģiju), konstatējusi, ka «pazuduši» 200000 latu (skatīt tabulu). Pagaidām STU amatpersonas nav spējušas pamatot, kādēļ šāda datu nesakritība.
1999. gada nogalē veiktās Valsts kontroles revīzijas rezultāti, kurus deputāti tik izmisīgi gaida un kuri jau sen nonākuši redakcijas rīcībā, liecina: STU finansiālais stāvoklis un uzņēmuma saimnieciskā darbība 1998. – 1999. gadā nenodrošināja valsts garantēto Pasaules Bankas un Finansu ministrijas parādu savlaicīgu samaksu. Piebildīsim – nenodrošina to arī šajā gadā.
Ar katru dienu aug soda naudas apjoms par nokavētajiem maksājumiem. Pēc Valsts kases preses dienesta vadītājas Baibas Melnaces sniegtās informācijas, tikai soda naudā par laikā nesamaksāto parādu Valsts kasei (līdz 1. aprīlim) atbilstoši savstarpējam līgumam STU būs jāsamaksā 101 570 latu. Maksātāji, protams, būs siltumenerģijas patērētāji, tāpēc gan Jelgavas Dome, gan STU administrācija var mierīgi nodarboties ar uzņēmuma «reorganizāciju» un sevišķi neuztraukties par ģeometriskā progresijā augošajām soda naudām. Arī šoreiz sodīti tiks Jelgavas iedzīvotāji, kuru pacietības mērs ir Ginesa rekorda cienīgs.
*Valsts kases dati
**Valsts kontroles dati
