Straujais bīstamās slimības Megaesophagus jeb
polineiropātijas uzliesmojums Latvijas suņu populācijā ir cieši
saistīts ar suņiem izēdināto barību. Pie šāda kopīga
slēdziena Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkotajā
zinātniskajā konferencē nonākuši veterinārmedicīnas eksperti
no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un ASV. Cēlonību
apstiprina gan epidemioloģiskā izpēte un kontroles grupu pētījumi,
gan slimo un mirušo suņu audu, kā arī dzīvo suņu un barības
paraugu padziļināta izpēte.
20. septembrī notikušajā zinātniskajā konferencē «Megaesophagus
/ polineiropātijas uzliesmojums Latvijas suņiem», ko rīkoja
Latvijas Veterinārārstu biedrība, tikās veterinārārsti no sešām
ES valstīm, klātesot arī pārstāvjiem no starptautiskām
veterinārmedicīnas organizācijām un atbildīgajām Eiropas un
Latvijas institūcijām. Kā konferences dalībniekiem ziņoja
slimības izpētes darba grupas vadītāja profesore Ilze Matīse van
Houtana, pētījumu rezultāti uzrāda ciešu un nepārprotamu suņiem
izēdinātās barības un saslimšanas saistību.
Mirušo suņu smadzenēs atrasts būtiski zemāks specifiska fermenta
līmenis salīdzinājumā ar slimības neskartajiem suņiem. Šī
fermenta aktivitātes zudumu visbiežāk konstatē dzīvniekiem ar
pesticīdu saindēšanos. Lai gan ne barībā, ne suņu organismā
biežāk lietotie pesticīdi netika konstatēti, tomēr ir iespējams,
ka tā ir citādas izcelsmes viela ar līdzīgu toksisku efektu. Šie
rezultāti norāda uz turpmāko neirotoksīnu meklējumu virzieniem.
Kā LVB informējusi iepriekš, Latvijā kopš 2014. gada vismaz
desmit reizes pieaudzis ar ļoti reto barības vada dilatāciju
saslimušo suņu skaits. Pētot saslimušos suņus, atklājies viens
saistošs faktors, kas izrādījies kopīgs vairāk nekā 90
procentiem suņu, proti, viena ražotāja sausā suņu barība.
Iespējamība saslimt ar polineiropātiju, ēdot konkrētā zīmola
barību, vērtējama kā ļoti augsta, konferencē ziņoja pētījuma
autori. Arī saslimušo suņu, kuri ēdināti ar šo barību,
proporcija ir bijusi vienāda trīs atšķirīgos pētījuma posmos,
kad slimības reģistrēšanai izmantotas atšķirīgas metodes.
Saslimšana suņiem sākusies pēc tam, kad tos sākts barot ar
konkrēto barību, bet suņiem, kam barība nomainīta uz citu,
slimības simptomi pakāpeniski mazinās. Līdzīgi saslimšanas
gadījumi konstatēti arī suņiem Igaunijā, un arī šie suņi
ēdināti ar tā paša zīmola barību.
«Diemžēl mums vairs nav pamata šaubīties, ka vairāku simtu suņu
ciešanas un daudzas nāves ir izraisījusi izēdinātā sausā
barība. Sabiedrībai, jo īpaši suņu saimniekiem, ir tiesības to
zināt, un par pētījuma secinājumiem informējam arī Latvijas
atbildīgās institūcijas un Eiropas Pārtikas drošības
organizāciju. Kopīgi ar ārvalstu zinātniekiem mēs turpināsim
pētījumu, un tā rezultāti arī turpmāk būs sabiedrībai
pieejami. Cēloņa atklāšana ir sarežģīta, tomēr tas ir tikai
laika jautājums.
Par saistību ar konkrēto barību iesaistīto valstu eksperti vairs
nešaubās,» konferences nobeigumā uzsvēra profesore
I. Matīse van Houtana.
Kopš 2014. gada veterinārārsti reģistrējuši 238 apstiprinātus
saslimšanas gadījumus ar polineiropātiju, kamēr iepriekš Latvijā
vidēji ar šo reto slimību gadā saslima vien daži suņi.
Padziļinātā izpētē atklājies, ka suņiem ir arī citi nervu
sistēmas bojājumi. Ceturtajai daļai saslimušo slimība bijusi
nāvējoša, bet kopējais saslimušo skaits, pēc ekspertu domām,
ir ievērojami lielāks par reģistrēto gadījumu skaitu.
Lita Konopore, veterinārārste
Foto Raitis Puriņš
