Bieži vien dažādu iemeslu dēļ sīkumi pamanās paskriet garām. Piemēram, radio klausīšanās, kas ir savdabīga un īpaša māksla, bieži tiek neievērota.
Bieži vien dažādu iemeslu dēļ sīkumi pamanās paskriet garām. Piemēram, radio klausīšanās, kas ir savdabīga un īpaša māksla, bieži tiek neievērota. Kristīne radio klausās pilnīgā tumsā. Aparāts stāv uz skapīša, viņa, sakrustojusi kājas, sēž iepretim sarkanajai podziņai un skatās tajā. Smieklīgi, bet Kristīne tā mēdz sēdēt stundām ilgi. Viņa neko nesaprot no radoiintervijām, taču tīri instinktīvi tieši tās viņai patīk – īpaši ja sarunā piedalās abas puses.
Rudeņos jūtos draņķīgi
Neatceros, cik slikti bijuši citi rudeņi, bet šajā es jūtos draņķīgi. Man patīk pavasaris – kad viss plaukst un visur kaut kas dzimst. Vēl man patīk vēli vakari un naktis, jo visapkārt ir klusums. Visbiežāk radio klausos vakaros. Varu ilgi klausīties, domāt, un tādos brīžos neviens nevar mani piespiest mazgāt traukus. Patīk domāt par mūziku un sevi, un tas padodas tieši naktīs.
Pati par sevi
Dzīvesprieks visbiežāk uznāk pats no sevis – viļņveidā. Gadās, ka pasaku: man ir slikti. Un pēkšņi sāku justies labi. Es nevēlos kādam līdzināties, vēlos būt pati par sevi. Ziniet, kāpēc? Ja es vēlētos līdzināties Bilam Klintonam – tas vairs nebūtu interesanti, jo tāds indivīds jau reāli eksistē. Vēlos, lai mani vispirms uztver, un tad pieņem tādu, kāda esmu.
«Queen» – labākās zāles
Sākotnēji par «Queen» biju lasījusi presē. Pēc laika uzradās cilvēks, kas pārliecināja mani, ka «Queen» radītā mūzika ir klausīšanās vērta. Tuvāka iepazīšanās notika, lasot grupas biogrāfiju. Pirmo reizi šo grāmatu lasīju apmēram tā, kā cilvēki mēdz lasīt «Mērnieku laikus». Tomēr, kad sāku nopietnāk ieklausīties un iedziļināties viņu mūzikā, mana attieksme strauji mainījās. Izprast mūziku palīdzēja Merkūrija personība. Savādi, bet trūkst vārdu, lai viņu aprakstītu. Merkūrijs ir unikāls savā būtībā un rakstura īpašībās, kaut vai savā spītībā, gribā sasniegt kāroto jebkuriem līdzekļiem, bet visvairāk – spējā uzdrošināties. Cilvēkus fascinē grupas savdabīgais tēls, viņu drosme un trakulība. Merkūrijs, piemēram, lakoja nagus, viņa ģērbšanās stils un izturēšanās skaļi un atklāti vēstīja: mēs esam citādi un tas ir apbrīnojami. Tas ir stils. «Queen» ir labākās zāles pret nomāktu garastāvokli. Pēdējā laikā mani tracina BSB un S6 mūzika. Uzskatu, ka tie, kas klausās šāda tipa mūziku, ir sekli.
Bailes palikt vienai
Man trūkst īstas nekaunības, un es apskaužu cilvēkus, kas stundām ilgi spēj sakarīgi runāt. Varbūt tas ir tādēļ, ka bieži iznāk pašai noklusēt vai neizteikt domas attiecīgu cilvēku lokā. Ļoti baidos palikt viena, tādēļ man ir ļoti vajadzīgi cilvēki.
Tarantīno četrās istabās
Tarantīno ir liels savdabis. Viņš mani ieinteresēja pēc filmas «Četras istabas» noskatīšanās. Pirms tam nebiju redzējusi filmu, kas sastāvētu no daļām. 4 pats par sevi ir vērā ņemams skaitlis – tie ir četri lodziņi vienā lielā logā, turklāt skaitlis četri apzīmē arī laimīgu standartģimeni, un vēl 4 nav tas pats, kas trīs vai pieci, – četri ir tieši laikā, un tas der.
Tarantīno vērtēju kā režisoru, kā cilvēku jau viņu nepazīstu. Mani saista viņa jocīgums, viņu izjūtu kā dīvaini. Tarantīno izceļas ar brīvo runas manieri. Šis režisors var izlamāties jebkurā sabiedrībā un nejust sirdsapziņas pārmetumus. Viņš rada brīva cilvēka iespaidu. Man nepatīk rāmjiem pakārtoti cilvēki, kas saka: nedrīkst staigāt pa zālīti. Tāds Tarantīno varētu atnākt un šajā zālītē atgulties. Viņu netraucē citu cilvēku pieņemtās normas.
Nobeigumā
Tā būs saruna bez nobeiguma, jo, kā Kristīne apgalvo, «daudzām lietām nemēdz būt nobeiguma. Daudzi izsaka savas domas pa pusei, un viņi ar to ir mierā – gluži kā es».
