Papes dabas parkā rudens ir laiks, kad tajā pašreiz mītošie 55 savvaļas zirgi un 60 tauru govis gatavojas ziemas periodam. «Tās uzbarojas, krāj barības vielu rezerves ziemai,» teic dabas parka virsuzraugs un Pasaules Dabas fonda Lauku attīstības programmas vadītājs Ints Mednis. Dienā, kad viesojamies dabas parkā pie Kalnišķiem, ir saulains laiks un dzīvnieki iznākuši klajumā kā pēc pasūtījuma. «Viņi pie cilvēkiem ir pieraduši, jo no maija līdz augusta beigām šeit apgrozās daudz tūristu – vismaz trīs tūkstoši!» palepojas pārzinis.
Skaits – trīskāršojies
Pirmos zirgus Papes dabas parkā ieveda 1999. gadā – tie bija 18 šķirnes ‘Konik Polski’ zirgi. Bet 2004. gadā dabas parka teritorijā ieveda 23 tauru govis. Šogad gan zirgu, gan govju baram bijis paprāvs pieaugums – piedzimuši 16 tauru teliņi, bet zirgu harēmos bijis 10 kumeliņu. Ievērojam, ka viens no zirdziņiem ir nevis sirms kā pārējie sugasbrāļi, bet gaiši brūns. «Tāds piedzimst ļoti reti. Šāds īpatnis radies no 30. gados iegūtas šķirnes, kad tika sakrustots mājas un savvaļas zirgs, lai iegūtu šķirni, kas ir tuva izskatā īstajam savvaļas zirgam. Selekcijas rezultātā ik pa laikam piedzimst šādas krāsas zirgs,» novēroto paskaidro I.Mednis.
Pasaules Dabas fondā klāsta, ka lielie zālēdāji – tauri un savvaļas zirgi – sekmē bioloģiski daudzveidīgu pļavu veidošanos un nodrošina tūkstošiem citu augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu. Piemēram, stirnas, brieži, aļņi nespēj dabā aizvietot zirgus un taurus, jo to barošanās apstākļi ir citādi, tāpēc dabas procesi ir traucēti. Papē tiek demonstrēts, kā, atgūstot izzudušās sugas, dabas ritms atjaunojas. Dzīvniekus kā vienu no tūrisma informācijas vizītkartēm izmanto novadi, kuros ietilpst Papes dabas parks – Rucavas un Nīcas novads. «Dzīvnieki ir ļoti populārs apskates objekts ekskursiju maršrutos, kad tuvāki un tālāki tūristi ieplāno braucienu vai nu uz Lietuvu, vai lietuvieši dodas uz Liepājas pusi. Lai arī Latvijā tagad ir vairākas vietas, kur mīt savvaļas zālēdāji, Papes dabas parkā tie iznāk apskatei cilvēkiem vistuvāk,» stāsta pārzinis.
Māk aizsargāties
Tauru govis un savvaļas zirgi ir bara dzīvnieki un visu laiku turas kopā savos bariņos, lai gan, piemēram, zirgiem pastāv divi harēmi. Ērzeļi pat savā starpā kaujas, aizstāvot savējos. Taču, kad jāaizstāvas, visi saliek spēkus kopā. «Kad sajūt tuvojamies briesmas, viņi izveido tādu sistēmu – mazuļi un ķēves pa vidu, bet apkārt ērzeļi. Viņi māk labi aizstāvēties. Ir bijuši gadījumi, kad aplokā iemaldījušies suņi. Zirgi viņus nospārdīja! Tādēļ tūristiem arī ir ieteicams šeit nevest līdzi suņus, jo situācijas var būt neprognozējamas!» brīdina I.Mednis. «Nedod Dievs, ka pieies zirgam tuvu saimnieks ar suni! Pirmais tad dabūs suns un saimnieks pie reizes arī!» Lai gan Papes ezera tuvumā redzētas vilka pēdas, plēsēju uzbrukumi zirgiem un govīm neesot manīti.
I.Mednis arī norāda, ka rādītājs, vai dzīvnieki jūtas droši, ir mazuļu un ķēvju mierīgā gulēšana. «Citreiz esmu pat gājis klāt skatīties, vai viss kārtībā – zirgs guļ tā izlaidies, ka pa gabalu liekas – beigts. Pieeju tuvāk, šis uzraujas kājās!» smejas pārzinis, kurš dzīvnieku paradumus pa šiem gadiem ļoti labi iepazinis.
Vai dzīvnieki nemēdz izlīst ārpus parka teritorijām? «Ir bijuši gadījumi, kad izmūk. Ar zirgiem un kumeļiem nav tik traki, bet govīm, īpaši teļiem, gan ir mode līst ārā. Jo ārpus aploka zāle taču ir garšīgāka!» atbild I.Mednis. Papes dabas parkā, kur ganās dzīvnieki, ir žogs, kas prasa regulāru pārbaudi. «Žogi mums ir sāpe. Apvidus, kur uzturas dzīvnieki, ir 400 hektāru platībā. Lai žogu pārbaudītu un vajadzības gadījumā salabotu, tas ir darbs no rīta līdz vakaram. Koka stabi ātri pūst. Vietām bebri gāž virsū uz žoga savus nograuztos kokus, pārsvarā apses,» stāsta I.Mednis, paskaidrojot, ka tas arī ir visbiežākais iemesls, kādēļ dzīvnieki izkļūst ārā. Ne jau viņi izmūk, bet vienkārši iziet, jo robežu tajā vietā vairs nav.
Uzbarojas ziemai
Viens otrs zirgs jau manāms ar paprāvu vēderu, ka pirmajā brīdī varētu šķist – dzīvnieks ir gaidībās. «Te var redzēt, kā jau diezgan labi sagatavojies ziemai, lai spētu šo gadalaiku pārciest bez zāles un iztiktu tikai ar minimālu barības daudzumu,» rāda dzīvnieku pazinējs. Ziemā dabas parka iemītnieki tikšot piebaroti. «Tas ir tikai siens un minerālā sāls. Cenšamies dot maksimāli minimāli, tas ir, piebarot, bet ļoti maz,» skaidro Papes dabas parka uzraugs. «Ja savvaļas dzīvnieku iesāks kārtīgi piebarot, viņš pie tā pieradīs un vairs nepratīs par sevi parūpēties.» Arī tūristiem ņemt līdzi maizi vai burkānus nevajag. «Bieži redzam pie žoga izbērtu maizi, ko atstājuši tūristi, kas šeit ieradušies pēc darbalaika.»
Zirgu barībai ziemā no vietējiem zemniekiem tiek iepirkti ap 300 ruļļiem siena. Vidēji viens izmaksājot no pieciem līdz 15 eiro. «Ja ir kādi pagājušā gada ruļļi, tos mums līdz ar iepirkto jauno sienu iedod par brīvu,» skaidro I.Mednis. Vietās, kur ir neapdzīvotu māju dārzi, viņi tiek pie kārumiem – āboliem.
Dzīvnieki rudenī 80 procentu laika ēd, lai netērētu enerģiju un uzkrātu barības vielas. «Zirgi guļ divas līdz četras stundas diennaktī, stāvus,» noteic dabas parka pārzinis un priecājas, ka ir labs zāles gads. Atāls ataudzis, zirgiem ir, ko ēst.
Lai gan I.Mednim ir palīgi, kas palīdz ar tehniskajiem darbiem, piemēram, žoga taisīšanā, dzīvnieku kopšana lielākā mērā ir uz viņa pleciem. «Tagadējais Rucavas novada priekšsēdētājs Jānis Veits piecus gadus strādāja parkā un palīdzēja rūpēties par dzīvniekiem, taču jaunie pienākumi prasīja savu un no darba aizgāja. Ar viņu izveidojās laba sadarbība. Savukārt ilggadējā kopēja Velta Kūpele pirms pāris gadiem devās pensijā.»
Aicina brīvprātīgos
Vasaras brīvlaikā kā ekskursiju gidi piestrādājuši vietējie jaunieši – skolēni, kas bijuši neatvietojami palīgi. «Ekskursijas ar dzīvnieku apskati, lai tiem pieietu pēc iespējas tuvāk un redzētu klātienē, ir iepriekš jāpiesaka,» ieteic uzraugs. Parkam pieejama arī mobilā aplikācija. Tajā apkopoti visi dabas parkā redzamie apskates objekti, naktsmītnes, laivu noma un cits noderīgais. Aplikācija parāda atrašanās vietu un attālumu līdz nākamajam objektam. Sadarbībā ar pašvaldībām ir uzliktas norādes, lai vieglāk orientēties.
Šovasar īpaši daudz parkā viesojušies ārvalstnieki, pārsvarā lietuvieši. Bieži viesi pavasaros un rudeņos ir skolēnu grupas. Sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu Papes ezerā notiek intensīva zivju resursu saglabāšana un atjaunošana. Inspektori braukā pa ezeru, lai izņemtu nelikumīgi saliktos tīklus. «Ar makšķerniekiem ir jāstrādā, viņi bieži nezina, ka vajag gan speciālo licenci makšķerēšanai Papes ezerā, gan makšķerēšanas karti,» norāda I.Mednis.
«Lai raisītu iedzīvotājos interesi par aizsargājamām dabas teritorijām un no tā parks kļūtu sakoptāks, sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu aicinām iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Pagaidām šī iniciatīva nav guvusi pārāk lielu atsaucību. Ārvalstīs tas ir ļoti populārs brīvā laika pavadīšanas veids. Piemēram, kaimiņi igauņi tā vietā, lai dotos atvaļinājumā uz tālām zemēm un maksātu dārgi par savu brīvo laiku, daļu atvaļinājuma pavada dabas teritoriju sakopšanas darbos,» norāda I.Mednis. Brīvprātīgās darbošanās iniciatīva nosaukta «Dabas aizsardzības brīvdienas jeb dabas talkas».
Izrok retus augus
Nākotnē plānots, ka vietā, kur parkā vislabāk iespējams apskatīt savvaļas lielos zālēdājus, varētu slieties putnu vērošanas tornis un pastāvīgi darboties informācijas centra kiosks. «Viena lieta ir uztaisīt, bet uzturēt – tas ir lielākais klupšanas akmens. Projekti tikai paredz uztaisīt, kas izmaksā salīdzinoši maz, bet uzturēšana jānodrošina visu laiku ilgstošā periodā, taču par finansējumu nekas netiek runāts. Daudz no uztaisītā tūristi saplēš, nozog, ar laiku lietas vienkārši nokalpojas. Dabas aizsardzība spēj eksistēt tikai no projektu finansējumiem, tāpat vien nauda tiek piešķirta reti,» skaidro speciālists.
Saistībā ar tūristu rīcību viņam ir vēl stāsti. «Dabas procesu takā apmeklētāji var iepazīt dažādus augus, tostarp retumus, kas atkal dabā parādījušies, pateicoties dzīvnieku darbībai. Orhideju takā ir sastopams tāds aizsargājams augs – dzegužpuķe. Parādām, pastāstām. Ejam nākamajā dienā un skatāmies – nav vairs! Kāds acīmredzot bija izracis pēc darbalaika beigām.»
Savukārt turpat stāvlaukumā uzmanību pievērš paliels krūms ar sarkanām ogām biezos ķekaros. I.Mednis teic, ka tas ir «vietējais citrons» jeb irbene. «Tā ir ļoti stipra, skābi rūgtena oga, daudz to nevar ēst, jo sastāvā ir ļoti daudz lecitīna. Mēs, vietējie, mēdzam teikt – ja par daudz saēdīsies, kaku saraus krampī!» smejot nosaka pārzinis.
UZZIŅAI
◆ Papes dabas parks dibināts 2004. gadā, lai aizsargātu nozīmīgo dabas teritoriju un ligzdojošos, caurceļojošos putnus.
◆ Dabas parks aizņem 10 853 ha un atrodas Latvijas DR, Nīcas un Rucavas novadā.
◆ 9 km garā Dabas procesu taka piedāvā ceļojumu caur piecām ekosistēmām – ezers, pļava, mežs, purvs un kāpas.
◆ Savvaļas zirgi un tauri atrodami, braucot pa Liepājas–Klaipēdas šoseju līdz autobusa pieturai «Kalnišķi» (40 km no Liepājas Klaipēdas virzienā), tad nogriežoties pa labi un braucot norāžu «Savvaļas zirgi» virzienā.
◆ Dabas parkā «Pape» sastopami 632 sugu augi, 278 sugu putni, 22 ES nozīmes biotopi – īpašas vietas, kas ļauj pastāvēt retām augu un dzīvnieku sugām.
◆ Savvaļas dzīvnieku apskate ir par maksu. Iegādājoties biļeti, tu ziedo Pasaules Dabas fondam dabas parka «Pape» uzturēšanai.
www.pdf-pape.lv
