Lietpratēji aicina plānotajam «Depo» lielveikalam izraudzīties vietu tālāk no Jelgavas pils un Lielupes tilta.
Nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums Zemgales Tehnoloģiskais parks iesniedzis Jelgavas pilsētas Būvvaldē būvniecības ieceri, lai Lielupes labajā krastā Peldu ielā 3 būvētu biznesa inkubatora otro korpusu. Uzņēmuma pārstāvis Jānis Gauja uzsver, ka ēka, tāpat kā esošais korpuss, būs piecus vai sešus stāvus augsta un viss projekts tiek īstenots ar pietāti pret apmēram četrsimt metru attālo Jelgavas pili. Tikmēr vēl aizvien problemātiskas ir attiecības ar Zemgales Tehnoloģiskā parka darījumu partneri Igaunijas uzņēmumu «Eften Capital», kas plāno Lielupes labajā krastā apmēram divsimt metru no Jelgavas pils būvēt lielveikalu.
Plānoja būvēt tehnoloģisko parku
Metrus septiņdesmit no Rīgas ielas, kur tagad atrodas plakāts ar uzrakstu «Jelgava – pilsēta izaugsmei», sākas īpašums, ko Zemgales Tehnoloģiskais parks pārdeva «Eften Capital». Šogad tur aug zāle un vējš dzenā smiltis, bet nākotnē varētu atrasties autostāvvieta un arī lielveikala siena. Agrāk šie teju desmit hektāri lielākoties piederēja pašvaldībai. Septiņdesmitajos gados gar upes krastu bija domāts būvēt dambi, kas pasargātu Pārlielupi no plūdiem. Vēlāk šo zemesgabalu no pašvaldības iznomāja un tad atpirka Zemgales Tehnoloģiskais parks, kas solīja teritoriju labiekārtot, tajā ierīkojot laboratorijas un biroju ēkas. 2008. gada krīze šos plānus apturēja, taču tagad J.Gauja atzīst – pirms krīzes uzceltais biznesa inkubatora pirmais korpuss ir piepildīts, tādēļ arī plānots atsākt būvēt otru korpusu.
Par «Eften Capital» plānu pie Rīgas un Cukura ielas krustojuma būvēt lielveikalu «Depo» J.Gauja ir visai izbrīnīts. Arī Jelgavas uzņēmējs Imants Kanaška, kas sākotnēji bija viens no Zemgales Tehnoloģiskā parka līdzīpašniekiem, stāsta – problēmsituācijā gan Jelgavas domes deputāti, kas balsoja par to, ka šajā teritorijā pieļaujama sabiedriskā apbūve, gan sākotnējie projekta attīstītāji ir bez vainas vainīgie. Viņaprāt, neviens nevarēja paredzēt, kā tās lietas iegrozīsies. I.Kanaška domā, ka pašvaldībai vajadzētu risināt sarunas ar lielveikala projekta attīstītājiem, lai teritorijas varētu samainīt. ««Depo» jau ne pirmo reizi meklē iespēju ienākt Jelgavā. Savulaik izskatīti arī citi tā atrašanās varianti,» atceras I.Kanaška.
Kurš necīnās, tas zaudē
Projekta attīstītājs «Eften Capital», no vienas puses, iesūdzējis tiesā Jelgavas Būvvaldi, kas lika sadārdzināt projekta izmaksas, prasot lielveikalam piešķirt arhitektoniski skaistu seju. No otras puses, «Eften Capital» sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienības atbalstu sarīkoja uzlabotā lielveikala projekta skiču konkursu. Kā «Ziņas» jau rakstīja, tajā uzvarēja Kārļa Laudera arhitektu birojs. Pirmo trīs vietu ieguvēju izstrādnes ir publicētas Arhitektu savienības mājaslapā. Arhitekte Zaiga Gaile, iepazīstoties ar K.Laudera grupas projekta skici, atzina to par neapmierinošu. Arī mākslas zinātnieks un Rundāles pils direktors Imants Lancmanis spriež, ka lielveikals, lai cik tas būtu «skaists», šajā vietā nav ainavā iederīgs. «Lielveikalu var būvēt kaut baroka stilā, vienalga tā būtu liela apjoma būve, kas neiederas līdzās pilij,» saka I.Lancmanis. Viņaprāt, ja sabiedrības spiediena rezultātā lielveikala būvi kaut par simt metriem izdotos pabīdīt tālāk no pils, tas jau būtu kaut kāds sasniegums. Arhitektes Z.Gailes viedoklis ir vēl asāks: «Ja šajā reizē jelgavnieki neiebildīs, nebūs ilgi jāgaida, kad kāds ko nejēdzīgu vēlēsies uzbūvēt pļaviņā Rīgas ielas otrajā pusē – tieši pretī pilij.»
Jelgavnieki, kas pozitīvi vērtē lielveikala «Depo» ienākšanu pilsētā, tam iesaka piemērotas vietas gan Pārlielupē, gan Uzvaras ielas vecajā tirgū, kas pēc pāris gadiem varētu tikt pārcelts uz dzelzceļa stacijas rajonu. Uzņēmējs un LLU mācību spēks Gļebs Bikovs, piemēram, Maskavā novērojis, ka tur, kur pie tiltiem uzbūvēti lielveikali, bremzējas satiksmes plūsma un rodas auto sastrēgumi. Arī mazajās Anglijas pilsētiņās daudzviet vēsturiskajos centros ir nomācoši sabūvēti veikali. «Cilvēki jau sāk to uztvert kā normu – lielveikals kļūst par svarīgāko vietu pilsētnieka dzīvē,» skumji secina G.Bikovs.
Portāla zz.lv aptauja liecina – lai arī mazākums, bet ievērojama daļa lasītāju uzskata, ka lielveikals varētu atrasties strīdīgajā, līdz šim nesakoptajā vietā Cukura ielā. Šāds viedoklis ir arī Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, kurš «Ziņām» sacīja, ka paļaujas uz to, ka arhitekti varētu radīt šim lielveikalam cienīgu izskatu.
Tiesas sēde, kurā projekta attīstītāji «Eften capital» cēluši prasību pret Jelgavas Būvvaldi, Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā paredzēta 11. oktobrī.
Imants Lancmanis, Rundāles pils direktors, mākslas zinātnieks
Katrs objekts, ko pieceļ tuvumā pilij, grauj tās optisko vīziju, skatu uz šo izcilo ēku. Lielveikali ir briesmīgi ar savu banalitāti. To varētu uzbūvēt kaut baroka stilā kā otru pili, vienalga tas tur neiederas. Jautājums nav par labu vai sliktu arhitektūru. Lielveikals tur traucē ar savu masu. Ļoti labi, ka šo jautājumu aktualizējat!
