Daudzi joprojām atgādina, ka Latvijai vajadzīgs nevis Birkerta Stikla kalns, bet datori un grāmatas lauku bibliotēkām, pabeigta Opera, jauns muzejs, koncertzāle … Nacionālajai bibliotēkai nepieciešamais sabiedrības atbalsts.
Daudzi joprojām atgādina, ka Latvijai vajadzīgs nevis Birkerta Stikla kalns, bet datori un grāmatas lauku bibliotēkām, pabeigta Opera, jauns muzejs, koncertzāle … Nacionālajai bibliotēkai nepieciešamais sabiedrības atbalsts un politiskā griba atkarīga no priekšstatiem par to, kā «pārlēkt» citā gadsimtā. Ne jau visi tur jūtas ērti.
Gaismas pils vīzija un darāmais
Jau ar pirmajiem pastāvēšanas gadiem 1919. gada 29. augustā dibinātajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) kļuva par šauru tai ierādītajās telpās. Pašlaik LNB ir izvietota deviņās ēkās. LNB jaunas ēkas būvniecības jautājums aktualizēts vairākkārt. Beidzot 1988. gadā tika pieņemts Latvijas valdības lēmums par tās celtniecību.
LNB ēkas projekts izstrādāts, pamatojoties uz 1991. gada 3. jūlija Ministru Padomes lēmumu. Tā autors ir pasaulē pazīstamais latviešu izcelsmes arhitekts no ASV Gunārs Birkerts, kurš nesen pabeidzis Sanhosē (ASV) pilsētas un universitātes apvienotās bibliotēkas projektu. Šajā literatūras krātuvē paredzētas 3000 lasītāju vietas (LNB projektā – 1000 lasītāju vietas).
Bibliotēku iecerēts celt Daugavas kreisajā krastā, starp Akmens un dzelzceļa tiltu. Tā aptvertu apmēram 2,4 ha lielu teritoriju.
Nozīmīgs pavērsiens projekta īstenošanā ir UNESCO ģenerālajā konferencē saņemtais atbalsts, kas ne tikai palīdzēs atrast finansējuma avotus bibliotēkas celtniecībai, bet arī sekmēs Latvijas atpazīstamību ārvalstīs.
Galvenais – funkcionalitāte
Pasaulē daudz tiek domāts, lai lielas sabiedriskas celtnes gūtu nozīmīgumam atbilstošu reprezentatīvu un atraktīvu veidolu. Piramīdas veidā projektēta Ulmes pilsētas bibliotēka Vācijā, neparasts arhitektoniskais risinājums raksturīgs Aleksandrijas bibliotēkai un daudzām citām. Vīnē nesen sākta būvēt bibliotēka virs dzelzceļa. Tomēr literatūras krātuvju celtniecībā par galveno tiek uzskatīta funkcionalitāte. LNB direktors Andris Vilks noliedz bieži pausto uzskatu, ka LNB projekta vadmotīvs ir Stikla kalna ideja.
– Jau kopš 1989. gada strādājam galvenokārt pie funkcionālā risinājuma, domājot par lasītāju apkalpošanu, fondu uzglabāšanu un citiem nosacījumiem. Kalna ideja nāca tikai pēc tam.
Ar to saistīta arī nepieciešamība lietderīgi izmantot lielās platības. Eiropas valstu nacionālajās bibliotēkās ir auditorijas 300 līdz 600 vietām ar satelītelpām, kas paredzētas sabiedriskām funkcijām un dod peļņu bibliotēku budžetā. Pagājušā gada septembrī atklātajā Kopenhāgenas Karaliskajā bibliotēkā vestibilu zonā uzturējušies trīs reizes vairāk apmeklētāju nekā pašā literatūras krātuvē. Igaunijas Nacionālā bibliotēka šādā veidā nopelna tik daudz, lai segtu elektrības, apkures un citus ar ēkas uzturēšanu saistītos izdevumus.
Arī mūsu Gaismas pils projektā ēkas pirmajā stāvā un vestibilu zonā paredzētas sapulču un izstāžu zāles, grāmatnīca, koncertzāle. Tiek izstrādāts sava veida biznesa plāns, un prognozes liecina, ka bibliotēkas izdevumus un ieņēmumus varētu maksimāli tuvināt.
Gaismas pils nav tikai betons
Kopš 1998. gada, kad notika plašākas diskusijas par LNB celtniecību, būtiski mainījusies izpratne par tās nozīmi. Uz jaunās bibliotēkas bāzes paredzēts nodrošināt Latvijas lielāko literatūras krātuvju datorizētu sasaisti ar pilsētu un pagastu bibliotēkām.
Vairākkārt uzsvērts, ka mūsdienu konkurencē panākumus nosaka ne tik daudz tehnoloģijas, bet informācijas resursu sakārtotība un pieejamība.
Vienotais saslēgums ne tikai dotu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam piekļūt pašmāju un ārvalstu bibliotēku informācijas resursiem, bet arī samazinātu ar izdevumu iegādi, fondu izvietošanu, datu apstrādes dublēšanu, speciālistu sagatavošanu un atalgošanu saistītos izdevumus. Tas paātrinātu bibliogrāfisko avotu un katalogu pārcelšanu uz digitālajām datu bāzēm, radītu priekšnosacījumus izveidot nacionālā elektroniskā kopkataloga tehnisko bāzi.
Par Gaismas pils nozīmi liecina arī tas, ka vēl bez Latvijas vienīgā valsts pasaulē, kur paredzēts izveidot visu bibliotēku datorsaslēgumu, ir Nīderlande (starp citu, interneta pieslēgumu tur paredzēts nodrošināt pat bibliobusos).
Līdz ar iespieddatu datorizāciju nozīmi zaudē bibliotēku dalījums zinātniskajās un publiskajās. Zinātnieks, atvaļinājuma laikā uzturoties laukos, lielo grāmatu krātuvju katalogiem var piekļūt tuvējā bibliotēkā. Kā atzīst LNB direktors, valstīs, kur bibliotēku modernizācija uzsākta senāk, šīs robežas nojaukt ir pat grūtāk, tādēļ šajā ziņā Latvijai varētu būt priekšrocības.
Ar celtniecību nedrīkst kavēties
Kopumā ēkas celtniecībai būtu nepieciešami 87 miljoni latu, ieskaitot vienotajam datortīklam paredzētos līdzekļus. Īstenojot veiksmīgu būvmenedžmentu, izmaksas ievērojami samazinātos. Ietaupīt varētu, piemēram, izsludinot būvkonsursus. Nozīmīgu palīdzību bibliotēkas celtniecībā varētu sniegt ārvalstu fondi.
Nenoliedzami, bibliotēkas celtniecība nedrīkst kavēties, jo arvien palielinās pieprasījums pēc mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām. Turklāt inflācijas rezultātā lielu objektu celtniecība pie mums parasti sadārdzinās par pieciem līdz septiņiem, dažreiz pat līdz desmit procentiem gadā.
7. martā Ministru kabinets apstiprināja LNB projekta īstenošanas likumprojektu, kurā noteikts, ka 12 gadu ikvienam elektroenerģijas patērētājam mērķmaksājumu veidā būs jāmaksā papildu nodeva 0,001 lata apjomā par kilovatstundu. Valdības lēmums sabiedrībā guva lielu pretestību. Mērķmaksājumi būtu drošs projekta finansēšanas avots, tomēr radītu priekšnosacījumus energoresursu cenu kāpumam, kas atstātu negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību, īpaši rūpniecību. Otrkārt, tas izvirza jautājumu, vai ir ētiski par Gaismas pili likt maksāt sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Vairākkārt pausti viedokļi, ka valdība nav pietiekami izvērtējusi citus būvdarbu finansēšanas variantus, un diskusijas par finansējumu turpinās, bet tas darbiem par labu nenāk.
Ēkas skelets – puse no tāmes
Par spīti neskaidrībai par būvdarbu finansēšanu, tikko pabeigts darbs pie bibliotēkas ēkas skiču projekta, kurā ietvertas visas nepieciešamās inženiertehniskās sadaļas. Līdz ar to būs iespējams veikt precīzākus aprēķinus par būvmateriālu iegādi, telpu izvietojumu, ar informācijas tehnoloģijām, iekārtām, grāmatu krātuves uzturēšanu saistītajiem nosacījumiem. Vēl nepieciešams izstrādāt tā saukto tehnisko projektu, nokārtot būvatļauju saņemšanas, zemes īpašuma (daļa no bibliotēkai paredzētās platības ir privātīpašumā) un citus saimnieciskos jautājumus.
Paredzams, ka maija sākumā darba grupa nāks klajā ar aplēsēm par izmaksām visās projekta pozīcijās, lai būvizmaksu aprēķinus nodotu neatkarīgai ekspertīzei. Galējo projekta tāmi apstiprinās Ministru kabinets. Vienlaikus tiek veikta celtniecībai nepieciešamo būvmateriālu cenu analīze atbilstoši Latvijas tirgus situācijai, kā arī notiek konsultācijas ar Latvijas būvuzņēmējiem par būvdarbu veicēju, kas varētu būt zināms apmēram pēc pusgada.
Zīmīgi, ka minētajā skiču projektā paredzēts ierobežot ar ēkas arhitektonisko risinājumu saistītās izmaksas. Lai ietaupītu līdzekļus iekšējās infrastruktūras izveidei, samazināti gan ēkas, gan krātuves parametri. Dzelzsbetona konstrukcijas izmaksas veidotu salīdzinoši nelielu daļu no kopējās tāmes – apmēram 39 miljonus latu. Gaismas pils projektu sadārdzina inženiertehnisko komponentu nodrošinājums, ar informācijas tehnoloģijām saistīto sistēmu izveide, būvdarbu veicēju apdrošināšana un atalgojums, kā arī jaunbūvei noteiktais pievienotas vērtības nodoklis. Ne mazāk būtisks jautājums ir par būvdarbiem atvēlēto līdzekļu administrēšanu un projekta finansēšanas «caurspīdīgumu». Pirms diviem gadiem viena no pasaulē vadošajām auditorkompānijām «Arthur Andersen» izteica priekšlikumu bibliotēkas celtniecības sākumperiodā bez maksas palīdzēt izveidot grāmatvedību, veikt pilnu auditu un konsultēt nodokļu likumdošanas jautājumos. Reklāmas nolūkos kompānija ir ieinteresēta noslēgt līgumu, taču ar nosacījumu, ka vispirms tiks pieņemts LNB projekta īstenošanas likums.
Virtuālās bibliotēkas pirmās aprises
Vienotā datorsaslēguma nodrošināšana sākta atbilstoši projektam LATLIBNET, tīklā apvienojot astoņas lielākās Latvijas bibliotēkas. Izvēlētas arī datu apstrādes sistēmas. Akadēmiskā bibliotēka vienotajā tīklā ieies, izmantojot sistēmu «LiberMedia», bet pārējās septiņas bibliotēkas – «ALEPH – 500» tehnoloģijas.
«ALEPH – 500» sistēmu izvēlējusies arī Zviedrijas Karaliskā bibliotēka, Austrijas Nacionālā bibliotēka un citas Eiropas valstu literatūras krātuves.
Lai arī abas sistēmas piedāvā atšķirīgu informācijas ievadīšanas metodiku, literatūras komplektēšanu, kataloģizāciju un citas pamatoperācijas, tās integrē vienotā programmatūrā. Arī interneta pieejamību abas sistēmas nodrošina līdzīgi. A.Vilks atzīst, ka informācijas sistēmu izvēli noteikušas ne tik daudz tehniskās īpatnības, cik uzturēšanas un apkalpošanas nosacījumi. Paredzams, ka līdz septembrim tiks nodrošināta «ALEPH – 500» un «LiberMedia» datu standartizācija.
Projekta īstenotāji precizēs pozīciju par citu Latvijas bibliotēku pievienošanu tīklam un tam atvēlēto līdzekļu sadali.
Lai nepieļautu informācijas vienības atkārtotu pārkodēšanu, tiek veikta tā sauktā retrospektīvā konvertācija – vispirms apkopoti dati, kas attiecas uz Latvijā publicēto. Elektroniskā formā jau pārveidoti aptuveni 0,5 miljoni ierakstu no LNB arhīviem. Pavisam plānots veikt ap 2,5 miljonu šādu ierakstu un līdz rudenim konvertēt datus no pārējo LATLIBNET tīkla bibliotēku katalogiem.
Nevēloties būt atkarīgas no apstākļiem, ko nosaka datu sistēmu piemērošana Latvijas informatīvās vides vajadzībām, dažas bibliotēkas savus katalogus cenšas datorizēt saviem spēkiem, izmantojot dažādus datu apstrādes veidus. Tas, ka, bibliotēkām saslēdzoties vienotā tīklā, vienai un tai pašai informācijas vienībai jābūt pieejamai ar standartoperācijām, varētu radīt sarežģījumus.
Svarīgi, ka pirmie soļi sperti viena izdevuma pilna teksta ievadīšanā. Akadēmiskā bibliotēka apņēmusies digitālā formā pārcelt vienu no sava arhīva bagātībām – Johana Broces «Monumentu». Tomēr maz ticams, ka pēc vienotā tīkla izveides pilnā apjomā datorā varēsim lasīt jebkuru iespiedizdevumu – tas būtu pārāk dārgi. Arī pasaulē digitālās kopijas parasti tiek veidotas tikai materiāliem, kam ir liela kultūrvēsturiskā nozīme.
Jāņem vērā, ka konvertācijas mērķis ir nevis vienkārši atainot datorā teksta attēlu, bet gan radīt iespējas meklēt papildu informāciju tekstā pēc tā sauktajiem atslēgas vārdiem. Pirmajā gadījumā grāmata vai avīze vienkārši jāieskenē, kas ir lēti un vienkārši. Taču, lai iegūtu ar mūsdienīgām meklēšanas operācijām aprīkotu lasāmvielu, datortīklā tiek radīti miljoniem failu. Tādēļ nepieciešama īpaša arhīvu meklēšanas sistēma, kā arī papildu programmatūra, kas nodrošinātu, lai šī informācija būtu pieejama nākamo paaudžu programmatūrām.
Tālāk nepieciešams izviedot vienotu nacionālo datu bāzi līdzīgi tā sauktajai digitālajai bibliotēkai ASV, kurā apvienoti valsts bibliotēku arhīvi. Šādas vienotas programmas ir arī Kanādā, Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un citās attīstītajās valstīs.
Cik maksās lasīšana datorā?
Saistībā ar Gaismas pils projektu viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir par informācijas pieejamību. No tā lielā mērā atkarīgs, cik ātri un vienmērīgi apgūsim iemaņas izmantot jaunās iespējas. Latvijā bieži izskanējuši viedokļi, ka visiem datorizētajiem arhīviem jābūt pieejamiem bez maksas. Eiropas Padomes organizētajās diskusijās par informācijas pieejamību atzīts, ka informācijas meklēšanai datu bāzēs, literatūras saņemšanai un citiem pamatpakalpojumiem jābūt par brīvu, bet maksas pakalpojumi jāsamēro ar iedzīvotāju vidējo pirktspēju.
Arvien pastiprinās iespēja globālā mērogā kontrolēt datorizētā veidā izplatīto informāciju no autortiesību viedokļa, kas sadārdzina ar digitālo kopiju pieejamību saistītos pakalpojumus. Turpretim interneta un datu arhīvu uzturēšanas izmaksas, attīstoties informācijas servisam, varētu pat samazināties.
Cerības vieš tendence bibliotēkām apvienoties konsorcijos. Ja informācija tiek pieprasīta lielā apjomā, slēdzot tā sauktos kolektīvo licenču līgumus, pakalpojumus no elektronisko tekstu piegādātājiem bibliotēkas saņem ar ievērojamām atlaidēm.
Viedokļi par bibliotēku
Kaspars Riekstiņš, Jelgavas galvenais arhitekts
Reiz, braucot vilcienā, man pretim sēdēja vīrs, kuram galvā bijā samta «katliņš», bet kājās – gumijas zābaki. Bibliotēka, protams, ir vajadzīga, bet nav skaidrs, kāpēc tik grezna un dārga laikā, kad nav pabeigts Operas nams. Man liekas, ka neapdomīgi esam pateikuši «jā», pieaicinājuši pasaules labāko arhitektu desmitniekā ietilpstošo Gunāru Birkertu. Tagad grūti atzīt Eiropai, ka pārsteidzāmies. Kāpēc līdzekļi bibliotēkas celtniecībai jāņem no iedzīvotājiem? Domāju, ka Latvijā ir ļoti daudz naudas, mēs vienkārši negribam to paņemt. Pasaulē ir tāda metode kā nacionalizācija, par ko pagaidām pie mums nerunā. Nav skaidrs, kāpēc alkohola tirdzniecība, kas nes milzīgu peļņu, ir privātās rokās. Savos ienākumos bibliotēkas labā varētu dalīties arī ierēdņi, piemēram, Kehris.
KĀRLIS Kindzulis, Jelgavas rajona Padomes galvenais datorspeciālists
Nacionālā bibliotēka ļautu iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, citādi nav jēgas to būvēt. Lielākā daļa iedzīvotāju īsti neapzinās, ka mūsdienās vairs nepastāv jēdzieni «centrs» vai «nomale», galvenais – vai tu esi, vai neesi «tīklā». Nav svarīgi, kur atrodas grāmatu krātuves, galvenais ir piekļūt datiem. Specializēto programmu nodrošinājumā lielu lomu spēlē reklāma, bieži trūkst kvalificētu ekspertu novērtējuma. Svarīgi, lai investīcijas tiktu novirzītas sabiedrības nostājas veidošanai. Tīklus var ievilkt ātri, bet nepieciešams, lai interneta izmantošana nepārvērstos par izklaidi, bet kalpotu izglītībai. Nacionālās bibliotēkas projektu nedrīkstētu risināt atrauti no pārējām bibliotēkām.
