Valsts darba inspekcija šajā gadā jau reģistrējusi 129 negadījumus darba vietās, kuros gājuši bojā deviņi cilvēki, bet 118 guvuši smagas un vidēji smagas traumas.
Valsts darba inspekcija (VDI) šajā gadā jau reģistrējusi 129 negadījumus darba vietās, kuros gājuši bojā deviņi cilvēki, bet 118 guvuši smagas un vidēji smagas traumas. Inspekcija sākusi izmeklēt piecus negadījumus darba vietās, kas reģistrēti laikā no 1. līdz 10. aprīlim. Pagājušajā nedēļā ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā kāds uzņēmuma «Latvijas finieris» darbinieks, kas ar dienesta automašīnu bija devies darba darīšanās. Savukārt cits «Latvijas finiera» darbinieks guva kājas traumu, strādājot uz estakādes.
Tiek izmeklēti nelaimes gadījumi arī Saldus rajona uzņēmumā «Brocēnu keramika» un Daugavpils SIA «Lattelekom», kur traumas guva attiecīgi atslēdznieks un elektromontieris. Dobeles rajona Auces pagastā smagu traumu guva Auces pilsētas Domes palīgstrādnieks, kuram koku apzāģēšanas darbu laikā uz pleca uzkrita satrunējuša koka gabals. Šī pesimistiskā statistika tikai lieku reizi atgādina, ka darba drošības jautājumi nav zaudējuši savu aktualitāti. Paradoksāli, bet likums par darba aizsardzību tā arī nav pieņemts.
Februārī norisinājās tikšanās ar ieinteresētiem dalībniekiem par darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību regulācijas jautājumiem. Valsts pārvaldes darbiniekus īpaši interesēja divi aspekti. Pirmkārt, kādas papildu izmaksas uzņēmumiem prasīs šā likuma stāšanās spēkā. Otrkārt, vai likuma spēkā stāšanās laiks ir piemēroti ilgs, lai uzņēmumi spētu pielāgoties likuma prasībām. Visaktīvākās diskusijas izraisīja ar kontroli un darba apstākļu novērtēšanu saistīti jautājumi. Latvijas Kokapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs A.Domkins atzina, ka svarīgi šo likumu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Kā galveno iemeslu viņš minēja ārzemnieku pārmetumus par darbinieku neaizsargātību, kuras dēļ var tikt iespaidotas Latvijas eksporta iespējas. Tas šajā nozarē ir būtiski – dažas darbinieku aizsardzības ierīces maksā tikpat, cik darba iekārta, un Latvijas mazās maksātspējas dēļ uzņēmēji pērk tikai ražotni bez drošības iekārtām.
Bezdarbs, izglītības trūkums un nabadzība ir iemesli, kādēļ cilvēki nerealizē savas ar likumu noteiktās tiesības. Šo problēmu akcentēja arī Meža nozaru arodu biedrības pārstāvis J.Ā.Smildziņš. Bet valsts iestādes vienas pašas stingri kontrolēt visu uzņēmumus nespēj.
Runājot par finansiālo pusi, tikai a/s «Grindeks» Darba aizsardzības nodaļas vadītājs A.Bauze varēja nosaukt vismaz aptuvenus skaitļus un bija padziļināti iepazinies ar darba aizsardzības praksi savā nozarē. Uz aptuveni 500 darbiniekiem būtu nepieciešami no 86 000 (minimums) līdz 330 000 latu. Ik gadu sistēmas uzturēšanā būtu jāiegulda vēl ap
50 000 līdz 150 000 latu. Jāpiebilst, ka «Grindeks» ir viens no retajiem uzņēmumiem, kurā saglabāta darba aizsardzības nodaļa un ik gadu darba aizsardzībai tiek izmantoti ievērojami līdzekļi, pašlaik vairāk nekā 35 000 latu gadā.
Kā iespējamie risinājumi tika minēti nevalstisko organizāciju pakalpojumi: Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotie semināri uzņēmējiem, arodbiedrību piedāvātie informatīvie pakalpojumi uzņēmējiem, kuri vēlas uzlabot savu darbinieku stāvokli, darbinieku informēšana. Šogad tiks izveidota specializēta valsts pārvaldes iestāde, kuras darbinieki ne tikai kontrolēs darbinieku aizsardzības normu ievērošanu, bet arī palīdzēs uzņēmējiem attīstīt sistēmas un normatīvus nozarēs. Šis projekts gan nespēs palīdzēt visiem uzņēmumiem, tomēr tiks sperts būtisks solis uz priekšu, lai sakārtotu un uzlabotu darbinieku aizsardzības sistēmu.
