Jelgavas rajonā darbojas dažādi sporta klubi, bet aizmirsti ir galda tenisisti. Veterāni veco labo laiku atmiņās šad tad uzspēlē, bet jaunieši arvien mazāk pievēršas šim sporta veidam.
Jelgavas rajonā darbojas dažādi sporta klubi, bet aizmirsti ir galda tenisisti. Veterāni veco labo laiku atmiņās šad tad uzspēlē, bet jaunieši arvien mazāk pievēršas šim sporta veidam.
Tikai otro gadu rajonā atjaunots čempionāts galda tenisā, kurā varēja startēt ikviens rajonā pierakstītais vai strādājošais tenisists. Diemžēl pārsvarā dalībnieki bija tie, kas ar tenisu nodarbojušies jaunības dienās.
Rajona Sporta centra direktors Vladislavs Beitāns stāsta, ka galda teniss Jelgavas rajonā nekad nav bijis īpaši populārs.
– Padomju laikos skolās bija šādi tādi pulciņi, bet pēdējos gados tie ir panīkuši, un tagad viss atkarīgs no pašu sportistu iniciatīvas. Rajona galda tenisistu kluba organizēšana neizmaksātu pārāk dārgi, bet šaubos, vai lauku cilvēkiem atrastos iespēja braukt uz treniņiem Jelgavā. Mums nav arī speciālista, kas varētu ar to nodarboties, – skaidro V.Beitāns.
Pašlaik aktīvākie, kuri rajonā galda tenisu vēl joprojām uztur pie dzīvības, ir Šteinu ģimene no Vircavas.
– Guntars Šteins jau savulaik sasniedzis labus rezultātus galda tenisā un tagad savās pēdās ved arī dēlu Armandu. Viņu sasniegumi ir pašu nopelns. Mēs par to varam priecāties, bet laurus plūc viņi, – saka direktors.
Guntars Šteins stāsta, ka lielākais galda tenisa panīkums Latvijā sācies tad, kad likvidējās Latvijas lauku sporta biedrība «Vārpa», kas līdz tam organizēja ikgadējas sacensības.
– Tagad vienīgā izaugsme iespējama, trenējoties Rīgas klubos. Savu dēlu Armandu sāku apmācīt jau no desmit gadu vecuma. Pamazām viņš guva arī sasniegumus – dažādās sacensībās tika iegūti diplomi par pirmajām vietām. Un nu jau varu teikt, ka viņš savā vecumā ir man līdzvērtīgs partneris, – tā G.Šteins.
Pats Armands atzīstas, ka galda teniss viņam nozīmē ļoti daudz. Ja nebūtu šā sporta veida, viņš varbūt pievērstos hokejam.
Armanda tētis atceras, ka viņu jaunībā par tenisu ieinteresējis fizkultūras pedagogs.
– Tolaik skolā vienmēr stāvēja tenisa galdi, un starpbrīžos mēs ar zēniem to vien darījām, kā spēlējām tenisu. Man ir grūti saprast situāciju, ka Vircavas skolā jau gadiem bijuši tenisa galdi, taču tie netika uzstādīti. Vairākkārt jautāju, kāpēc galdi netiek izmantoti, bet atbildi tā arī nesaņēmu. Tos likt lietā sāka pavisam nesen, – tā G.Šteins.
Guntars dēla izaugsmei veltījis ļoti daudz laika un arī līdzekļu.
– Uzskatu, ka labāk ieguldīt naudu, lai mans bērns kaut ko sasniedz, nekā vēlāk maksāt par viņa sliktajiem darbiem. Ja dēls sāktu dzīvot «netīru dzīvi», man noteikti neatrastos tik daudz naudas, lai izvilktu viņu no dīkdienības. Tāpēc tagad, kaut arī ir ļoti grūti, cīnāmies kopā, – spriež Guntars.
Armands sasniedzis tādu līmeni, ka rajonā viņam savā vecuma grupā jau sen nav līdzvērtīga partnera.
– Ja nevar spēlēt ar spēcīgāku pretinieku, nav iespēju pilnveidoties. Tāpēc jau ilgāku laiku Armandu vadāju uz Rīgas tenisa klubu «Laura». Tas nav viegli, jo labākie Latvijas tenisisti tur trenējas vairākas dienas nedēļā, bet mēs tik bieži uz Rīgu izbraukāt nevaram. Lai sasniegtu labus rezultātus, vajadzīgi arī sponsori. Bet, lai dabūtu sponsorus, jāspēlē ļoti labi. Armands savā vecuma grupā pašlaik ierindojas pirmajā desmitniekā republikā, – tā Guntars.
Lielākā cerība Šteinu ģimenei ir uz jaunuzcelto sporta halli Vircavā un vietējo pašvaldību.
– Tas taču būtu vienreizēji, ja tur varētu darboties galda tenisistu klubs! Halles atklāšanā tika uzdāvināts arī jauns tenisa galds – tagad tikai vajadzīgi cienīgi pretinieki, bet tā jau ir problēma. Pagaidām hallē šad tad sanākam kopā ar vietējiem jauniešiem un uzspēlējam, bet tas ir tikai pašu priekam, jo par īstu treniņu to nosaukt nevar. Ideāls variants būtu tad, ja uz Vircavas sporta bāzes varētu attīstīties galda tenisa klubs, taču es diemžēl to izlemt nevaru, – atzīst Guntars.
Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune skaidro, ka līdz ar sporta halles atklāšanu tajā organizēti dažādi treniņi.
– Pie mums notiek treniņi gan basketbolā, gan volejbolā un tagad izmēģinājuma kārtā – arī galda un lielajā tenisā. Sākotnēji tenisa galdus izlikām skolā, lai saprastu, vai vispār mūsu bērnus šī nodarbe interesē. Atsaucība bija, un mēs sporta hallē jauniešiem galda tenisa spēlei atvēlējām laiku katru pirmdienu no pulksten 15 līdz 18. Pieļauju, ka tas ir tikai iesākums, un, ja būs interese, mēs apsveram iespēju no 1. septembra kopā ar rajona Sporta centru algot galda tenisa treneri. Man ļoti gribētos ticēt, ka galda teniss atdzims un tas notiks tieši Vircavā, kur pašlaik mīt arī rajona labākie galda tenisisti – Šteinu ģimene, – domā Z.Caune.
