Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis kādā intervijā reiz ir teicis, ka NMPD Zemgales reģionālajā centrā strādājot vieni no labākajiem mediķiem valstī. Par to varēja pārliecināties Atvērto durvju dienā NMPD.
Ārsta palīdzes Sintija Vasiļevska un Liene Fūrmane iepazīstināja ar savu un kolēģu ikdienu, medicīnas aprīkojumu, darba telpām un arī atbildēja uz jautājumiem. Viens no visvairāk interesējušiem bija par gadījumiem, kad nepieciešams zvanīt uz tālruni 113 un kā rīkoties ārkārtas situācijās. Izrādās, NMPD darbiniekiem ik dienas nākas cīnīties ar ambulatoriem izsaukumiem, kas nav viņu kompetencē, bet būtu viegli risināmi, ja cilvēki vairāk sadarbotos ar ģimenes ārstiem. «Mēs neārstējam, bet stabilizējam kritisko stāvokli un pacientu nogādājam tālāk speciālistiem slimnīcā, kur tiek veiktas visas attiecīgās manipulācijas,» skaidro L.Fūrmane.
Pie ģimenes ārsta nereti dodas ar kādu izdomātu kaiti, lai varētu ar dakteri parunāties par dzīvi un personīgajā dzīvē sasāpējušiem jautājumiem, ar NMPD tādi joki var dārgi maksāt, jo par nepamatotu izsaukumu mediķi var izrakstīt aktu – rēķinu 40,23 eiro apmērā, kas jāsamaksā divu nedēļu laikā. Tiesa gan – to drīkst darīt tikai tādos gadījumos, ja pacients pirms tam pa tālruni ticis brīdināts. Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai jāzvana, ja trauma vai saslimšana ir veselībai un dzīvībai bīstama. Uz tālruni 113 jāzvana, ja cilvēks ir bezsamaņā, viņam ir pēkšņi elpošanas traucējumi, smagas traumas, spēcīga asiņošana, pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, vienas ķermeņa puses pēkšņs vājums vai kādas citas dzīvību apdraudošas situācijas. Ja 35 gadus vecam vīrietim divas dienas ķermeņa temperatūra ir 37,2 grādi, tad nepieciešama konsultācija ar ģimenes ārstu. Ja cilvēks saslimst nedēļas nogalē vai nevar sazvanīt savu ģimenes ārstu, viņam ir iespēja darbdienās no pulksten 17 līdz 8 un brīvdienās un svētku dienās visu diennakti zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 6601 6001.
Lai arī NMPD dispečeram, saņemot zvanu, ir iespējams redzēt zvanītāja atrašanās vietu aptuveni 500–700 metru rādiusā, vispirms ir jāpasaka, kur nelaimes gadījums noticis. Ja zvanītājam atgadās kādas tehniskas problēmas un saruna tiek pārtraukta (izlādējusies mobilā tālruņa baterijas vai zonas neesamības dēļ), dispečers zinās, uz kuru pusi jāsūta NMPD brigāde. Protams, kādā no pilsētas dzīvojamiem kvartāliem tikai pēc GPS datiem būs grūti noteikt, no kura dzīvokļa saņemts zvans. Otra svarīga lieta, kas jāzina dispečeram, – kas ir noticis. Lielāku avāriju gadījumā jānosauc arī cietušo skaits. Ir ļoti svarīgi, lai zvanītājs pirmais nenoliktu klausuli, jo nopietnās situācijās zvanītājs, sekojot dispečera norādījumiem, pats var sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, līdz ierodas NMPD brigāde.
«Ko darīt, ja, veicot netiešo sirds masāžu, jūs jūtat, ka salūst riba. Vai turpināt masāžu, ja dzirdat, ka kaut kas nokrakšķ?» viltīgi smaidot, vaicā S.Vasiļevska. Ārsta palīdze pati atbild ar retorisku jautājumu: «Kas ir svarīgāk – salauzta riba vai atjaunota sirdsdarbība?» Salauztā riba cilvēkam pēc kāda laika sadzīs, bet, neveicot netiešo sirds masāžu, smadzenes vairs netiek apgādātas ar skābekli. Netiešā sirds masāža jāveic tik ilgi, kamēr izsīkst paša spēki vai atbrauc neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi.
Medicīnas nozarē nereti nākas saskarties ar personāla trūkumu, un NMPD nav izņēmums. Apgalvojumam, ka katru gadu mediķu skaits NMPD samazinās, piekrīt arī K.Galanders. «Mediķu trūkums Latvijā ir vispārzināma problēma. Tie ir gan ārsta palīgi, gan medmāsas, gan ārsti, jo daļa no tiem, kuri pabeidz medicīnas studijas, neizvēlas strādāt medicīnā, kā arī bieži vien gados vecāki mediķi izvēlas doties izdienas pensijā vai labāk atalgotā darbā, bet viņu vietā jaunie nenāk. Mediķu trūkums kļūst arvien aktuālāks, un, nenoliedzami, algu apmērs to ietekmē. Latvijas mediķu algas nav īsti konkurētspējīgas, ne tikai salīdzinot ar ārzemēm, bet arī Latvijas apstākļos, tāpēc strādāt medicīnā šobrīd Latvijā izvēlas tie, kuriem tas ir aicinājums un pat dzīvesveids.»
NMPD mediķi mēnesī nedrīkst strādāt vairāk par 240 stundām, kas skaitās normālais pagarinātais darba laiks. Alga tiek maksāta pēc tādas pašas likmes, kas ir līdz 160 stundām, un par virsstundām maksāts netiek. Šāda sistēma reiz ieviesta finansējuma trūkuma dēļ, jo valsts nevarēja atļauties maksāt par virsstundām. «Praktiski nevienam no mūsu darbiniekiem šī nav vienīgā darbavieta. Viņi uztur kvalifikāciju, strādājot citās ārstniecības iestādēs,» atzīst K.Galanders. Viņš arī atklāj, ka mediķi strādā ne tikai ārstniecības iestādēs, ir arī tādi darbinieki, kuru otrs amats nav saistīs ar medicīnu, piemēram, darbs restorānā par viesmīli. NMPD Zemgales reģionālajā centrā strādā cilvēks, kuram otra izglītība ir veterinārārsts, un viņš dodas uz darbu arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Lai gan NMPD strādā dažādi cilvēki, Atvērto durvju dienā vairākkārt tika uzsvērts, ka vissvarīgākais ir komandas darbs.
Fakti
• 2016. gada septembrī NMPD strādāja 3226 darbinieki, no kuriem 1797 bija sievietes un 1429 – vīrieši.
• Latvijā darbojas 190 NMPD brigādes 102 vietās.
• Somas, kuras mediķis nes līdzi uz katru izsaukumu, sver 12 kg.
• Vienas brigādes izbraukums pie pacienta vai uz nelaimes gadījuma vietu valstij izmaksā 93,91 eiro.
• NMPD mediķi 55 gadu vecumā, ja darba stāžs ir 25 gadi, var doties izdienas pensijā. Tādā gadījumā pensijas apmērs ir 60% no darba algas. Ja darba stāžs ir 30–35 gadi, pensiju veido 80% no darba algas.
