Ikdienas ziņu gūzmā liela daļa jaunumu ir jaunākās policijas hronikas, kurās biezā slānī apkopotas autoavārijas un citi baisi notikumi valstī. Katru dienu kāds autovadītājs cieš avārijā un kāds arī iet bojā.
Tikmēr VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) stāsta, ka «melnie punkti» uz Latvijas ceļiem būtiski samazinājušies un liela daļa bīstamo vietu esot novērstas. Kā tad īsti ir – bīstamo vietu uz ceļiem ir mazāk, bet avārijas notiek vairāk?
Iznīcina bīstamās vietas
Pēc LVC datiem, Latvijas autoceļi sasniedz aptuveni 70 tūkstošus kilometru un līdz 2015. gadam valstī bija reģistrēti gandrīz 888 tūkstoši automašīnu, tāpēc ir pilnīgi saprotams, ka reizi pa reizei gadās kāds ceļu satiksmes negadījums.
Pēdējo reizi «melnie punkti» uz Latvijas autoceļiem apkopoti 2013. gadā, kad LVC izveidoja karti ar bīstamajiem ceļu posmiem. Līdz tam brīdim konstatēti 58 «melnie punkti», kuros vairākkārt notikuši negadījumi. Izrādās, ka bīstamo vietu skaits ir samazinājies, jo, piemēram, no 2009. līdz 2011. gadam uz valsts autoceļiem bija 62 šādi punkti, savukārt no 2007. līdz 2009. gadam – 174. Par «melno punktu» tiek uzskatīta vieta, kur kilometra garumā trīs gadu laikā notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par «melno punktu» uzskatāms, ja negadījumi notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi. Šo punktu skaita samazināšanās ir pierādījums tam, ka mūžīgie ceļu remontdarbi devuši savu labumu un daļa nepareizi projektēto posmu ir mainīti.
Līdz 2015. gadam valsts veikusi apjomīgus ceļu būvdarbus 587 kilometru garumā, kas izmaksājuši aptuveni 180 miljonus eiro. LVC pārstāvji uzsver: «Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti infrastruktūras uzlabošanā Koknesē – uzstādīts apgaismojums, ierīkoti gājēju celiņi, uzbūvēta Daugavpils šosejai paralēlā iela, kā arī izveidots ar luksoforu regulējams krustojums. Un «melnā punkta» Koknesē vairāk nav.»
LVC skaidro, ka svaigāku informāciju par «melno punktu» atrašanās vietām apkopos nākamā gada sākumā, kad atkal būs pagājuši trīs gadi un varēs uzskaitīt notikušos negadījumus.
Autovadītāji vaino sevi
Autovadītāji uzskata, ka «melno punktu» uzskaitīšanai lielas jēgas nav. Tas noder vien informatīvos nolūkos, jo uz ceļa nav laika tos speciāli meklēt, uzmanīgam esot jābūt visur. Daļa aptaujāto skaidroja, ka neredz vajadzību veidot šādas kartes, jo ne jau tas «punkts» ir vainīgs negadījumos, bet gan paši braucēji. Viņi uzskata, ka labāk būtu informēt cilvēkus par to, kā jāievēro noteikumi, un būvēt ceļus, kas ir pārredzami un neradītu bīstamas situācijas.
Autovadītājs no Rīgas Valentīns Buliga uzskata, ka Rīgas apkārtnē «melno punktu» ir vairāk, nekā būtu pieļaujams. Jāuzmanās, protams, ir jebkurā vietā, bet par «punktiem» arī nedrīkst aizmirst, jo tas reizēm var palīdzēt. Pirmām kārtām pašiem jābūt uzmanīgākiem. Protams, reizēm ir vainīga arī ceļu kvalitāte, bet galvenais avāriju iemesls jau ir tas, ka cilvēki nav uzmanīgi un steidzas,» domā rīdzinieks.
Aija Pūķe piekrīt viedoklim, ka vairums ceļa negadījumu notiek cilvēku pašu vainas dēļ. Dažviet krustojumus ir grūti pārredzēt, jo priekšā saauguši koki vai krūmi un autovadītāji neredz tuvojošos spēkratus, tāpēc, īsu brīdi uzmetot aci, šķiet, ka ceļš ir brīvs. Tā ir problēma, ar kuru jācīnās katru gadu, jo iepriekš iztīrītais ātri vien aizaug un darbs jāsāk no gala. To apstiprina arī VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs,» kas šā gada laikā ceļu nomalēs izcirtusi krūmus aptuveni 84 hektāru platībā, uz laiku ļaujot labāk izvērtēt situāciju uz autoceļiem.
Mūžīgā sāpe – bedres
Uz jautājumu, kas visvairāk kaitina, braucot ar automašīnu, liela daļa autovadītāju kā vienu no iemesliem nosauc sen zināmās bedres. Tās lauž mūsu mašīnas jau ilgi un, lai kā ceļu aizlāpītu, pamanās uzrasties no jauna. Reizēm bedres ne tikai bojā auto, bet arī izraisa nopietnākas problēmas par nolietotiem amortizatoriem.
«Lieta, kas tiešām kaitina, ir notekūdeņu akas, tās varētu būt labāk veidotas un mazāk jūtamas, jo, braucot ar auto, riņķoju tām garām,» stāsta Juris, kurš ikdienā ļoti bieži pārvietojas ar savu automašīnu.
Jānis Roga, kuram autovadītāja apliecība ir jau no 1978. gada, pret auto vadīšanu attiecas ļoti nopietni un uzskata, ka tā būtu jādara arī citiem. Viņš novērojis, ka satiksmē cilvēki nerēķinās cits ar citu un tikai steidzas uz priekšu nepalaižot vai neizlīdzot. «Domāju, nav vērts veidot «punktu» kartes, jo ko tās dod? Mēs jau tos punktus varam norādīt, bet, ja ceļš nav pareizi projektēts un uzturēts, nekas nemainīsies, pat ja ievēros noteikumus. Manuprāt, tas, kāpēc notiek tik daudz negadījumu, ir vesels iemeslu kopums, ne vienmēr visu var norakstīt uz lielo ātrumu vai ko tamlīdzīgu. Ir arī tā, ka neievēro ātruma ierobežojumu un ieskrien posmā, kas ir briesmīgi bedrains, tad gan novaldīt auto ir ļoti grūti. Arī ar apdzīšanu ir problēmas, jo neievēro citus satiksmes dalībniekus, tikai dzen garām savu auto,» par avāriju iemesliem izsakās J.Roga.
Par bedrēm uz ceļiem sūdzas gandrīz visi autovadītāji, jo tās tieši ietekmē spēkratu tehnisko stāvokli un remonts ir dārgs process. Ļoti bieži nākas dzirdēt par negadījumiem, kas radušies bedru dēļ, jo vadītājs, izvairoties no sava auto laušanas, rada bīstamas situācijas sev un citiem. Ja bedrainā ceļa posmā netiek ievērots braukšanas ātrums, tad krietni palielinās iespēja pārsist riepu uz bedres malas, un tas savukārt var novest pie stūres nenovaldīšanas.
«Kopumā valstī šogad bedres saremontētas 351 949 kvadrātmetru platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā,» skaidro «Latvijas autoceļu uzturētāja» pārstāvji. Tomēr reālajā dzīvē ceļu remonts nedod tādu rezultātu, kādu vēlētos autovadītāji. Ja pie teikšanas būtu šoferi, tiktu aizlāpīts katrs caurums.
Ārvalstu pieredze
Visnedrošākā satiksme – Āfrikā
PASAULE. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ceļu satiksmes negadījumos 2010. gadā miruši aptuveni 1,25 miljoni cilvēku, Lai saprastu, cik nopietna ir situācija, šo statistiku var pārvēst laika joslā un secināt, ka kāds cilvēks pasaulē ik pēc 25 sekundēm mirst, ciešot avārijā.
Tikai 28 valstīm pasaulē izstrādāta likumdošana, kas pieprasa vai ierobežo visus piecus faktorus, kas var veicināt negadījumu, piemēram, braukšana dzērumā, ātruma pārsniegšana, nepiesprādzēšanās, aizsargķiveru nevalkāšana, bērnu autosēdeklīšu neizmantošana. Valstī, kurā nav izstrādāta šāda likumdošana, policija nevar sodīt autovadītājus par to neievērošanu.
Daudzu gadu garumā apkopotie statistikas dati liecina, ka visaugstākā iespējamība nomirt ceļu satiksmes negadījumā ir Āfrikas reģionā, bet viszemākā – Eiropas valstīs.
No visiem pasaules ceļu satiksmes negadījumiem aptuveni 23% notiek motociklistu vainas dēļ, 22% procenti gājēju izraisītas situācijas dēļ, 31% negadījumu vaininieki ir automašīnu vadītāji, un tikai 5% no visiem negadījumiem rodas autovadītāju vidū visvairāk nopelto velosipēdistu dēļ.
Veido speciālu programmu
AUSTRĀLIJA. Ceļu satiksmes negadījumi Austrālijā ir vieni no biežāk sastopamajiem negadījumiem valstī. Lai samazinātu cietušo skaitu un novērstu avārijas, valdība izveidojusi «Melno punktu» programmu, ar kuras palīdzību cenšas ierobežot nelaimes iespējamību. Visā valstī tiek noteikti bīstamie ceļu posmi un tie tiek izgaismoti ar signāllukturiem, lai padarītu tos pamanāmākus un brīdinātu vadītājus, kuri tajā brīdī šķērso posmu. Tāpat tiek veidoti apvedceļi, lai novadītu lielo mašīnu plūsmu no bīstamām vietām un izvairītos no ceļu pārslogošanas. Šāda programma valstij izmaksājusi aptuveni 700 miljonus Austrālijas dolāru. Valdība solījusi turpmāk pusi no ceļa nodokļiem novirzīt reģionālo ceļu attīstīšanai un remontam, lai uzlabotu negadījumu rādītājus un izvairītos no avārijām ārpus lielajām pilsētām.
Cer nepieļaut satiksmes negadījumus
LIELBRITĀNIJA. Lielbritānijas valdība 2016. gadā sākusi jaunu ceļu negadījumu apkarošanas programmu «EDWARDS», kuras mērķis ir veicināt tādas dienas pienākšanu, kurā nenotiek neviens ceļu satiksmes negadījums. Pašlaik Eiropā vidēji 70 cilvēku dienā cieš satiksmes negadījumos, un «EDWARDS» nolūks ir pasargāt visus satiksmes dalībniekus, ne tikai gājējus, bet arī autovadītājus un riteņbraucējus.
Viens no programmas punktiem paredz, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo ES robežās, interneta vietnē var iepazīties ar ceļu satiksmes noteikumiem, kas palīdzētu izvairīties no negadījumiem, un pēcāk zem tiem parakstās, noslēdzot tādu kā neformālu vienošanos un solot tos pildīt. Šobrīd parakstījušies ir aptuveni 82 tūkstoši cilvēku. Tāpat Lielbritānijā sistemātiski notiek izglītojoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem, kuros māca labas uzvedības noteikumus uz ielām gan gājējiem, gan autovadītājiem. Populāra ir programma, kurā jauniešiem tiek stāstīts, cik slikti ir vadīt automašīnu paģiru stāvoklī. Šo programmu sāk izmantot arī citas Eiropas valstis, tostarp Latvija.
Samazina atļauto ātrumu līdz 80 km/h
FRANCIJA. 2015. gada jūnijā Francijā mēneša laikā 360 cilvēku tika nogalināti ceļu satiksmes negadījumos. Izrādās, ka Francija ir viena no valstīm, kurās ļoti daudz cilvēku iet bojā avārijās, tomēr pēdējos gados rādītāji ir uzlabojušies. 2005. gadā avārijās miruši 5318 cilvēku, bet 2015. gadā jau daudz mazāk – 3384. Lai vēl vairāk ierobežotu avāriju iespējamību, Francijas valdība aizliegusi lietot mobilos telefonus braucot, kā arī neatbalsta tā dēvēto brīvroku sistēmu jeb «hands-free», jo arī runāšana var novērst uzmanību. Tāpat tiek veiktas izmaiņas ātruma ierobežojumos un ierastie 90 kilometri stundā ārpus apdzīvotām vietām tiek nomainīti uz 80 kilometriem. Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs skaidrojis, ka šāds ātruma samazinājums varētu ietekmēt negadījumu skaitu, un noteikti atbalsta likumprojektu.
Francijā arī ļoti nopietni attiecas pret aculiecinieku atbildību. Ar likumu ir noteikts, ka ikviens, kurš redz ceļa negadījumu vai citu noziedzīgu darījumu, ir personīgi atbildīgs par palīdzības izsaukšanu cietušajiem. Ja tas netiek darīts, par to var piemērot naudas sodu līdz pat 75 tūkstošiem eiro, kā arī cietumsodu līdz pieciem gadiem.
