Zemgales Olimpiskā centra halli Latvijas un Igaunijas mačā par iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā līdzjutēji aizpildīja un pārpildīja līdz pēdējai iespējai. Vienā sektorā gan bija iekārtojušies savējos atbalstīt atbraukušie igauņi.
Līdzvērtīgajā cīniņā tomēr piekāpšanās
Lai arī cīniņš jau kopš pirmajām izspēlēm norisinājās līdzvērtīgs, rezultatīvāk tās spēja noslēgt viesi, un līdz ar piecām serves kļūdām mūsējiem 17:25. Toties otrajā setā scenārijs mainījās. Pēc 5:2 Latvijas labā igauņi ņēma pusminūtes pārtraukumu, vēlāk centās variēt ar spēlētāju maiņām, taču latviešu gājienu pretī uzvarai setā apturēt neizdevās (25:16).
Trešais sākās pagalam neveiksmīgi – pirmajā tehniskajā pārtraukumā jau sešu punktu deficīts (2:8), otrajā – astoņu. Uzticīgajiem līdzjutējiem par prieku turpinājumā gan izdevās panākt cerīgu piecu punktu izrāvienu (12:18) un galotnē no 16:24 tikt vēl trīs punktus tuvāk, tomēr noslēgumā 19:25.
Ceturtajā setā prasmīgai pretinieka servju uzņemšanai un atzīstamai mūsējo darbībai aizsardzībā igauņi lika pretī to pašu, bet pie tīkla bija nedaudz veiksmīgāki (pārtraukumos 8:6 un 16:13), līdz pēc 14:17 latviešiem izdevās lauzt spēles gaitu, panākt 18:18, no 20:20 pārņemt vadību un to vairs neatdot (25:22).
Piektajā cēlienā, mājiniekiem esot viena divu punktu atstatumā, intriga saglabājās līdz 12:14, kad kārtējo punktu ar vienu no saviem daudzajiem rezultatīvajiem uzbrukumiem nopelnīja Hermans Egleskalns, taču nākamais jau pēc viņa kļūmes servē tika igauņiem, un divarpus stundu ilgais mačs bija galā. Neraugoties uz iznākumu, līdzjutēji, kājās stāvot, sveica savus varoņus, kas cienīgi bija turējušies pretī starptautiskajā arēnā daudz pieredzējušākajiem igauņu volejbolistiem.
Mača kopiespaids – cerīgs
«Spēle bija laba,» atzina mazie Vircavas volejbolisti Gatis un Daniels, kas paši bija strādājuši pasākuma labā, steidzot pēc katra vīru kritiena sakopt sausu laukuma grīdu. Zēnu trenere Sigita Roziņa atklāj, ka vircavniekiem jau kuro gadu tiek uzticēts apkalpot starptautiskas sacensības un šī varētu būt jau trešā «paaudze», kas ne vien paši trenējas volejbolā, bet prot arī sakopt grīdas, noslaucīt un padot bumbas jau lielākiem meistariem.
Latvijas izlasē pārliecinošs līderis bija H.Egleskalns, kas guva 27 punktus, 19 punktu Romāna Sauša rēķinā, septiņus tajā ierakstīja Ruslans Sorokins, pa sešiem – Toms Švāns, Toms Vanags un Andis Cimoška, trīs pievienoja arī lielākajā daļā citu veiksmēs asistējošais saspēles vadītājs Deniss Petrovs, uzdevumu augstumos pārsvarā epizožu bija libero Ingars Ivanovs, izgājuši uz maiņu, komandā iekļāvās Artis Caics, Renārs Buivids un Aivars Petruševičs.
Katra volejbolista lomu laukumā un mača iznākumā gan nenosaka tikai statistika, ko var teikt arī par serves laukumā un tāpat pirmajā līnijā atbildīgos brīžos nenodrebējušā «Poliurs/Ozolnieki» pirmā tempa spēlētāja A.Cimoškas (attēlā – nr.6) debiju izlasē un tās pamatsastāvā. «Cenšos pierādīt sevi, izmantot man dotās iespējas,» pēcspēles sarunā ar «Ziņām» Andis atzina, ka, salīdzinot ar kvalifikācijas otrās kārtas mačiem Slovākijā un Horvātijā, pašu mājās bijis lielāks saspringums, īpaši jau pirmajā setā. «Tur bija spēle pēc spēles, prātu pa starpām varēja vairāk atslābināt. Tagad nedēļu gatavojāmies un gaidījām. Spriedzi vairoja arī atbildība savu skatītāju priekšā,» Andis spriež, ka no šā viedokļa atbildes mačā svētdien Igaunijā varētu būt pat vieglāk.
Divu spēļu summā uzvarētāju noteiks pēc kopvērtējuma punktiem – uzvara ar 3:0 vai 3:1 dod trīs punktus, panākums ar 3:2 – divus, zaudējums ar 2:3 ļauj saņemt vienu, bet 0:3 vai 1:3 atstāj bez punktiem. Latvijas izlase pagaidām tikusi pie viena punkta, bet igauņi nopelnījuši divus. Ja pēc abām spēlēm komandām būs vienāds punktu skaits, tiks spēlēts izšķirošais, tā dēvētais zelta sets.
