Grieķijas lielākā sala Krēta Latvijas iedzīvotājiem ir populāra vasaras atvaļinājumu pavadīšanas vieta. Jūlija vidū turp devās arī «AutoMedia.lv» komanda.
Ja neesat no tiem, kuri nedēļu vai pat vairāk spēj nodirnēt kādas dienvidzemes viesnīcas pludmalē, kur rokas stiepiena attālumā arvien būs bārs ar atspirdzinošiem dzērieniem, izkustoties tikai līdz tuvējiem suvenīru veikaliem, nav jēgas tērēties pieczvaigžņu un pat četrzvaigžņu viesnīcai. Pilnīgi pietiekamas ērtības Krētā bija pieejamas arī trīszvaigžņu hotelī – ērta istabiņa ar balkonu, labierīcības ar dušu, gaisa kondicionieris un ledusskapis. Vairāk nekas arī nav nepieciešams, ja viesnīcu atstājat agri un jaunu iespaidu bagāti atgriežaties vēlu vakaros. Papildus vēl āra baseins, kur paveldzēties no rīta un vakarā.
Svarīgie sīkumi
Izvēloties tūrisma aģentūras piedāvājumu, ir vērts lūkoties, lai brokastis viesnīcā būtu iekļautas ceļojuma cenā, jo tā ik dienu ietaupīsiet vismaz vienas ēdienreizes izdevumus. Vēl vajadzētu, lai cenā ir iekļauts pārbrauciens no lidostas uz viesnīcu un atpakaļ, jo citādi šis pakalpojums var izmaksāt ievērojamu summu. Mums viss minētais bija un nedēļu ilgs ceļojums divām personām, ieskaitot lidmašīnas biļetes abos virzienos, izmaksāja vien 498 eiro. Piebildīsim gan, ka ceļojums tika iegādāts laikus – jau ziemas beigās izstādē «Balttour», kad aģentūru piedāvājumi ir īpaši izdevīgi. Iesakām! Taču ne mazāk interesantus piedāvājumus nereti var uziet arī pēdējā brīdī.
Ja ceļojums pirkts ar aģentūras starpniecību, tūroperatora partneri ārzemēs ik dienu piedāvā grupu ekskursijas uz populārākajiem apskates objektiem. Taču tās, salīdzinot ar minēto ceļojuma iegādes pamatsummu, izrādījās ļoti dārgas. Katra virs 100 eiro, neskaitot ēdienreizes un ieejas biļetes objektos. Taču uz operatora organizēto sapulci pirmajā dienā aizgājām. Bija vērts, jo bez maksas uzzinājām galveno par populārākajiem apskates objektiem un ekskursiju maršrutiem.
Tad nu vien atlika iegādāties puslīdz pieņemama mēroga tūrisma karti un doties patstāvīgi iepazīt vienu no civilizācijas vēsturē leģendārākajām Vidusjūras salām.
Divus vai četrus riteņus?
Ja nolemts doties uz Krētu un mērķis ir redzēt pēc iespējas vairāk, būs izdevīgi, ja viesnīca atradīsies salas trešajā lielākajā pilsētā Retimno. Visas trīs Krētas lielākās pilsētas – Hanja, Retimno un galvaspilsēta Iraklija – izvietojušās salas ziemeļu pusē Egejas jūras piekrastē. Retimno atrodas aptuveni pa vidu starp Hanju un Irakliju, kā arī puslīdz pa vidu visai salai. Tātad no Retimno ir izdevīgi doties gan uz salas rietumu, gan austrumu galu. Savukārt Krētas dienvidu krasts nosacīti ātri sasniedzams no jebkuras lielākās pilsētas, jo sala ir gara (ap 200 kilometriem), bet salīdzinoši šaura (ap 20-40 kilometriem).
Ar mašīnu ceļot, protams, ir ērtāk nekā ar divriteņu braucamo, taču Krētā vasarā bez gaisa kondicioniera ir grūti (ap 30 grādiem ēnā), bet vēsināms auto nomas punktos izmaksā dārgāk. Vēl nospriedām, ka atrašanās kabīnē laupīs iespaidu spilgtumu, un izvēlējāmies lētāko motorolleru. Izvēle mūsu vēlmēm izrādījās teicama, jo kalnu ceļos divriteņu braucamais dāvāja vismaz dubultas emocijas. Iesakām aprobežoties ar 125 kubikcentimetru braucamo, jo diviem vidēja svara ceļotājiem tas ir pilnīgi pietiekami arī kalnainajā Krētā. Niknāks skūteris būs dārgāks, bet motocikls – vēl dārgāks. Mūsējais izmaksāja 25 eiro par diennakti. Tiesa, 125 kubikcentimetru braucamais jau paģēr A kategorijas vadītāja tiesības.
Trijās dienās nobraucām mazliet vairāk nekā 700 kilometru. Bijām galvenajos tūristiem izrādāmajos objektos, piemēram, pie idilliskā Kourna – vienīgā Krētas saldūdens ezera –, senajās Knosas pilsdrupās, kur mituši Eiropas senākās Minojas civilizācijas valdnieki, Hanjā un Iraklijā, kā arī salas pretējā pusē – gleznainos kūrortmiestiņos un venēciešu celtajā Frangokastello cietoksnī. Taču tā saucamais seno akmeņu tūrisms nebija mūsu galvenais mērķis. Mēs centāmies pabūt arī tur, kur tūristus nevadā. Redzējām, kā krētieši dzīvo savos salas vidienes ciematiņos, braucām cauri olīvu un apelsīnu birzīm, vizinājāmies pa sīkiem un nereti bīstamiem, bet ārkārtīgi gleznainiem kalnu celiņiem, kas tūristu kartēs nemaz netiek iezīmēti. Vietējie nereti bija šokā, kad stāstījām, kur esam braukuši. Un mums pat lielajās, tūristu pārpildītajās pilsētās nebija galvassāpju par sava braucamrīka novietošanu.
