– Ja sakām – Lūcija Ņefedova, domājam ievērojamo Jelgavas teātra
režisori. Ja sakām – Arvīds Matisons, nez kāpēc nāk prātā Matisons ne
tikai kā režisors vai aktieris, bet gandrīz vai viss Alunāna Jelgavas
teātris. Varbūt tāpēc, ka līdztekus režisora un aktiera pienākumiem tev
uzticētas arī direktora funkcijas?
Protams,
režisore ir režisore un joprojām veido izcilas izrādes. Bet kādam nācās
uzņemties arī organizēšanas un sagatavošanas funkcijas, kas mūsu teātrī
nebūt nav mazsvarīgākas kā citos, mazāki ir tikai štati un mērogi.
Jāsabalansē
iespējas ar varēšanu, lai varētu godam veikt arī šo izrādes gatavošanas
daļu. Lai taptu izrāde, jāiegulda liels darbs, pie tam ne tikai
radošais, bet arī tehniskais. Un man jābūt tādam kā visa šā procesa
virsvadītājam.
Nevaru žēloties, tie cilvēki, kas strādā, lai luga
tiktu «palaista tautās», darbojas ļoti apzinīgi, ar lielu entuziasmu un
teātra mīlestību. Ja kas tiek lūgts, tas arī tiek godprātīgi izdarīts,
bez lieka trokšņa (ja vien tie, protams, nav skaņotāji).
Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 13.–19. oktobra
«Zemgales Ziņās»
