Īpaši interesējoties par pilsētas lielajiem pasākumiem, visvairāk ārvalstu tūristu Jelgavā šosezon bija no Lietuvas.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šīs vasaras tūrisma sezonā (no maija līdz septembrim) Jelgavas Tūrisma informācijas centrā par desmit procentiem palielinājies ārvalstu ciemiņu skaits. Visbiežāk Jelgavu apmeklējuši ceļotāji no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Vācijas. Savukārt viens no nākamās sezonas izaicinājumiem būs jaunu tūristu piesaiste no Rīgas, «Ziņām» atzīst Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs.
Aizvien vairāk ārvalstnieku
Tūrisma centra pārstāve Liene Strazdiņa informē – pērn Jelgava atzīmēja 750 gadu jubileju, kas veicināja lielu tūristu interesi, bet arī šogad vietējie un ārvalstu viesi savos ceļojumu plānos iekļāvuši Jelgavas apmeklējumu. Tā 2016. gada vasaras tūrisma sezonas laikā Jelgavas Tūrisma informācijas centrā saņemts par pieciem procentiem vairāk informācijas pieprasījumu nekā šajā pašā periodā 2015. gadā.
Par desmit procentiem palielinājies arī ārvalstu tūristu skaits. Puse no viņiem Jelgavas Tūrisma informācijas centrā ir ceļotāji no Lietuvas, kuru skaits ar katru gadu palielinās. Desmit procenti no ārvalstu viesu skaita bijuši Igaunijas tūristi, deviņi procenti – Krievijas, bet septiņi procenti – Vācijas.
Joprojām populārākais objekts Jelgavā ir Trīsvienības baznīcas tornis, kur vasaras sezonā iegriezās par trim procentiem vairāk interesentu nekā pērn. Īpaši audzis tieši ārvalstu apmeklētāju skaits – par 20 procentiem. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāju skaits kāpis par sešiem procentiem, savukārt Jelgavas pili apskatījuši par desmit procentiem vairāk ciemiņu nekā 2015. gada vasaras tūrisma sezonā. No viņiem 23 procenti bija ārvalstu tūristi.
Novērtē «Karameļu darbnīcu» un kuģīti
Arī Jelgavas novada muižās tūrisma sezona bijusi aktīva, norāda Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs. Šajā sezonā ceļotāji varēja piedalīties novada muižu apceļošanas akcijā, kas arī veicinājusi interesi par šo objektu apmeklējumu. Piemēram, Elejas muižas Tējas namiņu, kas šogad pirmo sezonu vēra durvis pēc rekonstrukcijas, šovasar apmeklējuši nedaudz vairāk kā pusotrs tūkstotis interesentu. No viņiem 60 procentu devušies ekskursijās gida pavadībā, bet pārējie galvenokārt bijuši organizēto pasākumu apmeklētāji.
«Lielākais gandarījums ir par katru jauno tūrisma piedāvājumu, kas šajā sezonā veiksmīgi attīstījies, papildinot kopējo piedāvājumu. Ceļotāji atzinīgi vērtējuši sezonas jaunumu – ekskursijas «Karameļu darbnīcā» –, kā arī daudzi pilsētas viesi devušies izbraukumos ar kuģīšiem pa upēm, īpaši ar jauno – «Jūrmalu»,» min L.Strazdiņa.
Viņa norāda, ka Tūrisma centrs visa gada garumā veic individuālo tūristu aptauju, kurā intervē centra apmeklētājus par to ierašanās mērķi un gūtajiem iespaidiem. Viesi atzinīgi izsakās par pilsētas sakopto infrastruktūru, zaļo vidi un promenādēm Lielupes un Driksas krastos. Ceļotāji kā Jelgavas apmeklējuma izvēli min pilsētas ērto sasniedzamību ar vilcienu no Rīgas. Galvenokārt tūristus interesē ievērojamāko vietu apskate – Trīsvienības baznīcas tornis, Jelgavas pils, Vēstures un mākslas muzejs, Pasta sala ar smilšu skulptūru parku, savvaļas zirgi Pils salā un izbraukumi ar kuģīšiem pa Driksu un Lielupi. Tūristi no Lietuvas Jelgavā ierodas galvenokārt uz lielajiem pasākumiem, kā arī izrādīja interesi apskatīt smilšu skulptūru parku, kas apmeklētājiem bija atvērts visu vasaru.
«Nākamās tūrisma sezonas galvenais izaicinājums ir veicināt jaunu piedāvājumu izveidi. Kā viens no uzdevumiem jāmin tūristu piesaiste no Rīgas. Šogad Rīgas pilsētas svētkos Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs sniedza informāciju par Jelgavu, Jelgavas un Ozolnieku novadu. Novērojām tendenci, ka rīdzinieki ir ieinteresēti apmeklēt Jelgavu un apkārtni, kā arī tūristi, kas ierodas Rīgā, labprāt apskata arī citas Latvijas vietas, lai iegūtu kopēju iespaidu par valsti. Savukārt, atzīmējot Jelgavas un tās sadraudzības pilsētas Francijā Ruelmalmazones desmitgadi, plānots veidot tūrisma piedāvājumu ceļotāju piesaistei no Francijas,» tuvākās nākotnes plānus ieskicē L.Strazdiņa.
Ārzemju latvieši un Jūrmalas krievi
«Priecē, ka tūristi kļuvuši organizētāki. Viņi vairāk meklē internetā, plāno, zvana, piesakās. Piemēram, kad Dobelē notika Ceriņu svētki, pie mums ieradās vesels autobuss no Lietuvas. Savukārt sezonu atklājām jau februārī, kad grupa no Kurzemes atgriezās no Ledus skulptūru festivāla Jelgavā,» stāsta ģimenes uzņēmuma strausu fermas «Mazzariņi» pārstāvis Dainis Laugalis, piebilstot, ka tūrisma sezona saimniecībā joprojām turpinās.
Lai gan strausu fermas Latvijā ir jau no divtūkstošajiem gadiem, cilvēkiem interese par šiem uz planētas lielākajiem putniem joprojām ir liela. Tā šogad, saimniekiem piedāvājot iepazīties ar aptuveni 20 «galvām», kuru vidū ir ne tikai Āfrikas strausu sugas īpatņi, bet arī Austrālijas emu un Dienvidamerikas nandu, iegādāties izstrādājumus no strausu ādas, olu čaumalām un spalvām un pabužināt mīlīgos trusīšus, «Mazzariņos» ieradušies ap trīsarpus tūkstoši apmeklētāju no visas Latvijas un ārpus tās. Vasarā un rudenī aktīvi brauc skolēnu, kā arī senioru grupas. Tāpat saimniecību bieži sameklē tūristi no Krievijas, kas vasarā atpūšas Jūrmalā. «Jūtam, ka daudzi ir aizbraukuši no Latvijas – vasarā vecvecāki pie mums atved savus mazbērnus, kas jau latviski runā ar akcentu,» novērojis Dainis, uzteicot savu sievu Žannu un dēlu Dāvidu, kuri, nodrošinot stāstījumu arī krievu un angļu valodā, lielākoties arī uzņem tūristus saimniecībā.
Domās, ko tūristiem likt galdā
D.Laugalis atzīst, ka tūrisms kā saimniecības blakusnozare šosezon bijis liels atspaids visā saimniekošanā, jo lielajiem un Latvijā līdz galam neizpētītajiem putniem nav šķīlušies cāļi. Tas savukārt prasījis papildu pūles, laiku un finanses, lai nodrošinātu pēctecību. Tomēr «Mazzariņi» aktīvi domā arī par tūrisma piedāvājuma attīstību. «Saimniecībā pavadītais laiks ir no 40 minūtēm līdz stundai. Esam sapratuši, ka ciemiņi arī labprāt kaut ko uzkostu, tāpēc savu iespēju robežās centīsimies to nodrošināt,» plāno Dainis.
Šādu spiedienu neizjūt sevi par brīvmākslinieku dēvējošais pazīstamais Ozolnieku motosportists un treneris Alfrēds Zamockis, kurš pirms teju desmit gadiem Ozolniekos izveidojis motosporta ekspozīciju. Tajā apskatāma sporta motociklu kolekcija, motosportistu tērpi, balvas, karogi, speciālā literatūra un citi arī ar šo sporta veidu nesaistīti priekšmeti, piemēram, seni radioaparāti, mūzikas instrumenti, pulksteņi un gludekļi.
«Apmeklējums ne īpaši palielinās, ne samazinās. Mēnesī ierodas viena divas grupas, arī individuālie interesenti. Pats bieži esmu izbraucis, tāpēc nākas arī atteikt. Šī ekspozīcija ir ļoti specifiska, tāpēc vairāk ierodas tie, kurus interesē motosports. Skolēniem līdz kādai 5. klasei gan atsaku, jo viņi šo vietu uztver kā rotaļu laukumu,» stāsta A.Zamockis. Viņš pieņem tikai tos ciemiņus, kuri iepriekš pieteikušies, bet ieejas maksu atstājis viņu pašu ziņā.
