Sākot ar šo nedēļu, līdz gada beigām Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi Jelgavas tiesā sākusi pilotprojektu, kura mērķis ir veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās un jo īpaši ģimenes konfliktu risināšanā.
Jelgavas tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane stāsta, ka viņas praksē mediācijas procesā ir atrisinājusies viena ģimenes strīda lieta. «Tādu strīda risināšanas iespēju paredz nesenie Civilprocesa likuma grozījumi, un ir ļoti labi, ka Jelgavā bāriņtiesa jau piedāvā mediācijas pakalpojumus. Tādējādi šāds izlīgums bija iespējams. Tagadējais pilotprojekts atļaus šo iespēju piedāvāt plašāk, turklāt ne tikai ģimenes strīdos,» spriež L.Ašmane. Viņa prognozē, ka šomēnes no Jelgavas tiesas mediatoriem var nodot risināšanai piecas jau iesāktas civillietas, kas galvenokārt saistās ar ģimenes strīdiem.
Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece teic, ka līdz šim mediācijas procesā lietas galvenokārt risinātas Rīgā. Pilotprojekta mērķis ir šo praksi darīt pazīstamāku citviet Latvijā. Līdz gada beigām ikvienam, kurš nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt šādā ceļā. «Uzsākt mediāciju vai tiesāties – tā ir pušu brīvprātīga izvēle,» paskaidro K.Dārzniece.
Ja puses izlems iet mediācijas ceļu, bet tiesas process jau būs uzsākts, likums noteic tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad tiesā būs saņemts apliecinājums par mediācijas rezultātu, bet šis laiks nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Turklāt, ja mediācijas procesā tiks panākta abpusēja vienošanās un lietā tiesvedība izbeigta sakarā ar pušu izlīgumu vai prasības atsaukšanu, Civilprocesa likums paredz iespēju saņemt arī tiesā iemaksātās valsts nodevas atmaksu 50 procentu apmērā.
Mediācija ļauj strīdniekiem izprast savas patiesās vajadzības un intereses, tādējādi iespējams sasniegt rezultātu, kurā abas puses ir guvušas šo interešu un vajadzību apmierinājumu. Šāds rezultāts ne vienmēr ir panākams tiesājoties, kur strīda risinājuma iespējas ir atkarīgas no pušu pieteiktajām prasībām. Īpaši ģimenes strīdos, kuros iesaistīti bērni, svarīgi ir mediācijas ceļā ļaut konfliktējošajām pusēm atjaunot savstarpējo komunikāciju, tādējādi radot iespēju arī turpmāk kopīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Ģimenes konfliktos šāda iespēja ir īpaši būtiska, jo atstāj ietekmi ne tikai uz konkrēto pāri, bet arī uz viņu bērniem.
