Atzīmējot 190. gadskārtu, kopš dzimis zinātnieks, teologs, kultūras un
sabiedriskais darbinieks Augusts Bīlenšteins (1826–1907), Dobeles
Novadpētniecības muzejs 20. oktobrī organizē zinātniskos lasījumus, kuru
mērķis ir godināt viņa personību un aktualizēt daudzpusīgās darbības
rezultātus, informē Dobeles novada pašvaldībā.
A.Bīlenšteina piemiņai
veltītajā pasākumā izskanēs vairāki referāti, kas saturiski pieskarsies
jomām un tematiem, kas saistījuši vācbaltiešu zinātnieku. Lasījumus
atklās Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors
Guntis Zemītis, kurš savā referātā apskatīs A.Bīlenšteina devumu
Latvijas senāko iedzīvotāju izpētē. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un
mākslas muzeja vēstures speciāliste Zenta Broka-Lāce prezentēs pētījumu
par A.Bīlenšteinu kā vienu no arheoloģijas pamatlicējiem Latvijā,
raksturojot viņa veikumu Latvijas senākās vēstures izpētē.
Zinātniskie
lasījumi aptver starpdisciplināru tēmu loku, tādēļ viens no referātiem
pieskarsies A.Bīlenšteina pētnieciskajai interesei par Kurzemes guberņā
lietotajām mērvienībām. To, kādi labības mēri Kurzemē izmantoti 19.
gadsimtā, atklās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturniece
Austra Ziļicka.
Pētnieku uzmanības lokā ir arī A.Bīlenšteina darbība
valodniecībā. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieks
Ojārs Bušs referēs par A.Bīlenšteina vietvārdu izpēti. Savukārt viņa
darbību folkloristikā tuvāk izpētījuši Latviešu folkloras krātuves
pētnieki Guntis Pakalns un Māra Vīksna.
Ar priekšlasījumu par
A.Bīlenšteina bērnu darbību Latvijas kultūras vēstures izpētē uzstāsies
tulkotāja Ināra Korsaka. Zinātnisko lasījumu noslēgumā referātu par
A.Bīlenšteina meitas Martas pētījumu par audumu krāsošanu ar augiem
piedāvās Kristīne Tilgnere. Nobeigumā paredzēta diskusija, kuras
pamatjautājums būs: ko iesākt ar Augustu Bīlenšteinu un viņa atstāto
mantojumu 21. gadsimtā?
Foto: vieglicelot.lv
