Deputātu ienākumi gada laikā auguši par 30 procentiem.
Kā ik katru gadu, pavasarī deputāti, nodrošinot savas darbības atklātumu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā amatpersonu deklarācijas. Sensāciju šā gada deklarācijās neatrast, vairums deputātu dzīvojuši «no rokas mutē».
Spriežot pēc deklarācijām, deputātiem pagājušajā gadā bija iespējams darboties un realizēt savas dotības 16 komitejās, komisijās, padomēs un darba grupās: Finansu komitejā, Pilsētsaimniecības komitejā, Izglītības, kultūras un sporta komitejā, Sabiedriskās kārtības un drošības komitejā, Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejā, Zemes komisijā, Privatizācijas komisijā, Izsoles komisijā, Dzīvokļu komisijā, Pabalstu komisijā, Administratīvajā komisijā, Valsts valodas atestācijas komisijā, Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā, Tirdzniecības licenču izsniegšanas darba grupā, Jelgavas tirgus pārraudzības padomē, Pašvaldības uzņēmumu pārraudzības padomē. Septiņās no tām darbojies (un visas apzinīgi uzrādījis deklarācijā) deputāts Aļģimants Burba. Šajā ziņā viņa rekordu tāpat kā 1998. gadā nav pārspējis neviens no deputātiem.
Taču komisiju uzskaitījums nebūt nav pilnīgs, jo liela daļa deputātu pret ienākumu deklarāciju aizpildīšanu izturējušies tikpat pavirši kā pret deputāta pienākumu pildīšanu. Likums «Par pašvaldībām» paredz, ka deputāti saņem atlīdzību par darbu deputātu komitejās un komisijās. Savukārt Korupcijas novēršanas likums prasa amatpersonām savās ienākumu deklarācijās norādīt visus amatus – gan tos, par kuru pildīšanu amatpersona saņem atlīdzību, gan arī tos, par kuriem to nesaņem. Deputāti Dace Olte, Voldemārs Strīķis, Harijs Veģeris, Agris Celms, Pēteris Miļūns un Jānis Bērziņš vispār nav uzskatījuši par vajadzīgu norādīt komitejas un komisijas, kurās darbojušies. Tādēļ arī nav saprotams, par ko minētie deputāti saņēmuši atlīdzību. Savukārt neviens no pārējiem deputātiem nav precīzi norādījis atlīdzības lielumu par darbu katrā no komisijām vai komitejām.
Jāizsaka nožēla, ka deputāti nav izpratuši Korupcijas novēršanas likuma mērķus – nodrošināt valsts amatpersonu darbības atklātumu, novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī un nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā. Ja deklarācijas netiek aizpildītas noteiktajā kārtībā, nav iespējams runāt par deputātu darbības atklātumu.
Ārpus šās publikācijas tēmas paliek jautājums par neskaitāmajām deputātu komisijām un komitejām, tas ir, par to lietderību. Vai tirdzniecības licenču izsniegšanai, pabalstu piešķiršanai, pasažieru komercpārvadājumu licencēšanai ir jāorganizē īpašas komisijas? Kādēļ gan ar to nevarētu nodarboties pašvaldības ierēdņi? Un kādēļ šādās komisijās «jādarbojas» deputātiem? Taču ne jau politisku apsvērumu dēļ. Acīmredzot deputāti šādā veidā kā lobiji īsteno kāda cita intereses, parūpējas par saviem draugiem, biznesa partneriem un galu galā par sevi pašu. Un tad, protams, atalgojums nav noteicošais.
Vairumam deputātu ir tik daudz amatu un darba vietu, ka rodas šaubas par viņu iespējām atlicināt laiku, lai iepazītos ar daudzskaitlīgajiem lēmumu projektiem, par ko deputāti katrā sēdē balso, un piedalītos pašvaldības problēmu risināšanā. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Voldemārs Strīķis reizē ir arī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Ekonomikas nodaļas vadītājs, Latvijas Zinātņu padomes loceklis, Latvijas Republikas Ministru kabineta Lauku attīstības konsultatīvās padomes loceklis, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības padomes loceklis, Latvijas Augstskolu rektoru padomes priekšsēdētāja vietnieks, Baltijas valstu Lauksaimniecības augstskolu rektoru padomes loceklis, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Lauksaimniecības augstskolu rektoru padomes loceklis un vēl trīs goda amatu – Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors, Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža akadēmijas ārzemju loceklis, kā arī Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis – nesējs. Kas gan no Goda doktora un daudzu padomju locekļa plašajām spējām tiek mazajai, provinciālajai Jelgavai ar tās sirgstošo pašvaldību?
Automašīnas gada laikā iegādājušies trīs deputāti: Agris Celms, Jānis Ozoliņš un Jānis Bērziņš. Savukārt lielāki naudas uzkrājumi izveidojušies tikai Voldemāram Strīķim (2975 lati, 600 dolāru) un Pēterim Miļūnam (1250 latu), kurš saņēmis mantojumu 4250 latu.
Kopumā deputātu ienākumi gada laikā palielinājušies par 30 procentiem. Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana alga ar piemaksām augusi vidēji par 543 līdz 670 latiem mēnesī. Tas ir pašsaprotami, jo pašvaldības finansu lietas taču kļūst arvien spožākas. Jurim Kaminskim, no Sporta skolas direktora pārtopot par Domes priekšsēža vietnieku, ienākumi gada laikā palielinājušies vairāk nekā divkārt – vidēji no 289 līdz 688 latiem mēnesī. Tiesa, J.Kaminskis pagājušajā gadā par 2500 latiem pārdevis īpašumu Kalnciema ceļā 12.
Ienākumi auguši deputātiem Harijam Veģerim – vidēji no 1389 līdz 1875 latiem mēnesī, V.Strīķim – no 964 līdz 1165 latiem, Pēterim Skudram – no 252 līdz 462 latiem, P.Miļūnam – no 120 līdz 709 latiem mēnesī, arī A.Celmam, D.Oltei, A.Burbam, Viktoram Valainim, Jānim Ozoliņam, Ēvaldam Dreimanim.
Savukārt ienākumi samazinājušies deputātam Jānim Bērziņam un – spriežot pēc deklarācijas – Velgai Vilciņai, kura turpinājusi strādāt par SIA «Efeja» komercdirektori, vidēji saņemot 60 latu mēnesī…
Atsevišķu deputātu deklarācijās ir dažas neskaidrības. Piemēram, A.Burba norādījis, ka strādā par meistaru ŪKSU – turpat, kur iepriekš A.Burba «piestrādāja» par pārraudzības padomes priekšsēdētāju. Taču algu A.Burba, spriežot pēc deklarācijas, ŪKSU nesaņem. Atliek secināt, ka A.Burba ir «goda meistars», tāpat kā viņa kolēģis V.Strīķis – Goda doktors.
J.Ozoliņš deklarējis viņam piederošās divas daļas SIA «Mazā Roma» ar kopējo vērtību
13 470 latu. Deputāts ir arī «Mazās Romas» direktors, savukārt SIA «Tonuss» – komercdirektors. J.Ozoliņa vidējie mēneša ienākumi (pirms nodokļu atvilkšanas) 1998. gadā bija 271,81 lats. Arī lielākus skaidrās naudas uzkrājumus iepriekšējā deklarācijā deputāts nebija uzrādījis, tādēļ visai «neskaidra» šķiet J.Ozoliņa «Mazās Romas» divu daļu izcelsme 13 tūkstošu latu vērtībā. Korupcijas novēršanas likums nosaka: ja periodā, par kuru iesniegta deklarācija, valsts amatpersona ieguvusi īpašumā, arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu, nekustamo īpašumu vai valsts institūcijās reģistrējamu transportlīdzekli, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru cena kopsummā vai atsevišķi pārsniedz ienākumu summu, ko attiecīgā valsts amatpersona ieguvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, šai valsts amatpersonai ir pienākums norādīt to ienākumu avotus, par kuriem iegūts attiecīgais īpašums. J.Ozoliņš savā deklarācijā nav norādījis šos «ienākumu avotus».
Savukārt deputāts P.Skudra deklarācijā norādījis, ka ieņem amatu Privatizācijas komisijā, kuras juridiskā adrese ir Rīgā, Kristapa ielā 30. Kas tā par privatizācijas komisiju, ko tā privatizē, kādu amatu tajā ieņem P.Skudra un kādu atlīdzību par to guvis, deputāts «piemirsis» norādīt.
