Būtiska dabas resursu nodokļa paaugstināšana ūdenim un iepakojumam no polistirola sadārdzinās ne tikai daudzas pārtikas preces, bet arī «rīvēs» vietējo ražotāju konkurētspēju.
Šāda situācija par realitāti var kļūt jau no 2017. gada, kad iecerēta dabas resursu nodokļa grozījumu spēkā stāšanās. Pašlaik nākamā gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi vētī Saeima. No šī nodokļa 2017. gadā paredzēts iekasēt 35,9 miljonus eiro, kas ir par 15 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots iekasēt (20,9 miljonus eiro) šogad. Līdzās dabas resursu nodokļa likmju paaugstinājumam par akmeņoglēm un CO2 tās paredzēts palielināt arī preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola par 41 procentu, kā arī ūdenim 29–44 procentu apmērā.
Jutīsim jau drīz
Dabas resursu nodokļa likmes palielinājums iepakojumam no polistirola piena pārstrādes uzņēmumu «Tukuma piens» neietekmēs tik lielā mērā kā nodokļu celšanās ūdenim, jo to izmanto tikai vienai nelielai daļai jogurta glāzīšu.
«Nedaudz izmaksas palielināsies, bet ne tik būtiski, lai mainītos produktu cenas veikalos. Savukārt nodokļa palielinājums ūdenim skars sāpīgāk, un pienāks kritiskā robeža, kad tas atsauksies uz produktu cenu. Droši vien tas notiks nākamgad,» spriež «Tukuma piena» direktors Ints Poškus. Viņš pagaidām nevar pateikt, cik liels būs uzņēmuma izmaksu vai produktu cenu pieaugums, jo tas vēl nav rēķināts. I.Poškus norāda: «Vienmēr ņemts vērā, ka visi šāda veida lēmumi ir pēkšņi un neprognozējami, noteikumu maiņa valstī nav skaidra, kad un kas notiks. Arī šoreiz nav saprotams, kāpēc ir tik liels nodokļa likmes pieaugums, un tam nepieciešams skaidrojums.»
Būtiski defekti
«Piedāvājums būtiski paaugstināt dabas resursu nodokli ir jāmēra ne vien pēc tā, cik tas papildus ienesīs valsts makā, bet arī kādu ietekmi radīs uz iedzīvotāju rocību, vietējo ražotāju (kuri maksā nodokļus un nodarbina cilvēkus) konkurētspēju ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu tirgos,» norāda Inčukalna Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Saeimas deputāte Inguna Sudraba parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē iepriekš pauda vēlmi zināt, kā piedāvātais likmju paaugstinājums, piemēram, ūdenim, ietekmēs ne tikai mājsaimniecības, bet arī pārtikas ražotājus, taču tiešas atbildes nebija. R.Feldmanis vērš uzmanību uz to, ka dabas resursu nodokļa likmes būtisks kāpums ietekmēs tieši Latvijā strādājošo pārtikas ražotāju konkurētspēju. «Pie mums lielākoties darbojas salīdzinoši mazi ražotāji, un viņiem jau pašlaik ir grūti sacensties ar lielajiem ražotājiem Polijā, kas ir centralizējuši liela apmēra ražošanu vienuviet, bet piedāvātais dabas resursu nodokļa pieaugums mūsu ražotājus vēl vairāk gremdēs,» secina R.Feldmanis. Viņaprāt, šis aspekts ir jāņem vērā vairāk par iekasējamiem papildu miljoniem eiro apmēru.
«Latvijas ražotāji nevar «apēst» tādus pieaugumus, un, ja gribam, lai šeit pārtikas pārstrādes rūpniecība attīstās, vēl jo vairāk – arī interesē potenciālos investorus, tad Latvijas valstij nevis jāpalielina izmaksas visādos veidos, bet gan jāpiedāvā instrumenti, kas, tieši pretēji, ļautu samazināt ražošanas tēriņus un kļūt konkurētspējīgākiem,» iesaka R.Feldmanis. Viņš norāda, ka dabas resursu nodokļa palielinājums par 41 procentu polistirola iepakojumam būtībā nozīmēs produkcijas, kas tajos iepildīta, cenas pieaugumu vai arī šo iepakošanas līniju pārorientēšanu uz eksporta tirgiem vai demontāžu. «Visi varianti ir slikti, bet vissliktākais būs demontāža un darbavietu likvidēšana,» teic R.Feldmanis. Viņš norāda, ka sabiedrība arī nav pārliecināta par efektīvu un lietderīgu šajā nodoklī iekasētās naudas tērēšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka grozījumi ir vērsti uz dabas resursu izmantošanas efektivitāti. Turklāt neesot arī plānots neko šajā projektā papildināt vai mainīt, jo grozījumi jau izdiskutēti ar uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka šis piedāvājums nozīmē, ka valdība ar savu lēmumu sadārdzinātu ūdeni iedzīvotājiem, arī pārtikas ražotājiem un citiem šī resursa izmantotājiem.
Cīņa bija valdībā
Iepriekš diskusijā Ministru kabinetā, apspriežot iecerētos grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve vērsa uzmanību uz to, ka nodokļu pacelšana atstās ietekmi uz ūdens tarifu, it īpaši uz mazāko pašvaldību ūdensapgādes uzņēmumu cenrādi.
A/s «Olainfarm» pārstāve Sandra Vilmane valdības sēdē aicināja dabas resursu nodokli virszemes un pazemes ūdenim paaugstināt pakāpeniski, nevis strauji. Savukārt viens no pārtikas pārstrādes uzņēmumu vadītājiem atzina, ka ideja palielināt dabas resursu nodokli ūdenim paaugstinātu gan izmaksas, gan arī realizācijas cenas un pat varētu ietekmēt konkurētspēju. Viņaprāt, politiķiem par šādu lēmumu būtu arī jāatbild, jo solījuši taču nodokļus nepaaugstināt.
«Protams, nodokļu paaugstināšana nav pozitīvi vērtējama, it īpaši, ja bija solīts nepaaugstināt. Šis bija kārtējais pārsteigums uzņēmumiem. Pozitīvi gan ir vērtējams, ka mums izdevās panākt dabas resursa nodokļa celšanu tikai par 30, nevis 50 procentiem, kā bija plānots sākotnēji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā konkurences apstākļus bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijas valstīs. Proti, Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis, un dabas resursu nodokļa strauja paaugstināšana konkurētspēju noteikti neuzlabotu,» iepriekš skaidroja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF). Uzņēmumiem tomēr izdevies izcīnīt labāko iespējamo variantu, tomēr fakts pats par sevi ir nepatīkams, saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.Bezalkoholisko dzērienu ražotāja «Cido» preses sekretāre Inese Lielpinka norādīja, ka uzņēmums ir sarēķinājis, par cik augs izmaksas, tomēr konkrētus skaitļus atturējās nosaukt.
«Protams, tas izmaksās nedaudz vairāk, jo dziļurbumus mēs izmantojam vairāku veidu minerālūdeņu, kā arī dzeramā ūdens ražošanā. Mums arī saimniecībā tiek izmantots ūdens no dziļurbumiem, tomēr labi ir tas, ka plānotais palielinājums tika samazināts. Kopumā tās nav dramatiskas summas,» norāda I.Lielpinka.
