◆ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube nolēmis pirms pilnvaru termiņa beigām pamest armijas vadību. Viņš turpinās pildīt NBS komandiera pienākumus, līdz Saeima apstiprinās nākamo komandieri. R.Graube aģentūrai LETA teicis, ka ir visilgāk dienējušais NBS komandieris šajā amatā un atvaļinās brīdī, kad ir apstiprināts NBS attīstības plāns turpmākajiem 12 gadiem, apstiprināts aizsardzības nozares budžets un valsts aizsardzības operatīvā plāna pēckrīzes versija.
◆ Pēc pacelšanās no Maltas lidostas avarējusi neliela lidmašīna un bojā gājuši pieci Francijas pilsoņi. Francijas Aizsardzības ministrija informē, ka lidmašīna «veikusi izlūkošanas misijas virs Vidusjūras» un ka trīs no bojāgājušajiem bijuši ministrijas darbinieki. Ministrija atteicās izpaust sīkākas ziņas par šo «izlūkošanas misiju» raksturu.
◆ Turcijā par saistību ar apvērsuma mēģinājumā apsūdzēto islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu aizturēti vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku. Vēl 3907 aizdomās turamie tiek meklēti, bet gandrīz 26 tūkstoši atbrīvoti. Kopumā kopš 15. jūlija neveiksmīgā militārā apvērsuma izmeklēšana veikta pret 82 tūkstošiem personu. Apvērsuma mērķis bija gāzt prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Pēc tam varasiestādes izvērsa tik plašas masveida tīrīšanas armijā, tiesās un civildienestā, kādas vēl nav pieredzētas modernās Turcijas vēsturē, izpelnoties Rietumu kritiku.
◆ Vismaz 59 cilvēki nogalināti un 117 nopietni ievainoti kaujinieku uzbrukumā Pakistānas policijas koledžai valsts dienvidrietumos. Uzbrukuma brīdī koledžā atradās apmēram 200 kadetu, daļu uzbrucēji saņēma gūstā. Vairums bojāgājušo ir policijas kadeti. Par uzbrukumu neviens grupējums atbildību nav uzņēmies, tomēr viens no armijas komandieriem ģenerālis Šers Afguns pavēstīja, ka, noklausoties uzbrucēju telefonsarunas, izdevies uzzināt, ka tie bijuši no kaujinieku grupējuma «Lashkar-e-Jhangvi».
◆ Pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES strauji audzis Apvienotās Karalistes pilsoņu pieteikumu skaits citu ES valstu pasu saņemšanai, atsaucoties uz laikrakstu «The Guardian», raksta LETA. Visvairāk pieteikumu saņemts Zviedrijā, strauji pieteikumu skaits audzis Dānijā, Itālijā, Īrijā. Pēc tautas skatīšanas datiem, ES ārpus Lielbritānijas dzīvo vismaz 1,2 miljoni britu pilsoņu.
