«Dievs joprojām mēģina jums iemānīt Dievu»
«Par Bībeli sarakstīts milzīgs daudzums grāmatu. Diemžēl dažas no tām veicinājušas vēlmi Bībeli nekad neņemt rokās. Te ir grāmata, kas varētu jūs iedvesmot Bībeli ar interesi atšķirt. Varbūt – pirmo reizi mūžā,» tā mācītājs Juris Rubenis izsakās par franciskāņu mūka Ričarda Rora darbu «Apslēptais Svēto Rakstu garīgums», nosaucot to par, viņaprāt, «labāko navigācijas sistēmu Bībeles teksta plašumos un dziļumos».
Daudz kam piekrītot, tomēr man, izlasot šo grāmatu, gribas teikt, ka tā noteikti nebūs Bībeles jaunatklājējam. Ja nu vienīgi tādam, kurš nekad nav saskāries ar reliģisko institūciju, dogmatiku un interpretāciju, bez kā nav iedomājama arī mūsu garīgā un kultūras telpa, bet spēj Svētos Rakstus «elpot» brīvi, tīri, bez vainas un kauna. Kā jau tas bijis paredzēts no Iesākuma, līdz Konstantīna I laikā kristietība kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju un «mēs sākām lasīt evaņģēliju no varas pozīcijām», raksta autors.
Tieši šī stīga – vēršanās pret fundamentālismu, Rakstu sagrozīšanu savās interesēs un reliģijas vārdā paveiktajām nelietībām – grāmatā ir viena no centrālajām. Kā mēģinājums beidzot saukt lietas īstajos vārdos, salīdzināties, atgriezties un reformēties. «Elles liesmas un sēra smaka, moralizējoša valoda vismaz šķiet kaut kas, pie kā turēties un kas visu saliek savās vietās,» asi cērt R.Rors, piebilstot – lai nu kam, bet viņam ir tiesības kritizēt Baznīcu, kura kopā ar visu kultūru iesprūdusi atalgojuma un soda sistēmā, jo ir tai piederējis jau kopš bērnības un veltījis sevi dziļiem, garīgiem meklējumiem.
Tāpēc jau šī franciskāņu mūka atziņai, ka «evaņģēlijs ir pārsteigums, kas visu apgriež otrādi», ir tāds svars, kas iekustina cilvēka dziļāko būtību. R.Rors to sauc par patību, kas vienkārši atšķīrusies un aizmaldījusies no Dieva, kļūstot par ievainotu, neīstu un līdz ar to trauslu, nabadzīgu un nedrošu. Taču tajā nav nekāda nosodījuma – Dievs cauri gadsimtiem, cilvēces un cilvēka aizaugušajiem apziņas slāņiem nemitīgi saucis, aicinājis un «mēģinājis sevi iemānīt», lai atvestu mielastā pie bagātīgi klāta galda.
«Dievs ir nevis ideja un sistēma, bet kopība un attiecības, kurās ir vieta pilnīgi visam. Dievs nebaidās no kļūdām. Viņš vienmēr izredz cilvēkus un pavisam burtiskā nozīmē rada sev draugus. Sētnieks var pazīt Dievu daudz labāk nekā teoloģijas doktors. Dievs ierodas pie mums, maskējies kā mūsu pašu dzīve.» Šie ir tikai daži domugraudi no «Apslēptā Svēto Rakstu garīguma», aicinot nebaidīties un būt ar «iesācēja prātu» garīgajos meklējumos, pieņemot, ka noslēpuma un prātam neaptveramā būs vairāk, bet tajā mirdzēs silta gaisma. Šai grāmatai tāpat būs vajadzīgs laiks un, iespējams, kādam blakus ne tikai Bībele, lai ielūkotos minētajās Rakstu vietās, bet arī svešvārdu vārdnīca. Taču tas noteikti būs to vērts, un pieļauju, ka izraisīs tādu pašu sajūsmu kā Viljama P.Janga grāmata «Būda», kur Dievs pārtop melnādainā sievietē pie pavarda katla.
Sadarbībā ar grāmatu apgādu «Zvaigzne ABC»
