Uz Latvijas fona Jelgavas rajonā nebūt nav sliktākais ceļu stāvoklis.
– Uz Latvijas fona Jelgavas rajonā nebūt nav sliktākais ceļu stāvoklis. Līdzekļus saplānojam tā, lai uzturēšanas darbus varētu veikt katrā pagastā vienādi, tāpēc tikai retais ceļš nav izbraucams. Turpretim Latgales pusē situācija ir daudz kritiskāka, – spriež Jelgavas rajona Autoceļu fonda padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Ar katru gadu ceļu uzturēšanai no Valsts autoceļu fonda tiek atvēlēts arvien mazāk līdzekļu.
– Pašlaik no akcīzes nodokļa 50 procentu teorētiski tiek atvēlēts ceļu remontam, diemžēl uz to paļauties nevaram, jo, piemēram, pagājušajā gadā Jelgavas rajonam vajadzēja saņemt 350 tūkstošu latu, bet reāli tika piešķirts tikai 210 tūkstošu. Valdība to skaidro ar degvielas akcīzes nodokļa nepilnīgu ieņēmumu valsts kasē. Atliek vien šim apgalvojumam ticēt, jo pārbaudīt to nav mūsu spēkos, – secina Z.Caune.
Latvijā ar degvielas tirdzniecību nodarbojas ap 200 firmu. Valsts institūcijām kļūst arvien grūtāk tās izkontrolēt, tāpēc jau tuvākajā laikā paredzēts samazināt šo firmu skaitu. Ziedonis Caune gan neuzskata, ka ar to būs atrisinātas visas problēmas.
– Jelgavas rajona pašvaldībām ceļu sakārtošanai līdzekļi tiek sadalīti pēc četriem kritērijiem – ceļu kopgarums pagastā, reģistrēto transporta līdzekļu skaits, iedzīvotāju skaits un ielu kopgarums. Papildus tam esam izveidojuši rezerves fondu, kurā iepriekšējos gadus ieskaitījām līdz 25 procentiem no ienākušajiem līdzekļiem. Šī nauda bija paredzēta lielākiem darbiem kādā no pagastiem. Nesen tieši par šiem līdzekļiem tika uzcelts tilts Līvbērzes pagastā pār Svētes upi. Diemžēl pēdējā laikā vairs nevaram lieliem darbiem tik daudz atvēlēt. Tagad rezerves fondā nonāk tikai līdz pieciem procentiem no Autoceļu fonda naudas, un tā glabājas īpaši neatliekamiem pasākumiem. Vairāki pagasti jau izteikuši vēlmi fonda līdzekļus ieguldīt tieši viņu pašvaldības ceļos, – stāsta Ziedonis Caune.
Šogad rezerves fonda stāvoklis kļuvis īpaši neskaidrs, jo pašvaldību vadītāji pēc pieredzes zina, ka uz valdības solījumiem atdot nesamaksāto naudu nevar paļauties. Iespējams pat, ka šādas naudas nākamgad vispār nebūs.
Tā ir tikai daļa grūtību, kas jāpārvar pašvaldībām, lai uzturētu ceļus normālā stāvoklī. Jelgavas rajonā situācija vēl nav tik kritiska, bet kopumā Latvijā ceļu stāvoklis pasliktinās katru brīdi un arvien vairāk kilometru kļūst neizbraucami. Tieši tāpēc Latvijas Ceļinieku asociācija rīkoja politisku konferenci «Ceļu tīkla sabrukums – drauds valsts tautsaimniecībai», kurā sprieda par steidzamākajiem darbiem, kas būtu jāveic, lai Latvija nekļūtu par neizbraucamu zemi. Konferencē piedalījās ministri, deputāti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības firmu speciālisti un uzņēmēji. Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts pašreizējais zemais finansējums ceļu remontam un tā iespējamās sekas. Asfalta seguma atjaunošanai nepieciešamo naudas līdzekļu deficīts jau sasniedzis 311 miljonu latu un katru gadu palielinās vēl par 89 miljoniem. Tādēļ konference aicināja valdību atzīt autoceļu attīstību par vienu no valsts prioritātēm, atjaunot lauku ceļu programmu, kas ir vitāli nepieciešama ikviena pagasta attīstībai, izstrādāt programmu pakāpeniskam un mērķtiecīgam degvielas akcīzes nodokļa procentuālā sadalījuma palielinājumam no 50 līdz 85 procentiem par labu ceļu nozarei, uzlabot un stingri uzraudzīt akcīzes nodokļa iekasēšanas gaitu.
Iecerēts iesniegt arī labojumus budžetā, kas paredzētu jau šajā gadā degvielas akcīzes nodokļa sadalījumu palielināt līdz 60 procentiem.
Ziedonis Caune piebilst, ka kritiskākajās vietās Latvijā ceļu stāvoklis var radīt draudus paredzamajai administratīvi teritoriālajai reformai. Piemēram, Latgalē pēc reformas dažviet varētu izveidoties situācija, ka ceļi, kas ved uz pašvaldības jauno centru, ir neizbraucami un cilvēki nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Pašvaldību vadītāji gan vēl nav zaudējuši cerību, ka valdība ņems vērā viņu ieteikumus un lauku ceļi līdz tik katastrofālam stāvoklim nenonāks.
Sabrucis asfalta segums uz valsts ceļiem
Autoceļu nozīme; Sabrukušo asfalta posmu kopgarums, km; Procentuāli no attiecīgās nozīmes ceļu tīkla garuma
Galvenie 58 3,6
Pirmās šķiras 411 10
Otrās šķiras 395 16,3
Kopā 864 11
