Dobeles Amatu mājas kolektīvs pārliecinājies, ka šāda vieta ir nepieciešama.
Kamēr Jelgavā vēl tiek strādāts, lai izveidotu vietu, kur kopt un mācīties senās amatu prasmes, Dobelē jau vairākus gadus darbojas Amatu māja. Tā nav ne muzejs, ne izstāžu zāle, teic Dobeles pilsētas Kultūras nama direktore Lelde Klusa un Amatu mājas vadītāja tautas lietišķās mākslas metodiķe Eva Kulmane. Tā ir vieta, kur rādīt un mācīties senos amatus – šeit var aust, adīt, tamborēt, pīt, darināt rotas, grebt karotes, cept pankūkas, dzert tēju un izstādēs apskatīt amatnieku veikumu.
Atvērta ikvienam
Dobeles Amatu māja piedāvā programmas bērniem un jauniešiem, pieaugušajiem, kā arī jaunlaulātajiem, taču paralēli norit arī citas nodarbības. «Otrdienās mums ir keramika, trešdienu pēcpusdienās nāk tautas lietišķās mākslas studijas «Avots» adītājas, kurām var pievienoties ikviens. Ceturtdienās ir folkloras vakars kopā ar folkloras kopu «Puduris». Piektdienas ir metodiskās dienas, kad visu apkopojam un plānojam, bet sestdienās bieži ir kāda no radošajām nodarbībām vai meistarklasēm, uz kurām var nākt jebkurš interesents,» stāsta E.Kulmane. Savulaik piedāvāts iepazīt arī nacionālo virtuvi, taču tagad tā pārcēlusies ārpus mājas sienām visos lielajos svētkos, tai skaitā Amatu mājas organizētajos gadatirgos Jurģu, Jāņu, Mārtiņdienas un Ziemassvētku laikā, kā arī citās gadskārtās. Pirmdienās un svētdienās Amatu māja ir slēgta, bet svētku laikā tās durvis būs vaļā arī svētdienā.
«Jau no paša sākuma mūsu devīze bija, ka esam atvērti ikvienam,» teic L.Klusa, stāstot, ka Amatu māju apmeklējuši arī bērni un pieaugušie ar invaliditāti. Ziemas saulgriežu laikā pieprasītas ir Ziemassvētku vecīša darbnīcas, piparkūku cepšana, rotājumu gatavošana. Iesaistās arī Dobeles teātra studija, kas ar pašvaldības sarūpētu paciņu iepriecina tos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Februārī tiek rīkotas sveču liešanas darbnīcas, savukārt, sākoties vasaras brīvlaikam, Amatu mājas radošajās darbnīcās tiek gaidīti bērni un jaunieši. Šovasar kopā ar meistariem meitenes šuva adatu spilventiņus, savukārt puikas greba karotes. Sevišķs prieks bijis par zēnu ieinteresētību. Amatu mājā var apgūt arī jaunākas prasmes, piemēram, veidošanu no polimērmāla.
Meistari brauc arī no Rīgas
Amatu māja atklāta 2010. gadā, bet tās pirmsākumi meklējami pirms teju desmit gadiem. 2007. gadā Dobeles pašvaldība iesaistījās Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, lai veicinātu amatniecības pievilcību un attīstību. Projektā ap desmit pašvaldību vidū iekļūt palīdzēja gan tas, ka Dobelē jau gandrīz 50 gadu darbojas tautas lietišķās mākslas studija «Avots», gan kultūras nama īpašumā esošā ēka, kuru bija nepieciešams renovēt. Tā Dobeles Kultūras namam pieder kopš sešdesmitajiem gadiem. Savulaik ēka kalpoja kā dzīvojamais nams, tajā atradušās arī nodarbību telpas, vēlāk noliktavas, bet, pirms ēka pašā pilsētas centrā pārtapa seno amatu glabātājā, tajā atradās kurpnieka darbnīca. «Kultūras nams, tāpat kā pašvaldība, ilgu laiku domāja, ko iesākt ar šo ēku, jo laika zobs dara savu. Tad nāca projekta piedāvājums. Pagājušajā nedēļā pie mums viesos bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, kura atzīmēja, cik prasmīgi izmantoti Eiropas līdzekļi,» tā L.Klusa.
Kad vajadzēja izvēlēties specializāciju, kurā virzienā Dobeles Amatu māja darbosies, nolemts akcentu likt uz «smalkajiem» pilsētas amatiem, kas pamatā ir tekstilijas. «Mums nāca talkā vēsture, jo senāk šeit bijušas amatnieku apmetnes, vēlāk bodītes un lielais Dobeles tirgus laukums, kur tika pirkts un pārdots,» stāsta L.Klusa. Tomēr ceļš no sapņa līdz tādai Amatu mājai, kādu to redzam šodien, nebūt nebija ātrs un viegls. «Māja dzīvo savu patstāvīgu dzīvi ar tās cilvēkiem un ciemiņiem. Paši joprojām mācāmies un attīstāmies. Mūsu mērķis ir saglabāt senās amatu prasmes, nodot tās nākamajām paaudzēm un arī veicināt amatnieku uzņēmējdarbību,» stāsta L.Klusa.
Pamatā Amatu mājas kolektīvu veido «Avota» meistari, kas vada radošās darbnīcas un savas prasmes ierāda arī interesentiem. Tomēr ir arī meistari, kas Amatu māju atrod paši. Ja izveidojas grupa, kas vēlas apgūt kādas prasmes, meistars tiek speciāli meklēts. Tā Amatu mājai izveidojusies sadarbība ar keramiķi Dainu Petteri, kura Jelgavā lūkojusi pēc telpām keramikas darbnīcai. Dobelniekiem bijusi interese par keramikas nodarbībām, taču speciālistu, kas tās vadītu, nebija. Tāpēc L.Klusa un E.Kulmane priecājas, ka keramiķei ieteikta Amatu māja, ar kuru varētu veidoties sadarbība. Savukārt bijusī dobelniece Lilija Treimane, lai iemācītu celot un pīt jostas, brauc no Rīgas.
Gatavi veltīt sestdienas
Nozīmīgs Amatu mājas rīkots pasākums ir starptautisks amatnieku plenērs, kas pirmo reizi notika līdz ar mājas atklāšanu un šogad bija jau sestais. Sākumā pietika ar Amatu mājas telpām un teritoriju ap to, bet nu plenērs izaudzis tik tālu, ka jau otro gadu norisinājās Tirgus laukumā. Atzīmējot Amatu mājas dzimšanas dienu, plenērs tradicionāli tiek rīkots septembrī. Lielākā sadarbība ir ar lietuviešiem, piedalījušies arī igauņi. Katru reizi plenēram tiek dota tēma – šī gada vadmotīvs bija dažādu laiku mode. Interesenti varēja apgūt vilnas vērpšanu, celaiņu aušanu, dzijas krāsošanu, mauču adīšanu, slapjo un sauso vilnas velšanu, entrelaka lakatu un pērlīšu aproču adīšanu, radīt kreatīvas kurpes un kreklus. «Ir cilvēki, ar kuriem iepazīstamies meistarklasēs vai plenēros, ko viņi apmeklē kā vērotāji, bet vēlāk pieaicinām jau kā meistarus,» stāsta L.Klusa.
Dobeles Amatu mājā liels uzsvars tiek likts ne vien uz seno amatu izrādīšanu, bet arī mācīšanu. «Meistari savā nozarē strādā gadiem, bet kur atrast jaunos, kas būtu ieinteresēti kaut ko apgūt?» pārdomās dalās L.Klusa. Pašlaik Amatu mājā rit Valsts kultūrkapitāla fonda finansēta projekta «Zemgaļu raksti cauri laikiem II» nodarbības. Sešās oktobra un novembra sestdienās interesenti mācās aust un adīt. Kā stāsta E.Kulmane, atsaucība ir pat necerēti augsta – aušanas prasmes apgūt bija pieteikušies vairāk nekā 25, un tikpat vēlas arī iemācīties adīt vai papildināt savas zināšanas. Lielākoties nodarbības apmeklē vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, jauniešu ir mazāk. Projektā iesaistījušies ne vien dobelnieki, brauc arī no Jelgavas, Rīgas, Saldus un Tukuma. «Pirmajā «Zemgaļu rakstu» projektā redzējām un arī tagad var novērot, ka cilvēku interese ir liela. Brauc gan tādi, kas šeit papildina savas zināšanas, gan tādi, kas visu apgūst no nulles. Mācīties nav viegli, tomēr viņi ir gatavi to sestdienu veltīt, lai apgūtu kaut ko jaunu. Tas nozīmē, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi,» spriež L.Klusa, cerot, ka nodarbību apmeklētāji ar laiku varētu pievienoties «Avotam». Attālums nav šķērslis, jo strādāt var individuāli mājās, reizi pa reizei satiekoties. Redzot lielo ieinteresētību, E.Kulmane cer «Zemgaļu rakstu» projektu turpināt un realizēt arī trešo daļu. Tā pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad interesenti bija aicināti uz lekcijām par seno lauku sētu, rotām, rakstiem.
