Eduards Skavenecs: «Tas ir mīts, ka nēģis ēd maitas. Nēģis barojas jūrā ar citām zivīm».
Carnikavā tālā pagātnē nēģu zveja bijusi viens no Carnikavas muižas ienākumu avotiem, bet 1875. gadā muižas teritorijā tikusi ierīkota pirmā zivju audzētava Latvijā un Krievijā. Lai saprastu, ka Carnikava tiešām ir nēģu karaliste, pietiek sameklēt Zvejnieku ielu, kur viesmīlīgi sagaida SIA «Krupis» īpašnieki Zigrīda un Eduards Skaveneci. Eduards ir Carnikavas Nēģu svētku idejas autors. Kopš 2001. gada Nēģu svētki augustā kļuvuši par lielākajiem svētkiem novadā. Tie atklāj nēģu zvejas sākumu, kas ilgst līdz februārim.
Liela nozīme garšas niansēm
«Mums praktiski brīva laika nav, jo jāuzņem lielākas un mazākas tūristu grupas. Netrūkst arī individuālo apmeklētāju, kuriem stāstām par nēģu zveju, rādām, kā nēģi tiek cepti uz īpaši tiem ražotām ekoloģiskām oglēm, ļaujam tos arī degustēt gan suši, gan želejā, gan ceptus. Mums ir būtiski, lai cilvēki zinātu, kādu produkciju viņiem piedāvājam, jo sadarbojamies arī ar lielveikaliem. Izvizinām arī ar laivu, ja ir tāda vēlēšanās. Kad pirms vairāk nekā divdesmit gadiem sākām nodarboties ar šo rūpalu, mums tas nebija nekāds noslēpums, jo mans tēvs bija zvejnieks. Kopš paša sākuma sapratām, ka nēģu biznesā varēsim pastāvēt tikai tad, ja mūsu piedāvātā produkcija būs svaiga un kvalitatīva. Ir mums arī savas garšas nianses, lai gan nekādas garšvielas neizmantojam. Tikai sāli,» stāsta Eduards.
Nēģus saimnieki pērk no vietējiem zvejniekiem. Zigrīda bažījas, ka arī Gaujā ūdens kļūst arvien piesārņotāks, kas nēģiem kaitē. «Nēģi iet mazumā. Gaujā stāv simts murdu, bet no tiem izdodas iegūt desmit, divdesmit kilogramu nēģu, lai gan vajadzētu būt simts kilogramiem. Upēs nēģi atšķiras. Kurzemes pusē tie ir lielāki, bet nav tik garšīgi. Manuprāt, garšu ietekmē katras upes ūdens, kā arī cepšanā izmantotā alkšņu malka dod garšu. Mājās uz pannas gan neiesaku nēģus cept – tas nepatiks ne pašiem, ne kaimiņiem, jo smarža, kas ātri iesūcas apģērbā un matos, būs nepatīkama,» stāsta Zigrīda un bilst, ka savulaik Carnikavas nēģu lielākais konkurents bijuši Doles nēģi.
Brauc slavenības, dzejnieki un kāzinieki
Pirms ķerties pie nēģu nobaudīšanas, saimnieks tūristiem steidz izrādīt, kā pats saka, goda sienu, kur izvietotās fotogrāfijas un avīžu raksti liecina, cik ārkārtīgi daudz Latvijā zināmu cilvēku te ciemojušies. Izņēmums nav arī valsts bijušie prezidenti. «Ja pie mums brauc slavenības, tad mēs arī esam slaveni,» saka Eduards. Fotogrāfijas atklāj arī nēģu nozvejas procesu ar murdiem.
Saimnieks ļauj aplūkot telpu, kur lielā maizes krāsns piemērota nēģu cepšanai. Brīdi nākas uzkavēties saimnieku iekārtotajā goda istabā, kur neskaitāmas medaļas, kausi un goda raksti atklāj, ka Zigrīda un Eduards bijuši profesionāli sportisti.
15 gadu veidota kolekcija
Nav iespējams nepamanīt apjomīgo varžu un krupju kolekciju, kurā ir vairāk nekā trīs simti dažāda lieluma, materiāla un izskata abinieku. Tie mudina tūristus jautāt, kāpēc ir SIA «Krupis», nevis SIA «Nēģis». Saimniekam par to ir savs stāsts. Ar varžu un krupju kolekciju, kas veidota piecpadsmit gadu, lieliski pagalmā sadzīvo Eduarda no koka un šūnakmens veidotās prāvās figūras, kurās nav grūti atpazīt arī pašus saimniekus. Šo prasmi viņam iemācījis kāds mākslinieks. «Ja uzņēmums ir SIA «Krupis», tad jābūt arī tādai kolekcijai. Daļa eksponātu ir uzdāvināta, daļa – paša pirkta. Nekad neesmu iegādājies divus vienādus,» saka Eduards.
