Janvāra beigās Zemkopības ministrija izdeva rīkojumu par valsts subsīdiju sadali 2000. gadam. Daži zemnieki tās jau saņēmuši.
Janvāra beigās Zemkopības ministrija izdeva rīkojumu par valsts subsīdiju sadali 2000. gadam. Daži zemnieki tās jau saņēmuši.
Par to, kā tiek piešķirtas lauksaimniecības attīstībai paredzētās subsīdijas, stāsta Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktora vietnieks Guntis Liepa, Atbalsta nodaļas vadītājs Jānis Vilmanis un vecākā referente Gunta Garanča.
Sākums nav viegls – pirmie kucēni jāslīcina
31. martā noslēdzās pieteikumu iesniegšana 2. nolikumā «Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība saimniecību efektivitātes kāpināšanai» paredzētajam atbalstam. Atbalsta nodaļas vadītājs Jānis Vilmanis informē, ka Zemgales zemnieki iesnieguši 16 projektu. Uz Lauku atbalsta dienestu aizvesti 10 pieteikumu, bet pārējie seši atdoti atpakaļ, jo to noformēšanā pieļautas kļūdas. Visvairāk pieteikumu saņemti no Dobeles rajona, tad no Bauskas rajona, bet jelgavnieki bijuši mazāk aktīvi. Kļūdas galvenokārt radušās, aizpildot saimniecību attīstības plānus. Daudzi tikai aizpildījuši tabulas, tekstā sīkāk neaprakstot riska faktorus un produkcijas realizācijas iespējas. Trūkst arī saimniecību pēdējo trīs gadu ražības rādītāju. Taču tiem, kuriem projekti atdoti atpakaļ, ir iespēja līdz 31. augustam pieteikties subsīdiju piešķiršanas otrajai kārtai. Reģionā akceptēto
10 projektu autori atbildi no Rīgas saņems pēc pusotra diviem mēnešiem.
Pieteikumu iesniedzēji pārsvarā subsīdijas grib izmantot tehnikas, lielākoties MTZ traktoru, iegādei. Viņi to pamato ar zemes platību palielināšanos un ražošanas intensifikāciju.
Saimnieki mazāk vēlējušies saņemt subsīdijas lopu – govju un cūku – iegādei vai izmantot tās kā apgrozāmos līdzekļus – pirkt sēklas, minerālmēslus un augu aizsardzības preparātus. Ir arī pieprasījumi būvniecības subsidēšanai. Piemēram, paplašinot ganāmpulku, saimnieks vēlas celt kūtij piebūvi vai pārveidot pagrabu.
Kopumā J.Vilmanis iesniegtos projektus raksturo kā vājus, lai gan to izstrādē palīdzējuši Ozolnieku Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālisti. Kā attaisnojumu var minēt to, ka šādas subsīdijas tiek piešķirtas pirmo reizi. To mērķis ir «iesildīt» zemniekus SAPARD (ES pirmsiestāšanās programmas) līdzekļu saņemšanai. Lauksaimniecības konsultāciju dienestam tas ir pārbaudījums kā padomdevējiem, bet reģionālajai pārvaldei – kā pārbaudītājiem.
Jo tuvāk Eiropai, jo lielāka birokrātija
Līdz 1. jūlijam vēl var pieteikties uz subsīdijām saskaņā ar 11. nolikumu Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija 2000. gada 1. pusgadā». Martā reģionālā pārvalde saņēma septiņu juridisku personu pieteikumus, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, liecina, ka tehniku cilvēki iegādājas arvien mazāk. Pieteikumu iesniedzēji subsīdijas jau saņēmuši – viņiem pārskaitīti 14 903 lati.
Līdz 1. maijam uz subsīdijām vēl var pieteikties pārraudzībā esošo govju īpašnieki. Taču, lai ceļā uz vilinošajiem 45 latiem par govi nebūtu jāpiedzīvo vilšanās, jāatceras, ka subsīdijas tāpat vien nevienam nedod – jāizpilda noteiktas prasības. Govju īpašnieku galvenais klupšanas akmens ir pilnas dokumentu paketes iesniegšana. Izrādās, ka daudziem subsīdiju prasītājiem trūkst lauksaimnieciskās izglītības, saimniecībā nav grāmatvedības uzskaites, trūkst informācijas par pagājušā gada rezultātiem un izziņas par nodokļu maksāšanu. Strīdēšanās ar ierēdņiem nelīdzēs, acīmredzot zemniekiem ceļā uz Eiropu jārēķinās ar to, ka birokrātija būs vēl lielāka.
Kopsavilkums liecina, ka subsīdijās līdz 14. aprīlim Zemgales govju īpašniekiem par 2097 govīm piešķirti 94 387,50 latu. Trešdaļa summas izmaksāta avansā, lai saimnieki varētu uzsākt sēju. Iepriekšējo gadu pārraudzības dati liecina, ka Zemgalē ir vairāk nekā 6000 govju.
Pēc 5. nolikuma govkopības, cūkkopības, aitkopības un gaļas lopkopības nozaru attīstībai pirmajā ceturksnī piešķirti 24 847,50 latu.
Gribi subsīdijas – apdrošini sējumus
Turpinās subsīdiju saņemšana augkopības nozarē. Šogad sešiem Zemgales sēklaudzētājiem tās piešķirtas par ārzemēs iepirktu kvalitatīvu sēklu. Aprīlī 8938 latus saņems četri reģiona sēklaudzētāji. Vecākā referente Gunta Garanča uzskata, ka atbalsta saņēmēju skaits tik mazs ir tāpēc, ka subsīdijas netiek piešķirtas, kamēr sēklas pircējs nav norēķinājies ar pārdevēju.
Subsīdiju piešķiršanā augkopībā ir izmaiņas. 6. nolikums papildināts ar 16. punktu, kas paredz subsidēt valstī 1999. gadā saražotā cukura realizāciju Latvijas saldumu ražotājiem.
9. nolikumā par sējumu apdrošināšanu paredzēts, ka 1999. gadā iesētos ziemājus var apdrošināt arī 2000. pavasarī. Valsts subsidēs 40 procentu no apdrošinājuma summas. Sējumus var apdrošināt četrās apdrošināšanas sabiedrībās – «Baltā», «Balvā», «BTA» un «Latgarantā» –, uzrādot dokumentu, ka zemnieks ir tiesīgs saņemt subsīdijas. Sīkāka informācija – reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
Zemnieki nesteidzas sūdzēt tiesā pārstrādātājus
Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē var vērsties zemnieki, kuri ilgstoši nesaņem samaksu par pārstrādes uzņēmumiem nodoto produkciju. Līdz 10. aprīlim ar pārvaldes starpniecību sagatavotas iesniegšanai tiesā 14 zemnieku prasības par parādu piedziņu no uzņēmumiem par kopējo summu 56 979, 55 lati. Šā gada trijos mēnešos no trijiem Zemgales rajoniem prasību tiesā vēlējušies iesniegt 20 zemnieku. Visvairāk lauksaimniekiem ir parādā uzņēmumi «Daugavpils dzirnavnieks» un «Kompeksim Nākotne». Abu ražotņu kopējais parāds ir 52 000 latu. Prasība iesniegta arī pret akciju sabiedrību «Jelgavas Konservu rūpnīca».
Savukārt Jelgavas un Liepājas cukurfabrika zemniekiem nav samaksājusi ap diviem miljoniem latu. Abu ražotņu rīcība ir pretrunā ar likumu «Par cukuru», kas paredz par cukurbiešu piegādi
50 procentu apjomā norēķināties līdz jaunajam gadam, bet pārējo samaksāt līdz pārstrādes sezonas beigām. Līdz ar to arī šogad slēgtie līgumi, kas paredz 25 procentu samaksāt līdz jaunajam gadam, bet atlikušo summu – gada laikā, ir nelikumīgi.
Kāpēc tad daudzi zemnieki nevēlas pārstrādātājus sūdzēt tiesā?
Pēc pārvaldes direktora vietnieka Gunta Liepas domām, zemnieki baidās, ka tad izaudzētais no viņiem vairs netiks pieņemts. Turklāt tiesas procesa sākums jāgaida vismaz pusgadu. Arī līdzšinējā tiesu prakse zemniekus nepārliecina. Piemēram, no Bauskas ražotnes «Internacionālie vīni» zemniekiem par piegādātajiem āboliem izdevās atgūt tikai
13,4 procentus naudas.
– Zemniekiem trūkst vienotības, izsakot savas prasības pārstrādātājiem. Vienmēr atradīsies kāds, kas neticēs vai kuram steidzīgāk nekā citiem vajadzēs naudu, – atzīst G.Liepa. Iespēju cīnīties pret uzņēmumu patvaļu lauksaimniecības pārvaldes speciālisti saskata zemnieku organizācijās. Arī Zemkopības ministrija varētu nedot licenci graudu ievešanai un nesubsidēt kredītprocentus uzņēmumiem, kas savlaicīgi nenorēķinās ar piegādātājiem.
