Tradicionāli, tuvojoties valsts svētkiem – 18. novembrim, kā arī 4. maijam –, Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā tiek publicēts kārtējais Ordeņu kapitula lēmums par valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa, Atzinības krusta un visu šo ordeņu goda zīmju – piešķiršanu. Šoreiz starp 34 apbalvotajiem ir gan mākslinieces Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, gan mūsdienās visvairāk lasītā latviešu rakstniece jēkabpiliete Anna Skaidrīte Gailīte, gan uzņēmējs SIA «Mikrotīkls» līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura uzņēmums pērn miljonu eiro ziedoja Bērnu klīniskajai slimnīcai un šogad ziedojis pusotru miljonu Latvijas Universitātei. Apbalvota arī lībiešu kultūras darbiniece Baiba Šuvcāne, kokļu meistars Imants Robežnieks. Zīmīgi, ka starp apbalvotajiem šoreiz nav neviena jelgavnieka, ne arī apkārtnes iedzīvotāja. Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa to skaidro ar zemgaliešu kūtrumu nevirzīt savus cilvēkus valsts augstākajiem apbalvojumiem.
Ordeņu kapitula statūti aizliedz izpaust apbalvošanai iesniegto personu vārdus, nav publicējamas arī Ordeņu kapitula locekļu debates par iesniegtajiem kandidātiem. Ordeņu kapitula sekretāre M.Sudrabiņa atklāj, ka visaktīvākie kandidātu iesniedzēji ir rīdzinieki. Turklāt viņi apbalvošanai izvirza arī tos izcilos cilvēkus, kuri dzīvo citos reģionos.
«Kandidātu piesakot, vajadzētu rakstīt tā: «Iesaku valsts augstākajam apbalvojumam tādu un tādu personu.» Nevajadzētu iesniegumā minēt, kāds ordenis vai goda zīme izvēlētajam cilvēkam būtu piešķirams. Šīs jautājums lai paliek Ordeņa kapitula kompetencē,» iesaka M.Sudrabiņa. Viņa piebilst, ka iesniegums tiek rakstīts brīvā formā. Turklāt klāt vēlams pievienot arī citu personu atzinumus, ka minētais cilvēks ir apbalvošanas cienīgs.
