Sākusies kārtējā apkures sezona, kad apmēram 347 Jelgavas daudzdzīvokļu mājās ienāk «Fortum» ražotais siltums. Lielākā daļa no šī katram cilvēkam svarīgā pakalpojuma – siltumenerģijas – tiek saražota 2013. gadā uzbūvētajā biomasas koģenerācijas stacijā. Taču «Fortum» saimniecībā ir arī visa centrālās apkures sistēma – siltumtrases, siltuma maģistrāle zem Lielupes, kā arī vairākas lielas un mazas katlumājas. Par «Fortum» darbu ar klientiem stāsta SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Aina Bataraga.
– Kāds ir apkures sezonas sākums?
Pēc iedzīvotāju lūguma pirmo daudzdzīvokļu māju pieslēdzām jau 26. septembrī. Var uzskatīt, ka gandrīz visi objekti centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgti līdz 20. oktobrim. Pašlaik vēl tehnisku iemeslu dēļ nav pieslēgta viena māja, kuras dzīvokļu īpašnieki nolēma izmantot mūsu ražoto siltumu. Ēkas pievienošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai šajās dienās tiks pabeigta. Kā zināms, mēs apņemamies piegādāt siltumu visai mājai kā vienam objektam. Mājas var izvēlēties dažādus temperatūras režīmus, piemēram, komforta, ekonomisko vai automātisko režīmu, kā arī noteikt vēlamo karstā ūdens temperatūru.
– Apkures sezonas sākumā parasti publicē arī parādu, kāds iekrājies par iepriekš nesamaksātajiem siltuma rēķiniem. Sākot 2015. gada apkures sezonu, šī summa bija 4,4 miljoni eiro. Kāda tā ir tagad?
3,2 miljoni eiro. Daļa parādu ir samaksāti, daļa ir cedēti, un par daļu parādu notiek tiesvedība un piedziņas procesi.
Saistībā ar apkures sezonas sākumu gribu atzīmēt, ka līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību teiciens «mājai pieslēdza apkuri», mūsu uzņēmuma skatījumā, nākotnē izzudīs, jo apkures ieslēgšanu un atslēgšanu ēkās regulēs tikai automātika. Vairākās tas jau notiek. Piemēram, kopš pērnā rudens, kad ar ES atbalstu simts daudzdzīvokļu mājās, kur tas bija visaktuālāk, uzstādījām modernus siltumpunktus, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja nepārtraukt apkuri pavasarī, lai atkal atsāktu to rudenī. Tādā režīmā siltums mājā var ienākt arī aukstās vasaras dienās, kā arī pavasaros un rudeņos. Tad nav problēmu arī oktobrī ar apkures pieslēgšanu un sistēmas atgaisošanu. Jāatzīst, ka, piepeši iestājoties aukstam laikam, kad vienā dienā pienāk 200 pieteikumu apkuri pieslēgt, mums nav tik daudz speciālistu, lai spētu šos pieprasījumus tūlīt apmierināt, ja katrā ēkā nepieciešama cilvēku klātbūtne, lai apkuri pieslēgtu un sistēmu pārbaudītu. Automātisko režīmu, kas vasarā neatslēdz apkuri, līdz šim izvēlējušās divas mājas, taču ceram, ka nākamgad tādu būs vairāk.
– Dzīve pierāda, ka galvenais faktors, kas pozitīvi ietekmē siltuma patēriņu, ir māju siltināšana. Taču varbūt «Fortum» nemaz nav izdevīgi, ja kāds siltumu patērē mazāk?
Nē, tieši otrādi – «Fortum» ir vēlami tādi klienti, kuri saņem saprātīgi lielus un viņu maksātspējai atbilstošus siltuma rēķinus. Visa Eiropa taču attīstās energoefektivitātes un taupības virzienā. Ar laiku tie, kuri nesaprātīgi pārtērē siltumu, varbūt pat maksās sodus. Raksturojot lielo siltumenerģijas patēriņa starpību starp siltinātajām un nesiltinātajām mājām, var salīdzināt divas – Katoļu ielā 17, kas ir siltināta ēka, un Dobeles ielā 14, kur siltināšana nav veikta. 2016. gada janvārī siltinātajā ēkā vidējā maksa par apkuri bija 0,725 eiro par kvadrātmetru, nesiltinātajā – 1,997 eiro par kvadrātmetru. Ja pieņem to, ka kurināmā cena paliks zema un ziemas kļūs arvien siltākas, iespējams, pietiktu tikai ar nelielu siltināšanu. Taču viss liecina, ka, neskatoties uz to, ka klimats kļūst arvien siltāks, siltumenerģijas patēriņš var stipri atšķirties no tā, kādu mēs sagaidām. Kaut vai šoruden – oktobris daudziem šķita auksts, un apkures sezona sākās agrāk nekā citus gadus, tomēr faktiski diennakts vidējā temperatūra bija par dažiem grādiem augstāka nekā iepriekšējos gados.
– Redakcijā saņemam sūdzības arī no siltinātu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri sūdzas par to, ka ēkas gala dzīvokļos siltuma patēriņš iznāk ievērojami lielāks nekā tajos, kas atrodas mājas vidū, un ka vidējo dzīvokļu īpašnieki (kuri, protams, ir vairākumā) nevēlas ieviest godīgāku patērētā siltuma samaksas kārtību. Ir arī domas, ka jāmaina kārtība, kādā maksājam par silto ūdeni. Saprotu, ka tās ir katra nama dzīvokļu īpašnieku iekšējās lietas, kur «Fortum» nejaucas.
Tā tomēr nav. Ja kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji mūs aicina, iesakām, ko varētu darīt, lai siltuma patēriņa sadalījums būtu saprātīgāks. Ja dzīvokļos uzstādīti alokatori, uzmanīgi jāpārdomā proporcija, kā sadalās norēķini par patērēto siltumenerģiju starp alokatoru rādījumiem un dzīvokļu kvadratūru. Mūsuprāt, pēc alokatoru rādījumiem sākotnēji vajadzētu maksāt mazāku daļu no mājas kopējā patērētā siltuma, lai pārbaudītu, kā sistēma strādā un vai nav jāievieš kādas korekcijas.
– Aizvadītajā diezgan vēsajā vasarā medijos lielāku publicitāti neguva ziņa, ka «Fortum Jelgava» partneruzņēmumā «Fortum Tartu» uzstādītas arī centralizētās dzesēšanas iekārtas, kas vasaras karstumā atvēsina pilsētu ar Emajogi upes ūdeni. Jelgavai jau arī upju netrūkst. Ja igauņiem tas labi sanācis, varbūt «Fortum» varētu līdzīgu projektu izvērst Jelgavā?
Par šo «Fortum» vairākus miljonus eiro vērto projektu Latvijā sākumā neviens vien smējās. Taču igauņi ir lepni. Tartu izbūvēta centralizētās dzesēšanas sistēma, kas ar Emajogi upes ūdens palīdzību līdz komforta temperatūrai atvēsina biroju telpas, veikalus, arī Tartu Universitātes ēkas.
– Vai šādi iegūts komforts nav dārgs?
Tas ir lētāks par vēsumu, ko iegūst ar kondicionieriem, un, protams, šīs iekārtas ir videi draudzīgākas. Arī Jelgavā mēs varētu uzstādīt līdzīgas dzesēšanas iekārtas, esam apzinājuši klientus, kuru gan pagaidām nav ļoti daudz. Pētām arī projekta izmaksas. Šajā gadījumā ir svarīgi, cik tālu objekts atrodas no upes un kādas temperatūras ūdeni no tās var iegūt.
– Tartu Universitāte ir «Fortum» klients, taču LLU – ne. Tai ir sava ar dabasgāzi darbināma apkures sistēma, kas aptver desmit kopmītnes, mācību korpusus, pili. Tā ir diezgan nozīmīga pilsētas daļa. Droši vien pašu kurtuvēs ar dabasgāzi ražotais siltums augstskolai iznāk lētāks.
Sadarbība ar LLU ir «Fortum Jelgava» sāpīgais jautājums. Pagaidām mums nav izdevies vienoties ar LLU vadību, bet ļoti ceram, ka ar laiku tas varētu izdoties.
– Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Agrāk mūsu kaimiņiem, kuri 90. gados uzstādīja autonomu gāzes apkures iekārtu, par apkuri trīsistabu dzīvoklī sanāca maksāt uz pusi mazāk nekā mūsu ģimenei par četristabu dzīvokli, kas pieslēgts centrālajai apkurei. Pēc tam, kad 2013. gadā māja tika nosiltināta, kaimiņš par apkuri maksā vairāk.
Kaimiņš taču var pieslēgties atpakaļ pie centrālās apkures sistēmas, tur nav nekādu problēmu. Jelgavā ir daudz tādu dzīvokļu īpašnieku, kas nolemj atjaunot pieslēgumu centrālapkurei. Tā tomēr ir ērtība, drošība un paredzamas izmaksas, un arvien vairāk klientu to novērtē. Ceram, ka Jelgavā siltuma apjomu, ko zaudējam ar īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem, mēs atgūsim, piesaistot jaunus klientus.
– Cenšoties domāt valstiski, esmu lepns, ka mana māja tiek apkurināta ar «žagariem» jeb vietējo kurināmo. Tas taču ir jautājums par valsts energodrošību un energoneatkarību. Vai tiešām joprojām šķelda ir galvenais «Fortum» kurināmais Jelgavā? Vai Latvijā tās pietiek?
Jā, «Fortum» galvenais kurināmais Jelgavā ir šķelda, tostarp zemas kvalitātes. Pamatā ar to abos Lielupes krastos ēkas tiek apsildītas, kad gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par mīnus četriem grādiem. Kurinot ar šķeldu, «Fortum» Jelgavā saražo ap 85 procentiem no nepieciešamā siltuma. Šķeldas Latvijā šodien pietiktu vismaz vēl četrām tādām koģenerācijas stacijām, kāda ir Jelgavā.
Protams, energodrošība ir joma, par kuru mums jādomā gan visiem kopā, gan katram atsevišķi. Pilsētā notiek regulāras uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju tikšanās, kurās saskaņojam darbības, kādas būtu nepieciešams ārkārtas gadījumos.
– Kā jūs kā tautsaimniece vērtējat Jelgavas attīstību?
Jauki, ka Jelgava ir studentu un kultūras pilsēta. Cilvēki brauc uz Jelgavu kā uz notikumu vietu. Arī uzņēmēju aktivitāte ir laba. Taču es vēlētos, lai šeit ienāktu kaut pāris lielāki rūpniecības uzņēmumi, kas dotu savu artavu nodarbinātībā un pilsētnieku labklājībā. Ekonomikā ir pacēlumi un kritumi. Laikā, kad, investīcijās ieguldot 90 miljonu eiro, tapa «Fortum» biomasas koģenerācijas stacija, bija zināms pacēlums. Būvlaukumā vienlaikus strādāja pat 300–400 cilvēku. Pilsētas uzņēmējiem visus vajadzēja paēdināt un izmitināt. Pirmajos gados mūsu staciju apmeklējušas daudzas delegācijas gan no Latvijas, gan citām valstīm. Tā ir neatslābstošas intereses objekts studentiem, mācību spēkiem, citu pašvaldību pārstāvjiem, kas nes pasaulē Jelgavas un pilsētas uzņēmēju vārdus. Gribu novēlēt, lai Jelgava turpina augt un attīstīties.
