Latvijā notiek Veselības nedēļa, un viena no tās dienām bija veltīta garīgajai veselībai un depresijai.
Latvijā notiek Veselības nedēļa, un viena no tās dienām bija veltīta garīgajai veselībai un depresijai.
Par depresiju liecina:
nomākts garastāvoklis;
zudusi interese un gandarījuma izjūta par visu vai gandrīz visu notiekošo;
svara zudums (5% no ķermeņa masas);
bezmiegs vai miegainība;
trauksmains nemiers vai kavēta reakcija;
enerģijas trūkums;
mazvērtības izjūta vai pastiprināta vainas izjūta;
nespēja domāt un koncentrēties, grūtības pieņemt kādu lēmumu;
periodiskas domas par nāvi, pašnāvības plāns vai pašnāvības mēģinājums.
Ja cilvēkam ir vismaz piecas no šīm pazīmēm (obligāti viena no pirmajām divām) dienas lielāko daļu vismaz divas nedēļas un ja šīm sūdzībām nav cita iemesla (fiziska vai psihiska slimība), viņam ir depresija. Ne vienmēr nomākts garastāvoklis vai skumjas saucamas par depresiju. Reizēm depresijas jēdziens ir «etiķete», kas der dažādiem psihoemocionāliem stāvokļiem. To lietojam, raksturojot, piemēram, fiziskas vai garīgas pārslodzes sekas. Taču jebkurā gadījumā, kad ir slikta pašsajūta un kaut kas sagādā grūtības, ir iespējams meklēt palīdzību.
Kas izraisa depresiju?
Liela nozīme ir smadzeņu vielmaiņas bioķīmiskajām īpatnībām, kas parasti ir iedzimtas. Otru cēloņu grupu nosaka psiholoģiskās attīstības īpatnības. Svarīgi, kā pret cilvēku izturējušies viņa vecāki jau mazotnē. Kā tuvinieki reaģējuši, kad viņš dusmojies, protestējis, bijis neapmierināts, bēdīgs, noguris vai nobijies. Depresīvs cilvēks uz jebkuru negaidītu savas dzīves notikumu bieži vien reaģē ar skumjām, nomāktu garastāvokli, vainas izjūtu. Trešo iemeslu grupu veido dažādi nepatīkami dzīves notikumi, piemēram, tuva cilvēka, darba zaudējums, šķiršanās, nelaimīga mīlestība u.c. Normāla reakcija uz to ir emocionāli aktīvs sērošanas process. Ja kādu iemeslu dēļ tas nenotiek, pēc laika var sākties depresija – pasīvs, bezcerīgs, grūti pārvarams stāvoklis.
Par ārstēšanu
Depresiju ārstē ar divām pamatmetodēm. Tās ir medikamentoza terapija – parasti ar antidepresantiem, ko izraksta psihiatrs (speciālists, kas ārstē un pēta psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi), – un psihoterapija (terapijas veids, kur profesionāli apmācīta persona palīdz atrisināt emocionālas problēmas, izmantojot psiholoģisku pieeju), kas palīdz cilvēkam saprast, kas izraisījis viņa depresiju. Ar psihoterapijas palīdzību iespējams izprast un mainīt dziļi iesakņojušos izturēšanās stereotipus, pārvarēt pagātnes pārdzīvojumus. Šis process veicina sevis izpratni un iekļaušanos sabiedrībā. Abas ārstēšanas metodes var kombinēt vai arī izvēlēties vienu. Katrā gadījumā pacientam kopā ar ārstu vajadzētu visu pārrunāt un izvēlēties piemērotāko. Lai izprastu pacienta emocionālo stāvokli un noteiktu diagnozi, vajadzīgs ilgāks laiks, reizēm pat četras 45 minūšu vizītes.
Psihoterapija nav domāta man
Daudzi uzskata, ka psihoterapija nav domāta viņiem. Parasti tiek izteikti vairāki iebildumi.
Psihoterapija ir dārga un ilgstoša. Jā, tā bieži ilgst gadu, arī ilgāk, un izmaksas nav mazas. Taču arī modernie antidepresanti ir pietiekami dārgi, un to lietošanas laiks nereti ir ilgāks nekā psihoterapija, turklāt veiksmīgi rezultāti nepasargā no slimības atkārtošanās nākotnē.
Psihoterapija man neko nevarēs palīdzēt. Depresijas gadījumā bezcerība un neticība ir ļoti raksturīga, un šāda attieksme ir pilnīgi dabiska, to var uztvert kā vienu no slimības izpausmēm.
Nereti biedē tas, ka psihoterapeits varētu būt nosodošs un kritisks. Bieži cilvēks šādu attieksmi ir jutis no saviem piederīgajiem un neapzināti to gaida arī no ārsta, taču tā tas nebūt nav.
Psihoterapeitam nevar uzticēties, viss, ko es stāstīšu, var kļūt zināms maniem tuviniekiem, darba devējiem, medicīnas personālam. Arī tas ir kļūdains pieņēmums, jo visa informācija ir konfidenciāla.
Depresija ir izplatīta
Dzīves laikā 10 līdz 30 procentu cilvēku ir vismaz viena depresijas epizode. No depresijas cieš četri pieci procenti cilvēku, un adekvātu ārstēšanu saņem tikai katrs desmitais. Depresija un trauksme ir divi lielākie psihosomatisku slimību (arteriāla hipertenzija, bronhiālā astma, kuņģa čūla, dažādas alerģijas u.c.) izcelsmes avoti, t.i., kad psiholoģisks pārdzīvojums izraisa organiskas slimības.
Patīkami, ka šīm problēmām tagad Jelgavā ir pievērsta uzmanība un cilvēkiem paveras jaunas iespējas. Taču, pirms pieņemt lēmumu par ārstēšanos, kopā ar ārstu rūpīgi jāizvērtē stāvoklis un jāapsver visas iespējas.
